interesanti, ka man reizē ir un nav saistības ar savu vēsturisko es. piemēram, palasu, ko esmu komentējis pie sevis un citiem, un nepazīstu, man kemune šķiet vienkārši viens no daudziem mīklainajiem cibiņiem. tad tikai pēkšņi atceros, tas taču es. tās komentāru reakcijas laikam ir tik spontānas, ka jātic, ka patiesas. bet tad atkal - mums taču katram ir tas mētelītis, nu, stāsts par sevi, ko nesam vienmēr līdzi. neredzu, ka tas tur parādītos
- dainatiešām drausmīgi
- kemunenē, vienkārši interesanti
- dainasmacenis
- merlotkemune, jr.
- kemunegribu uz lieldienu salu
- merlotnez' kāpēc man nāk prātā Piektdiena.
- kemuneOtrdienis? Piektdienis?
- dainarītdienis
- dainavaimandieniņš
- dainakatrdieniņš, Katrs Dieniņš
- dainaVakar Dieniņš. brāļi Dieniņi
- siltavietanost ar mētelīšiem!
- siltavietajā, man ar baigi neticas ka es ko tādu būtu varējusi pateikt, dažreiz pat ir kauns jā jā