šajā kontekstā nekaunos jums paziņot, ka ēdu savu iemīļoto siermaizīti "tres quesos", jeb trīs sieri - smērējamais, pa virsu parastais un tam uzlikta brie šķēle. ēdiet ar mani, es ēdīšu ar jums.
ilūzija sevis nodalīšanai, ja jau mani tas tracina - izklausās pēc Alises brīnumzemē- nespēju salikt kopā visus šos vārdus, lai dzimtu doma :) bet jā, piekrītu, ka viss ir galvā, to es parasti saku, bet pašai gluži vienkārši neizdodas dzīvot pēc šiem brīnumjaukajiem principiem :)
princips nebija pareizs vārds, man ir ļoti maz principu, tikai tādi kā negulēt ar radinieku un draugu partneriem (tfu tfu tfu) un nedejot latviešu publiskajos krogos striptīzu, ā un nepelnīt naudu ar slepkavošanu. bet tas laikam arī viss. drīzāk kā dzīvesziņas, kas patiesībā kautkādā dzīvesprosmā pat ir pārbaudītas uz savas ādas, bet ir tik grūti pielietojamas, ka .. nesanāk :)
klusē, tu mani jau izvedi :( un zin ar ko? ar to, ka tu domā, ka es to nezinu. un zin pēc kā es to nospriedu? pēc ta, ka tu teici, ka tu gribēji man pastastīt(tātad es nezinu) nevis par to parunāt (tas ir gadījums, kad mēs abas zinam, par ko ir runa)
es gribu ar tevi vienoties par kautko, lai mēs nenonāktu taja bezjēdzīgaja situācija, kur bijam vel pavisam nesen. piedod, kemune, ka tev tas jalasa. es vienkārši nupat baigi sadugu :(
un kāpēc gan lai man patiktu es, kad esmu tāda, kāda es sev nepatīku? nekad neesmu spējusi saprats, kā cilvēki spēj mīlēt sevi, kad vini ir nepaciešami vai neglīti.
nav jau tāda "kad viņi ir neglīti". viņi ir tikpat glīti, cik neglīti reizē. tāpat tu tagad esi tikpat sadugusi, cik forša. nekas jau no tava foršuma nav pazudis. un nekas no tavas sadugšanas nepazudīs, kamēr būsi skrienoša un plandoša. tā man šobrīd liekas.
ja, itkaa loģiski. tad kāpēc man ir dienas, kad es esmu neglīta un kad skaista, kad neveikla un neuzņeemīga un kad drosmīga un kad es sevi mīlu. reizēm es sevi mīlu un reizem ienīstu. a?
well, mēs neesam tikai Apziņa. ir Mēness fāzes, ir iepriekšējā vakara uzdzīve, ir kuņģis, ir saulainās dienas, ir dafiga faktoru, un neviens no tiem nav pasargāts. jautājums tikai, kā uz tiem reaģēt.
labprāt ar tevi turpinātu šo tēmu, taču tad būs kāds no šiem faktoriem rīt no rīta, ko varētu ierindot starp uzdzīvi, mēness fāzi un kuņgi :) arlabunakti, erikss virtuālā interese :)
p.s "bet es jau par to arī - kāpēc tad saki, ja neizdodas?" - šito es atkal neszpeju uztvert. vai tas varētu nozīmēt, ka man ir vāj-prāta pazīmes? es tiesām nespeju uzvert.
un tie vecīši, kas sit pa nagiem saviem mūkiem, pārlej tēju pār malām, iesit sejā, klusē, tie arī ir tik nesaprotami un reizē tepat. tāpat kā mūzika man, vari skriet pēc principiem un teorijām, bet tā atnāk tikai, izbeidzot tās meklējumus
man visvairak tracina,kad man bāž degunā manas patiesības :))
bet jā, piekrītu, ka viss ir galvā, to es parasti saku, bet pašai gluži vienkārši neizdodas dzīvot pēc šiem brīnumjaukajiem principiem :)
un zin pēc kā es to nospriedu? pēc ta, ka tu teici, ka tu gribēji man pastastīt(tātad es nezinu) nevis par to parunāt (tas ir gadījums, kad mēs abas zinam, par ko ir runa)
es gribu ar tevi vienoties par kautko, lai mēs nenonāktu taja bezjēdzīgaja situācija, kur bijam vel pavisam nesen.
piedod, kemune, ka tev tas jalasa. es vienkārši nupat baigi sadugu :(
arlabunakti,
pastāsti par sieru
bet ko par sieru var pateikt? siers katram jāatrod pašam