tas, kas manu būtību noved vienkārši līdz ekstāzei, ir kāda teorija, kura no pavisam minimāliem pieņēmumiem uzbūvē milzīgu sistēmu, no kuras esošais neizskaidrojamais un vienkārši pieņemamais pēkšņi izriet kā tāda blaknīte. nu, tipa, kā no pieņēmuma, ka gaismas ātrums ir konstants izriet visi tie joki ar masas palielināšanos un laika palēnināšanos, nevis otrādi.
daina
eu, kas ar tavu kraasu noticis?kemune
kurā vietā un kādā nozīmē? ja žurnāls, tad man rādās vecajā krāsādaina
jūzerpķičkai. kur zilais palika? ko tu te āksties kā pērnās lapas pavasarī?kemune
es atvainojos, kāds zilais? esmu jau trīs gadus šāds:daina
nu taču, bija zils foniņš tev tādam, ko tu man tagad te ļečīkemune
ko tu pīpē? nospied Ctrl+A un būs tev uz zila foniņadaina
aaaaaaaaaaa, man vis daotrs nojuudzaas ar to crlt aaaaaaa