Nu man nesen ar vīra mammu bišķi sanāca tāda pastrupa diskusija par bērna barošanas tēmu. Es biju izvārijus kartupeļus ar mērci, puika saēdies pirms pusdienām baltmaizi ņergājas. Uz ko omīte: "Iedod, es viņam ātri makaronus uzvārīšu" Es pateicu, ka nekādas ēst vārīšanas katram savā katlā nebūs. Ja negrib šobrīd, tad pasildīšu viņa porciju uz launagu, bet tagad prom no galda. Laikam omīte sašokējās, ka es tik bezjūtīgi pieeju tik būtiskai lietai, bet man negribētos ierādīt, ka ar ēšanu/neēšanu var ērti pieaugušos manipulēt.

(Reply to this) (Thread)

jā. mums mājās - ja bērns kaut ko neēd, tad sakām "labi, būs man vairāk, man garšo", un nekādas izdabāšanas. biju tā pieradusi nepievērst lielu uzmanību ēšanai, ka tas dārziņa notikums mani ķēra nesagatavotu.

(Reply to this) (Parent)