Manmāte šādi mēdza darīt. Bija daži galvenie stāsti (tai skaitā "Meistars un Margarita" :D ), kas tika pārlasīti vēl un vēl. Nezinu, vai tas tiešām ir saistīts, bet gan man, gan brālim valoda attīstījās ļoti ātri, ātri sākām arī lasīt paši un vārdu krājums, kā arī valodas izjūta ir vienmēr bijusi attīstīti. Piemēram, nepilnu četru gadu vecumā jau atkārtoti pārlasīju savu tā laika mīļāko grāmatu - Vinnijs Pūks (oriģinālajā, ne saīsinātajā versijā), bet brālis pirmos teikumus sāka burtot kopā neilgi pēc 2 gadu vecuma.