Kemune

interesanti, ka man reizē ir un nav saistības ar savu vēsturisko es. piemēram, palasu, ko esmu komentējis pie sevis un citiem, un nepazīstu, man kemune šķiet vienkārši viens no daudziem mīklainajiem cibiņiem. tad tikai pēkšņi atceros, tas taču es. tās komentāru reakcijas laikam ir tik spontānas, ka jātic, ka patiesas. bet tad atkal - mums taču katram ir tas mētelītis, nu, stāsts par sevi, ko nesam vienmēr līdzi. neredzu, ka tas tur parādītos