šajā kontekstā nekaunos jums paziņot, ka ēdu savu iemīļoto siermaizīti "tres quesos", jeb trīs sieri - smērējamais, pa virsu parastais un tam uzlikta brie šķēle. ēdiet ar mani, es ēdīšu ar jums.
un kāpēc gan lai man patiktu es, kad esmu tāda, kāda es sev nepatīku? nekad neesmu spējusi saprats, kā cilvēki spēj mīlēt sevi, kad vini ir nepaciešami vai neglīti.
nav jau tāda "kad viņi ir neglīti". viņi ir tikpat glīti, cik neglīti reizē. tāpat tu tagad esi tikpat sadugusi, cik forša. nekas jau no tava foršuma nav pazudis. un nekas no tavas sadugšanas nepazudīs, kamēr būsi skrienoša un plandoša. tā man šobrīd liekas.
ja, itkaa loģiski. tad kāpēc man ir dienas, kad es esmu neglīta un kad skaista, kad neveikla un neuzņeemīga un kad drosmīga un kad es sevi mīlu. reizēm es sevi mīlu un reizem ienīstu. a?
well, mēs neesam tikai Apziņa. ir Mēness fāzes, ir iepriekšējā vakara uzdzīve, ir kuņģis, ir saulainās dienas, ir dafiga faktoru, un neviens no tiem nav pasargāts. jautājums tikai, kā uz tiem reaģēt.
labprāt ar tevi turpinātu šo tēmu, taču tad būs kāds no šiem faktoriem rīt no rīta, ko varētu ierindot starp uzdzīvi, mēness fāzi un kuņgi :) arlabunakti, erikss virtuālā interese :)
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
arlabunakti,