interesanti, ka man reizē ir un nav saistības ar savu vēsturisko es. piemēram, palasu, ko esmu komentējis pie sevis un citiem, un nepazīstu, man kemune šķiet vienkārši viens no daudziem mīklainajiem cibiņiem. tad tikai pēkšņi atceros, tas taču es. tās komentāru reakcijas laikam ir tik spontānas, ka jātic, ka patiesas. bet tad atkal - mums taču katram ir tas mētelītis, nu, stāsts par sevi, ko nesam vienmēr līdzi. neredzu, ka tas tur parādītos
dainatiešām drausmīgi
kemunenē, vienkārši interesanti
dainasmacenis
merlotkemune, jr.
kemunegribu uz lieldienu salu
merlotnez' kāpēc man nāk prātā Piektdiena.
kemuneOtrdienis? Piektdienis?
dainarītdienis
dainavaimandieniņš
dainakatrdieniņš, Katrs Dieniņš
dainaVakar Dieniņš. brāļi Dieniņi
siltavietanost ar mētelīšiem!
siltavietajā, man ar baigi neticas ka es ko tādu būtu varējusi pateikt, dažreiz pat ir kauns jā jā