kārtoju grāmatplauktu (3 gadu putekļi utt) un prātoju, nu kāda suņa pēc tiek taisītas tādas grāmatas, kas neder nevienā plauktā. piem., viena tāda te 20 cm augsta un 22 cm plata. un nav nemaz par kaut kādām frīku padarīšanām, bet par bērna ēdināšanu. platāka par visām citām normālām grāmatām, bet nelikšu jau šitādu pie enciklopēdijām. un vieta jātaupa, jo grāmatas visu laiku aug klāt, bet plaukts neaug. nu un kaut vai dzejas grāmatu plauktā. visas grāmatas tur pusotras plaukstas lielumā, un varētu plauktu attiecīgi nolaist. bet nez kāpēc man ir ziedoņa taureņu uzbrukums, kas ir vienas dzeju grāmatas platumā un divu dzejas grāmatu augstumā un ir augstāks pat par billi un hariju poteru. biedrs prokrusts jau vienkārši nogrieztu grāmatai augšu, bet es lieku guļus. fransuā vijons arī ir augstāks par visām citām dzejām, bet viņam es visu piedodu.

un vispār, liela daļa grāmatu ir vienreiz lietojamas. pērkot jau nezinu, vai es to grāmatu lasīšu un pārlasīšu mēnešiem ilgi, gremojot un atgremojot to kā gove, vai tikai palasīšu no abiem galiem, ielikšu plauktā, un par to man visu atlikušo mūžu būs jārezervē viņai vieta, rīgā, kur mitekļi maksā vairākus simtus kvadrātmetrā. un krāšu uz viņas putekļus. un nav vairs tie laiki, kad visi cilvēki veikalos izpirka visu, kas nekustējās, tai skaitā grāmatas. un nevienam citam jau arī nevajag. varētu jau vest uz laukiem, baigi dārgais siltumizolācijas materiāls. pagaidām lielākās drazas glabāju drēbju skapī zem sūnu kastēm.

plaukts izskatās tā (manējais ir pa labi; skaidrs, ka lasu pa_nesmuko)

un mazmurkšķis ir integrējies šajā vidē