par dziļām jūtām cilvēki runā reti, jo nepieciešams protokols, lai par kaut ko tādu vispār runātu un neslēptu mulsumu smaidā un muļķībās
teja
ne jau par aso nazīti, bet tu manuprāt sevi speciāli gruzī, jo šo sentimentu uzskati par dārgāko, kas tev ir. tas ir baigi prieka avots arī, ja? ja jau ir, tad ok. bet ja nē... es nezinu, cik daudz ir iespējams mainīt, bet zinu, ka ir iespējams izslēgt tādus patternus kas traucē dzīvot. no kaut kā atteikties. es nesen vienu izslēdzu un jūtos ļoti labi. turklāt estētiskajā līmenī tas viss paliek, tu zini kā tas ir, tu to vari uzrakstīt, kā es uzrakstīju par soniju pūkainīti, bet tas tev vairs dzīvi nebojā. izslēgt šlāgeru radio, kemu ne.kemune
saprotu, na što kloņiš, bet neredzu, kur slēdzītis. šitāds šlāgerisms uznāk hroniski. pa starpai izdzīvoju visas varavīksnes krāsas, kā zilumiņšmerlot
sasodīti trāpīgs un izjusti sāpīgs salīdzinājums ar zilumu.