| bērnu slimības un mūsu bērnu ārste |
[17. Jan 2011|15:13] |
mazzaķis nupat kārtīgi noslimoja. trīs dienas t brīžiem pagāja virs 39. vistrakāk bija otrās dienas vakarā, kad t tikai kāpa un kāpa. pie 39.9 nolēmu vēl pusstundu nogaidīt un tad saukt ātros. sāku slapināt bērnu ar šņabjūdeni, patiesībā ar pliku ūdeni, un t sāka kristies. 3 stundās nokritās par 2 grādiem.
biju pārliecināta, ka tas ir kāds no "trīs dienu vīrusiem" - trīs dienas ir liela temperatūra un tad beidzas, zāles nevajag lietot, vajag pietiekami dot dzert un mazunāt temperatūru vien tad, ja tā tuvojas 40. ja temperatūru jau pie 38 sāk pazemināt, slimība ievelkas līdz 5 dienām. labāk ļaut temperatūrai slimību nosvilināt.
riskēju nevest bērnu uz slimnīcu, jo varbūt viss būtu labi, bet varbūt māsiņas stundu bakstītu bērnu, kamēr atrastu vēnu, varbūt vēl neapskatījuši pielietu ar antibiotikām, varbūt bērnu ieliktu vienā palātā ar citu infekcijas slimību slimniekiem un bērns mājās atgrieztos ar rota vīrusu un adenovīrusu un pēc tam vēl ilgi muktu no cilvēkiem baltās drēbēs.
pēc temperatūras krišanās 2 dienas sīks bija ļoti čīkstīgs un kašķīgs. un pēc tam 2 dienas viņam bija pumpas, tādas nepaceltas, bez pildījuma, uz galvas, kakla, rokām, kājām. pie pirmās pumpas man bija skaidrs, kas tas ir. tas ir roseola infantum, saukts arī zīdaņu rozeola un three-day fever un par zīdaiņu masalām, kas nav īstās masalas. pirms gada sīkajiem tādas bija masveidā; mazmurkšķim bija kaut kāds cits ātrais karstais vīruss, un tā sakarā es par šo izlasīju.
mz slimība atbilda aprakstam pilnīgi precīzi, gan temperatūras ilgums un augstums, gan tās krišanās ātrums, gan laika sprīdis starp temperatūru un pumpām, gan pumpu izskats un novietojums, gan bērna čīkstīgums, kā arī neliela iesnošanās un reta ieklepošanās. lasot aprakstus padomāju, ka laikam tā slimība ir ļoti vienkārša un pazīstama, ja visas sīkākās pazīmes bija tik precīzi uzskaitītas.
šodien jau veselo bērnu atrādīju ārstei un stāstīju, ka mums nupat bija rozeola. ātri noskaitīju visas pazīmes un piebildu arī, ka vienīgā iespēja dabūt šo vīrusu mums bija šajā pašā poliklīnikā, kad 4. janvārī apmeklējām acu ārstu.
ārste iebilda, ka nez nu vai tā būs bijusi rozeola, drīzāk enterovīruss kaut kāds. viņai nelikās, ka tā temperatūra un pumpas būtu saistītas. viņa vienkārši neko nezināja par tādu zīdaiņu rozeolu. redzot situāciju nesāku stāstīt, ka šo slimību izraisa Herpes simplex sestā un septītā forma un ar to slimo ap 15% bērnu vecumā no pusgada līdz 2 gadiem.
zināma nesaprašanās mums bija arī pagājušajā ziemā, kad ārste uzstāja, ka bronhīts jāārstē ar antibiotikām. pirmajā reizē es tā arī ļāvu notikt. bērns vārga vēl ilgi. tad izlasīju medlainā, ka bronhītu (tāpat kā visādas iesnas) izraisa vīrusi (ar dažiem konkrēti aprakstītiem izņēmumiem) un antibiotikas te pilnīgi noteikti nav vajadzīgas; tās tikai nokar imūnsistēmu. otrā bronhīta beigās aizgāju uz gulbja laboratoriju, palūdzu bērnam uztaisīt pilnu asins ainu un CRO. CRO rādīja, ka bakteriālā iekaisuma nav un tātad ab nevajag. ārste apskatīja analīžu izdruku, teica, ka pēc leikocītu daudzuma (tie bija mazliet ārā no normas) redzams, ka ab ir vajadzīgas. uz CRO viņa nemaz neskatījās un kad uz to norādīju tad teica kaut ko izvairīgu. viņa tātad nezināja neko par šādu analīzi. ab neiedevu, pēc 3 dienām sīce bija vesela tāpat. tolaik sāku pašārstēšanos, sekmīgi.
kas mani šajā sakarā izbrīna. kad es gāju skolā, uz medicīnas institūtu bija milzīgs konkurss. 11 cilvēki uz vienu vietu. tad taču vajadzētu būt tā, ka mediķi ir tie gudrākie cilvēki. bet kaut kā nav gan. un mūsu ģimenes ārste ir pediatre, viņa nodarbojas tikai un vienīgi ar bērniem. |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
