Latvijā svētku dienas man ir visvientuļākās dienas. Šodien Rīga ir jūtami tukša un klusa, vismaz tuvu centram, kur dzīvoju un ikdienā pastaigājos, un kur nu vēl Jāņos, Ziemassvētkos vai Lieldienās. Visi tad dodas uz saviem laukiem, brīvdienu mājām, omulīgajām draugu, radu un dzimtas mājām. Mani pēdējos gados nekur neaicina, lai gan es jau arī gribētu tikai tā pavisam mierīgi, sirsnīgi, klusi, ar tēju, galdaspēli, krustvārdu mīklu, sarunu un omulību, nevis ar pasākumu programmām, bērnu ballītēm un orķestri.
Taču to, ka ģimenes vairs nav, neesmu publiski visiem paziņojis un piekodinājis, lai aicina. Bet varētu. Dixit, Aliasu vai kaut Sabotierus.