labi, skaidrs jau, ka es ne par dziļajām jūtām te tieši pukstu, bet par cilvēkam tiešām svarīgo. ļoti sen nevienas saturīgas sarunas nav bijis, vai nu es nevelku līdzi, vai nu neprotu pats sevi noformulēt
un skaidrs jau, ka tu arī ne par šo, bet par mani vispār pēdējā laikā. domā, katrs var kļūt par tādu aso nazīti?
ne jau par aso nazīti, bet tu manuprāt sevi speciāli gruzī, jo šo sentimentu uzskati par dārgāko, kas tev ir. tas ir baigi prieka avots arī, ja? ja jau ir, tad ok. bet ja nē... es nezinu, cik daudz ir iespējams mainīt, bet zinu, ka ir iespējams izslēgt tādus patternus kas traucē dzīvot. no kaut kā atteikties. es nesen vienu izslēdzu un jūtos ļoti labi. turklāt estētiskajā līmenī tas viss paliek, tu zini kā tas ir, tu to vari uzrakstīt, kā es uzrakstīju par soniju pūkainīti, bet tas tev vairs dzīvi nebojā. izslēgt šlāgeru radio, kemu ne.
un skaidrs jau, ka tu arī ne par šo, bet par mani vispār pēdējā laikā. domā, katrs var kļūt par tādu aso nazīti?