Ceturtdiena, 10. Mar 2005, 14:41

Vakars, tuvojas darbdienas beigas, kolēģi ierunājas viens pēc otra, ka gribētos tā kā kādu siermaizīti un vērš savus skatienus manā virzienā. "Bļin, atkal man jāsmērē tās maizes. Cik var! Apnicis jau!"- pie sevis nodomāju, bet nu sāku smērēt, jo man ar tā kā gribas vienu. Vīrietim ar vienu siermaizīti nepietiks un, tā kā viņu arī ir nevis viens, bet vairāki, tad vajag... daudz maizīšu :) Ok, sasmērēju, salieku uz galda, paziņoju, ka maizītes gatavas un var nākt ēst. Paņemu vienu sev un eju jau uz sava galda pusi, kad Viņš, kas sēž telpas pretējā pusē (nu metri 5 varbūt) neizpratnes pilnā balsī ierunājas- "Kā?! Bet man maizītes? Tu man neatnesīsi?" ... Sāku smieties pilnā balsī.
Pēc tam pusnopietnā tonī visiem pēc kārtas pajautāju, kā viņiem ir mājās- "Ja sagribas ēst, tiek kliegts- "eu, sieva, uztaisi man maizi!"". Visi kā viens atzinās, ka ēst netaisot, bet konkrētais "Viņš" atzinās arī, ka pat maizītes sev nesmērējot. Tā ka, manu dārgo lasītāj, ja nu Tu esi vīrietis un smērē sev maizītes, tad žetons Tev par to no manis! ;)
 ir doma | 1 raksta

Sestdiena, 12. Mar 2005, 12:07
[info]x_f

Es gan smērēju sev maizītes pats, taču, kā jau noskaidrojām, neesmu vīrietis. :)
Patiesībā man ļoti patīk gatavot ēst. It īpaši, protams, saldumus, kūkas, cepumus.. Kaut ko tādu, ko pēc tam var lēnā garā izgaršojot notiesāt, skatoties kādu komēdiju, romantisku komēdiju, multeni vai retos gadījumos arī drāmu.
Vuj! Tagad es patiešām vairs neesmu vīrietis. :)

Ā, paldies par žetonu. Un tās filmas jau lielākoties arī režisē vīrieši, ne sievietes. Dīvaini tomēr.

Nākošreiz (pirmdien droši vien) Tu varētu tā ar ironiju balsī ieteikties tāpat. Un tad varētu apjautāties, kas vēl vēlas siermaizītes un norīkot kādu no viņiem. Varētu pat piedāvāties pirmoreiz pastāstīt, kas kur atrodas un kā tas viss top. Un pajautāt, ka tagad taču viņi paši varēs tik galā bez Tevis. :)
Atbildēt