zini, es intuitīvi tā arī darīju. no paša sākuma lasīju priekšā - nb! ne tulkoto lit-ru, jo, grozies, kā gribi, starp to un _savā valodā_ sarakstīto ir liela atšķirība. kamēr jaunietis vēl nespēja izteikt iebildumus, viņš simtām reižu klausījās to, ko man pašai patika lasīt: friča bārdas dzejoļus, piemēram, un pēteru brūveri. tikko sākdams kaut cik runāt, viņš jau zināja no galvas labus tekstus labā latviešu valodā. arī lasīt, starp citu, iemācījās pats, klēpī sēdēdams un līdzi skatīdamies, vēl nebija ne 4 gadi. rezultātā viņš runāja, godavārds, ļoti labi - izvērstiem, precīziem teikumiem, teicami izvēlēdamies vārdus. un pat tagad, kad viņš uzturas vidē, kur valda inglišs, viņa latvjmēle ir nesalīdzināma labāka nekā skolasbiedriem, kuriem šī imunizācija acīmredzot gājusi secen.