keta

Vīrieši, kas nepazīst salikumu zeķes + basenes, tagad aizspiež ausis(lasi: šo tālāk nelasa) ;)

Mīļie vīrieši(pa retam arī sievietes), lūdzu lūdzu pie basenēm, sandalēm nekad nevelciet vēl zeķes! Vienalga kaut vai saskaņotās krāsās, kaut ar iemīļotā zīmola uzšuvumu. Tas izskatās atbaidoši! Vārds "basene" pats par sevi jau "ziņo", ka tās ir jāvalkā basās kājās nevis jāvelk nedod dies' vēl papēžos padilušas, savēlušās zeķes.
Intereses pēc šorīt tramvajā papētīju apkārtesošo vīriešu kājas. Statistika sekojoša - no 4 jauniem(!) vīriešiem ar sandalēm kājās, 2 bija ar zeķēm. Pie kam vienam no viņam skatos, ka vienā kājā zeķe, bet otra basa?! Ārā kāpjot, vēlreiz uzmetu acis uz jaunekli un ... nevis plika kāja, bet zeķes papēdī liels caurums, ka no aizmugures skatoties var padomāt, ka zeķes nemaz nav...

Īsti neizprotu, kāds varētu būt vispār iemesls tam, ka šādi jāģērbjas. Netīri kāju nagi? Nu common, vai tad tik grūti ir tos reizi pa reizei sakopt? Kad par šo aizrunājāmies ar kolēģi(jābiebilst, ka gados jauns nevis uz pensionēšanos jau sataisījies) šis ar lielām acīm skatījās uz mani un teica, ka laukos, tur jā, varot staigāt basām, bet ne jau Rīgā! Duhh, no kurienes tādi stereotipi! Mammas, tēvi jums to ieborējuši smadzenēs? Jeb tieši pretēji neviens nekad nav to aizrādījis?

http://www.sandalandsoxer.co.uk/home.htm khmm, nu vai tad tiešām ...? ;)

Ir tādi vīrieši, kuriem burtiski gribētos uzklupt un noskūpstīt. Tad atkal ir tādi, kurus redzot sajūtos kā absolūts vājais dzimums - gribētos, ka viņš saņem manu galvu savās plaukstās, sabužina matus, ieskatās acīs, noskūpsta un viss, gaisā tik novirmo smaržu nots un viņš aiziet. Neko vairāk, tikai sajust viņa rugājus pie sava vaiga, viņa elpu uz sava kakla, lūpu pieskārienu. Skūpsts taču var būt tikai tāpat vien, kā spēle starp diviem svešiniekiem, neko neapsolot, negarantējot, vienkārši tāpat...

Bet ar saviem kabineta vīriešiem nekad :D

Vīrieši, kas darbā "dzīvo", dažreiz var izrādīties ļoti noderīgi, jo vīriešiem, kas darbā "dzīvo", noteikti skapī atradīsies kāds tīrs(kas galvenais!) un silts džemperis, kas kā reiz noder nosalušai meitenei, kura no rīta nav mācējusi apģērbties piemēroti pavasarīgajiem laikapstākļiem, bet kura negrib nosalt vēlreiz, jo vakarā līdz mājām tālu ;)

Wiii, es nenosalšu! :)
ehh, tie vīrieši ir varen burrrvīgi...

Džeks nomērīts uz 189km/h braucot ar moci. Nav ne pirmā, ne pēdējā reize, bet šoreiz gadījies, ka mentiem bijusi īpaša akcija 'ņemt ciet visus', kuras laikā piedevām filmēts un nav bijusi iespēja iedot kukuli. Paredzamais sods - tiesības nost uz 3-6mēn un vēl naudas sods. Pēc paziņu apzvanīšanas atrasti vairāki augstākstāvoši personāži, kas būtu ar mieru mēģināt kaut ko izdarīt, t.i, iedot kukuli pareizajās rokās, taču neviens to viņa kukuli negrib ņemt. Džeks ņemas un ārdās kā negudrs, kā tas var būt, ka nevienam viņa naudu nevajagot, kaut kas nav kārtībā ar korupciju Latvijā, jo visiem taču ir zināms šāds ceļš, kā šīs lietas Latvijā var nokārtot, bet še tev, neiet cauri. Piedevām vēl varonīgi lielās, ja neizdosies nokārtot un viņam atņems tiesības, viņš iešot tiesāties. Bļin, nez par ko? Bessī, ka cilvēks nespēj atzīt, ka ir pārkāpis noteikumus un ka par to būtu jāsaņem sods. Bravūrīgi protams stāsta, ka es jau neesmu bīstams, tie citi gan, kas brauc salietojušies un sadzērušies, bet es jau visu kontrolēju, spēju jebkurā brīdī izvērtēt uz ceļa notiekošo un attiecīgi reaģēt. Likumi neattiecas uz visiem? Tu esi izņēmums? Pārkāpjot ātrumu, taču zināja, ar ko riskē. Vienreiz var samaksāt, otreiz, trešoreiz... taču vienā reizē tā štellīte neiziet cauri. Par savu rīcību kādreiz ir arī jāatbild. Ceru, ka noņems tās tiesības un varbūt kaut mazliet aplauzīs džekiņa varoņa sajūtu.

Mēģinu pa telefonu sarunāt pierakstu pie ārsta. No mugurpuses pielavās kolēģis un iedur man pirkstus sānos tieši tajās vietiņās, kur nenormāli kut. Kā rezultātā, mēģinot apslāpēt kliedzienu, administratorei uz jaut - "vai tāds laiks derot", klausulē izdvešu koķetu, elsojošu "jā".

Nu ļoti perversi, ļoti :)

Kolēģis šodien tāds aizdomīgi kluss - kopš rīta sēž pie datora un kaut ko savā nodabā darās. Kaut kā diezgan netipiski viņam, kuram vienmēr vajag runāt, dzert kafiju, runāt... a izrādās - no Vācijas atnācis visādu loriņu katalogs un tagad visa uzmanība tiek piešķirta 1000lpp pārlapošanai :) Kolēģis absolūtā starā smaidīgs stāsta, ka nu tiks pie tāda un šitāda loriņa :)


njā... mēs, sievietes, droši vien izskatāmies smieklīgi, kad iegrimstam drēbju katalogu apjūsmošanā, vai ne? :)

Vakars, tuvojas darbdienas beigas, kolēģi ierunājas viens pēc otra, ka gribētos tā kā kādu siermaizīti un vērš savus skatienus manā virzienā. "Bļin, atkal man jāsmērē tās maizes. Cik var! Apnicis jau!"- pie sevis nodomāju, bet nu sāku smērēt, jo man ar tā kā gribas vienu. Vīrietim ar vienu siermaizīti nepietiks un, tā kā viņu arī ir nevis viens, bet vairāki, tad vajag... daudz maizīšu :) Ok, sasmērēju, salieku uz galda, paziņoju, ka maizītes gatavas un var nākt ēst. Paņemu vienu sev un eju jau uz sava galda pusi, kad Viņš, kas sēž telpas pretējā pusē (nu metri 5 varbūt) neizpratnes pilnā balsī ierunājas- "Kā?! Bet man maizītes? Tu man neatnesīsi?" ... Sāku smieties pilnā balsī.
Pēc tam pusnopietnā tonī visiem pēc kārtas pajautāju, kā viņiem ir mājās- "Ja sagribas ēst, tiek kliegts- "eu, sieva, uztaisi man maizi!"". Visi kā viens atzinās, ka ēst netaisot, bet konkrētais "Viņš" atzinās arī, ka pat maizītes sev nesmērējot. Tā ka, manu dārgo lasītāj, ja nu Tu esi vīrietis un smērē sev maizītes, tad žetons Tev par to no manis! ;)

Nu bļin, kolēģi!! Uz atgādinājumu, ka vienam no kolēģiem nākošnedēļ ir dzimšanas diena un kaut ko vajadzētu izdomāt, pārējie nopūtās un izšķobīja sejas- "vai tad tiešām?" un beigās smaidīdami noteica, ka nu tad atstāšot to manā ziņā. Kad es iebildu, ka man eee... iii... ka vai mēs nevarētu kopīgi par to padomāt, jo man ir apnicis vienmēr būt tai kreatīvajai- izdomāt, ko lai dāvina un pēc tam to arī pašai sameklēt, nopirkt, blakus sēdošais kolēģis niknā tonī pateica, ka varētu padomāt, ka viņi vienmēr man ir likuši organizēt visas jubilejas... mazliet apstulbu. Gribējās viņam pateikt, ka nez kurš gan noorganizēja viņa apsveikšanu gan vārda, gan dzimšanas dienā, bet paklusēju. Jā, vienu reizi veči saņēmās un iegāja blakus esošajā veikalā, lai nopirktu kā dāvanu kaklasaiti. Aplausi viņiem par to un skaļas gaviles- urā! urā!

Kāpēc sievietei jābūt tai, kura organizē sveikšanas? Nu, common, kāpēc?

sēž divi kolēģi un stāsta viens otram:
- "brīvdienās nopirku ferrari dvieli". smaids.
- "droši vien dārgi?"
- "12Ls par dvieli. vēl arī ferrari pledu nopirku". atkal triumfējošs smaids.
- "bet man ir ferrari dušas želeja"
.......
lūk, kādi ir ĪSTI vīrieši. pietiek tik uz dvielīšiem, cepurēm, t-krekliem uzdrukāt pareizo simboliku un viņi pirks, jo kas gan tas par veci, kam nav pilns ferrari simbolikas aksesuāru komplekts :))

atnāk kolēģi pēc brīvdienām uz darbu un pie kafijas tases uzreiz sāk... par lietajiem diskiem, par titāna diskiem (300Ls/gab !!), par to, ka dārgi, par to, ka lēti, par to, ka jauki un smuki.
400Ls iztērēt, lai būtu smukāki riteņi... un vispār būtu labāk pastāstījuši, kā brīvdienas nevis par mašīnām, mašīnām... vīrieši, i bitīt!

p.s. sorry, es te mazliet nesapratos par to, kuri ir tie LIETIE DISKI. biju domājusi tos spīdīgos vākus, bet izrādās, ka tie nav tie :) tagad skaidrs, kuri tie ir. nu jaa, smuki, bet nu par 400Ls... nu nē...

Vienīgais pareizais mobilo telefonu zīmols esot Sony Ericsson.
Pareizo audio un video tehniku ražojot Sony.
Ja kāds atnāk pie kolēģiem pakonsultēties ar jautājumu- "Es gribu videokameru un esmu noskatījis šo modeli X(kas nav Sony). Vai šis ir labs?", tad atskan- "Nē, nē, nemaz nedomā. Ja tu gribi nopirkt labu videokameru, tiešām labu, tad ņem Sony. Es tev rīt atnesīšu Sony katalogu, tur ir viens baigi labais...". Tāpat tiek apstrādāti mobilo telefonu, portatīvo datoru un citas tehnikas potenciālie pircēji. Par fotoaparātiem domas gan dalās. Viens cītīgi apgalvo, ka the best of all ir Minolta, otrs, ka Nikon. Un tur nu cilvēkam mārketings tiek borēts no divām pusēm.

Pamatojumi? Saturīgu, argumentētu pamatojumu no viņu puses nav.

Protams, neapšaubāmi tie jaunākie un DĀRGĀKIE modeļi ir tie kas jāpērk. Kafijas pauzēs vīrieši siekalojas skatoties tehnoloģiju žurnālā uz jauno Sony Ericsson P910. Šim esot savādāka klaviatūra nekā P900. Nu bļin, tāpēc tagad P900 jāmet ārā un jāpērk P910?! Un līdz tam, ka viņi tā izdarīs, domāju nav tālu.

Esmu iemācījusies nedzirdēt, kad atkal sākas strīdi, marketinga demagoģijas un siekalošanās par new technologies.

Vīrieši... brr...

Vienu rītu, izbesījusies par netīro kafijas galdiņu, izmazgāju saviem darba vīriešiem kafijas krūzes. Ar to arī pietika. Tagad no rīta, ienākot pa durvīm un tik tikko iekārtojoties pie datora, atskan teksts- "izdari labu darbiņu" un man pretim pastiepjas roka ar krūzīti, kurā bijusi vakardienas kafija. Tas gan nenotiek katru rītu, bet gan tad, kad kafija ir piekaltusi vairākkārt un beidzot gribas svaigu krūzīti. Iemesls šādai kolēģa rīcībai, vismaz kā viņš pats apgalvo- sieviešu wc esot tuvāk nekā vīriešu. Slinķis...

Un kāds izskatās Tavs kafijas galdiņš darbā? Nopilējis ar kafiju un pilns netīrām krūzēm? Ja tā, tad tavi kolēģi ir vīrieši.

Zinājāt, ka vienīgā mašīna, kas vispār ir mašīna, ir BMW? Pārējās neesot mašīnas. Par šo tēmu es gari un plaši tiku apgaismota pēc tam, kad, ejot pusdienās kopā ar Kolēģiem, uz ielas ieraudzīju un sapriecājos par smuku, koši dzeltenu Mitsubishi (nu vispār jau ne tikai par mašīnu, vadītājs arī bija smuks). Jā nu, tātad bmw esot vislabākais, viskrutākais, te seko garš uzskaitījums vēl visādu tehnisko parametru, kurus es, protams, neatceros... un pēdējam BMW modelim varot sēdekli 7 veidos salocīt, bīdīt, grozīt. BMW esot īstā veču mašīna (tā domā paši veči) :)

Viņiem te ir kafijas automāts. Tāds kruts vispār, kapučino varot taisīt un vēl sazinko. Tikai maaaazliet sapelējis. Vīrieši, duhh!! Agrāk te strādājis viens kex, kura sieva šad tad nākusi nomazgāt traukus un iztīrīt automātu. Tagad tas būs jādara man? Lai nemaz necer, es kafiju nedzeru.

Labdien, mani sauc Keta un man patīk vīrieši. (vēl man patīk Sekss un lielpilsēta un vēl... nu, labi)
Strādāju kopā ar 4 vīriešiem. Reizēm jaukiem, reizēm neciešamiem, bet visādi citādi burvīgiem; sasvīdušiem, reizēm smaržīgiem, tfu, es gribēju teikt, smaržīgiem un tikai reizēm sasvīdušiem (nu zin kā, dažreiz nav jauna krekla, ko uzvilkt).
Par ko šeit tiks rakstīts?
Par VĪRIEŠIEM!!!!!!!!!!!!!!!
Par to, cik ļoti 8h laikā viņi spēj mani izbesīt..... nē nu tomēr reizēm ar viņiem ir forši.