| mazmurkšķa hronikas - neēšana 2 |
[3. Maijs 2011|20:38] |
es te pirms nedēļas rakstīju par to, kā mazmurkšķis bija pārstājis bērnu dārzā ēst.
pēc tam bija lieldienu brīvdienas, vairākas dienas bērnu dārza ēšanu nepieminējām. pēdējā brīvajā dienā spēlējām bērnu dārzu - visādas lelles dabū bērnu vārdus un tad viņi ierodas dārziņā un ēd brokastis. mēs arī agrāk esam tādu spēli spēlējušas, un toreiz mm to vien darīja, kā vienam dauzonīgam puikam krāmēja apkārt klucīšu sienas, lai viņu izolētu. šoreiz pilnīgi nekāda sāpe neatklājās.
pēc lieldienām - mm atkal neēd. uz audzinātājas jautājumu "kāpēc tu neēd" mm priecīgi atbild "es pēc dārziņa iešu uz kafejnīcu".
nospriedu, ka pirmajā neēšanas reizē mm varbūt bija arī kāds iemesls neēst, bet pēc tam šis iemesls aizmirsās, jo bija tik forši dabūt īpašu uzmanību par to. pirmajā dienā pie viņas tika izsaukta medmāsa, kas mērīja temperatūru. un audzinātāja visu laiku viņu bažīgi iztaujāja. pēc tam mm dabūja brīvdienu ar ekstru - lielo ciemošanos pie ōmiņa. otrajā neēšanas dienā sencis aizveda mm uz hesburgeru. un tā tas aizgāja.
noturējām ģimenes apspriedi un izlēmām mm vairs uz hesburgeru nevest. palūdzu dārziņā pilnīgi nepievērst uzmanību tam, vai mm ēd vai neēd. audzinātāja bija ļoti izbrīnīta par šādu lūgumu.
pirmajā dienā mm ēda nedaudz, otrajā un turpmākajās pilnīgi normāli.
* * *
tas man atsauc atmiņā kādu stāstu par suņiem. ja sunim piemetas kāda ādas slimība, tad drīz vien ir gandrīz neiespējami noskaidrot, kas viņam ir kaitējis, jo viņš to vietu sakasa un tur virsū uzmetas kaut kas cits. |
|
|
| Comments: |
Nu man nesen ar vīra mammu bišķi sanāca tāda pastrupa diskusija par bērna barošanas tēmu. Es biju izvārijus kartupeļus ar mērci, puika saēdies pirms pusdienām baltmaizi ņergājas. Uz ko omīte: "Iedod, es viņam ātri makaronus uzvārīšu" Es pateicu, ka nekādas ēst vārīšanas katram savā katlā nebūs. Ja negrib šobrīd, tad pasildīšu viņa porciju uz launagu, bet tagad prom no galda. Laikam omīte sašokējās, ka es tik bezjūtīgi pieeju tik būtiskai lietai, bet man negribētos ierādīt, ka ar ēšanu/neēšanu var ērti pieaugušos manipulēt.
jā. mums mājās - ja bērns kaut ko neēd, tad sakām "labi, būs man vairāk, man garšo", un nekādas izdabāšanas. biju tā pieradusi nepievērst lielu uzmanību ēšanai, ka tas dārziņa notikums mani ķēra nesagatavotu. | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}