keepitreal

mēs gājām (streipuļojām) piedzērušies, rociņās sadevušies un ik pēc 50-100m apstājāmies un bučojāmies.
bija vasara. bija gaišs. bija silts.

bet tad es sapratu

bija jāņu nakts.

nelija un bija diezgan silts. džemperī un šortos nesala. odi gan koda.

bijām diezgan dziļi laukos. ārkārtīgi skaists reljefs, skaista daba, svaigss gaiss un jauki cilvēki.



gandrīz visi bija aizgājuši uz māju gulēt, es gan drosmīgs un stiprs sēdēju savos 15 gados, dzēru aliņu pēc aliņa, skatijos ugunskurā un domāju cik laba ir tā dzīve.

pretī sēdēja tikai viens cilvēks. nu tāda blonda jaunkundze ar vainadziņu galvā, melnu parastu sportiska tipa džemperi un džinsām.

mums abiem kājas bija slapjas, jo agrā rīta rasa mērcēja apavus, bet tas netraucēja jo ārā taču bija vasara.

tā nu mēs sēdējām, es pat toreiz vēl nepīpēju, iedzert gan patika.


bļe tas bija tik sasodīte sen, bet bija fantastiski.



nu mēs tā sēdējām. divi vien. mēs vispār nerunājām. apkārt bija ABSOLŪTS klusums. skanēja tikai mans aliņš un nedaudz gruzdēja ugunskurs.



tā nu es pirmoreiz iemīlējos.
un tas izdrāza daudz daudz daudz daudz daudz daudz daudz gadus manas dzīves.


bet tā nakts bija izcila. vasaras naktis vairs nekad nebūs tik izcilas.


bija literatūrā reiz jālasa viens darbiņš latviešu. tik sasodīti centīgi mēģinu atcerēties kā saucās. bet par daudz kurīta trafka- neatceros.
karoč sens latviešu darbs par jāņu nakts maģiju un mīlestību. kur divi cilvēki iepazinās mistiski nereālos sapņainos apstākļos. smalkāk es nemācēšu pastāstīt.

bet es atradīšu to darbu.




jūtos dirsā. jāiet gulēt.

ar labu

biju mazs, bija deviņdesmitie.

man radiniekam bija 5ais bmw, pat tad jau tā mašīna skaitijās veca. radinieks gandrīz vienmēr bija piedzēries kad mēs braukājām un viņš pīpēja cigareti vienu pēc otras, un logu vaļā nekad netaisija. no viņa visi baidijās. menti ja apstādināja, tad atvainojās un palaida. pagalmā viņa vieta vienmēr stāvēja brīva. viņš bija kā dievs. pats labākais, ka viņš lāgā neko nedarija - tikai pīpēja vairākas paciņas dienā un vāķīja mani.

tagad es viņu bieži redzu pa TV solīdu un uzvalkā. bet tomēr es viņu vienmēr atcerēšos kā to čali, ar kuru mēs palecāmies uz Gaisa tilta braucot kosmiskā ātrumā.





kādas ir tavas bērnības atmiņas ?

viņa pienāca man klāt, apskāva mani un peteica, ka es viņai pietrūku.

es noskūpstiju viņu uz kakla, pateicu, ka viņa ir pati labākā un aizgāju.

viņas acīs es tomēr saskatiju par daudz intrigu un par maz piedzīvojumu.

EHHHH gremdējos tādās jaukās atmiņās, kas sākas TOREIZ TAJĀ VALSTĪ, TAIS KALNOS, AR TIEM TRAKAJIEM CILVEEKIEM, DAROT TAAS TRAKAAS LIETAS UN TIEKOT TIK LJOTI APBRIINOTI.


BEEN THERE, DONE THAT. HAH


dzīve ir laba, bet nekad nebūs TIK IZCILA kāda tā bija un tas mani gruzī.

KUCE TOMĒR IR UN PALIEK KUCE, TUR NU NEKO NEPADARĪSI

man ir tāds diezgan funky garastāvoklis, ka gribas lidot kosmosā, nosēsties uz citām planētām, iepazīties ar vietējiem un tamlīdzīgi. esmu skaidrā.

baigi gruzī tā ziema, kas baigi ievilkusies un jā. var nedaudz just pavasara tuvošanos, dāmas kļuvušas apkārt vientuļākas un gribošākas haha, katru gadu par to pārliecinos. cik nožēlojami, takā kautkādi, bļe, kaķi aka dzīvnieki. aj aj aj. man gan viss ir zaibis, jeb man vienkārši viss ir pohuj. man ir nauda, man nav nekādu problēmu, esmu viens - tieši tā, kā man īstenībā patīk vislabāk. daru ko gribu... nē, nu tā gan gluži nav. man nepatīk strādāt, riebjas. bet es to daru, katru dienu, visulaiku. bet es pārāk ļoti mīlu naudu, nauda man patiešām spēlē lielu lomu. tas varbut ir nedaudz nožēlojami, bet nu nez ! katrā ziņā man patīk, ka varu atļauties ko vēlos un vēl paliek pāri. ja vien būtu laika, kad tērēt to naudu, ja nebūtu vislaik jāstrādā un jāstudē.

bet nu tā, pirms pāris dienām gulēju gultā ar drauga draudzeni, nevarēju aizmigt (un nejau dēļ sirdapziņas pārmetumiem), bet vienkārši nevarēju. skatijos griestos, kuri bija fakin garlaicīgi, lampa ar bija sūdīga, aitu metode nepalīdzēja un jā .... tā nu es blisinājos apkārt. lēdija smuki čučēja un man vienmēr paticis kā meitenes izskatās guļot. tas ir mīļi un jauki.
un jā, tā nu es blisinājos apkārt un aizdomājos, ka esmu BAIGAIS MALACIS. nopietni. es strādāju ļoti labu darbu, studēju diemžēl tikai bakalauros un nodarbojos ar pusprofesinālu sportu. esmu absolūti patstāvīgs jau kādus gadus 4. katru dienu mostos 6-7 un atgriežos 20-22. vot tā. ja neskaita, ka man ir, nu vismaz es tā domāju - garīgas novirzes, problēmas ar narkotikām un alkoholu, tad es uzskatu, ka ESMU BAIGAIS MALACIS UN AR SEVI LEPOJOS.
vislaik ciešu no miega trūkuma, jo protams pa naktīm ir kautkur jāblandās apkārt un jādegradējās. ja vien mācētu no tā atteikties. bet es nevaru. esmu parāk vientuļš. ja man nebūtu mani nakts biedri aka kompanjoni, e sjau būtu nojūdzies.

bet man izdodas to visu apvienos, jau labu laiku ! es pats reizēm nesaprotu kā. laikam jāpasakas tam Kungam uz tās mākoņa maliņas, ka radijis mani hiperaktīvu, jo man reizēm izdodas izrakt enerģiju pat nez no kurienis. haha, bet dažreiz vnk palīdz skaļš dubsteps.

reizēm gribas aizbraukt pie vecākiem, sapirkties daudz ciemkukuļus, dāvanas un parādīt cik tālu esmu ticis. cik daudz es daru un cik labi daru. bet viņi taču man nekad neticēs. viņi tomēr pārāk labi zina kāds bezjūtīgs, egoistisks, ļauns draņķis esmu un zin arī to otru manas dzīves medaļas pusi. skumji. nē, īstenībā nav skumji.

esmu tik daudz sūdiem izgājis cauri, ka man nebūtu to kauns pat savā sexīgajā CV ierakstīt. heh. poteciālais darba devējs varētu nesaprast kā bēgšana no mentiem ar pāris k vērtām narkotikām kabatās varētu palīdzēt, piemērām, diskutējot ar Čehijas piegādātu par lētākām transporta izmaksām haha

bet nu ja analizē situāciju, esmu tomēr sasodīti labojies, varbūt neesmu vēl absolūti godīgs pret sevi, bet pret apkārtējo pasauli tāds es esmu. ļaunu apkārtējai pasaulei es vairs nenodaru, bet tikai sev. un tie apmēri ir mazinājušies daudzum daudz reižu.

esmu uz pareizā ceļas un kā jau vienmēr ceļā es esmu viens.
ja vien man būtu kāda daiļa dzīvesbiedre, kas mācētu manu tempermentu, nē, dzīvesveidu, savaldīt/ielikt rāmjos .
vot tad tik tas būtu kautkas. bet vai es to gribu ?

dzīve ir bijusi un ir tomēr tik interesanta. un tikai dēļ tām hujņām, kas bijušas.

heh

jauku jums nakti, jo pat es dodos gulēt
šodien varat būt droši. ielas ir šķīstas

braukt, ātrums, kustība, dzert, pisties, uzkurīt, treneties, nauda, daudz naudas, treneties, but labakais, uzvaret, lapoties ar sevi

vēl pirms 8iem mēnešiem man bija 4 ciparu kredītsaistības un nebija darba. viss ir mainijies. es jūtos ļoti labi, nevienam neesmu parādā, man ir kārtīgs čungurs uz kartes, varu saprāta robežās atļauties visu ko vēlos un es jūtos patiešām labi. bet citi gan ir parādā man un man riebjas prasīt naudu.


***

braucām ar manu slāvu draugu un lotgoļu draugu piecsimtajā BMW markas automobīlī, kuram ir 2.5l motoriņš un kurš skan un iet ļoti neatdekvāti saviem parametriem.... nu mēs nebraucām, bet gan stāvējām uz Vanšu tilta sastrēgumā. saulīte mūs jauki apspīdēja, tā, ka acis nedaudz jāsamiedz, skanēja absolūti nekomerciāls krievi hiphops, mēs visi trīs laiski smēķējām mašīnā un es jutos tik laimīgs

DIMITRIJS VEGAS ŠONAKT NĀK PĒC TEVIS


STREET KNIGHTS 24/7, BLACK, FAST, RISKY, DRUNK,

NEVER QUIT !!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!1

ja neskaita, ka darbs, universitāte un sports mani maksimāli drāž laukā un es vislaik jūtos pārguris, tad man iet PATIEŠĀM AHUJENNA


pazvani man, uzsaukšu aliņu.

rīt, parīt man ir brīvs un esmu tik priecīgs. tiekamies līksmības pasaulē !

heyzaaaaa

man ir slikti ap sirdi. esmu vientuļšs.

man viss dzīvē šobrīd ir tik labi - darbs, skola un nauda bez kuras es nevaru aŗi ir. es smagi stradaju nonstop un vēl cenšos sportot un viss patiešām ir baigi ok.

bet ir tik sasodīti garlaicīgi un vientuļi aaaaaaaj es nevaru, gribas paraudāt :D


viss ir tik sasodīti garlaicīgs man apkārt, es negūstu nekāda prieka no dzīves. vairs nevaru kā kādreiz kad strādā un brīvdienas nodzer un liecies baigi apmierināts un dzīve ir FUN FUN FUN
Jau ilgi nedzeru un tik vislaik strādāju strādāju un strādāju. ... unkad brīvs mācos mācos mācos bļeeee man ir tik zaibal. nē, ja godīgi, nav zaibal, bet vajag atrast kkadu motivāciju visam, kādēļ es to daru, ko es gribu sasniegt uttt. es gribu kādu ko palutināt un pabūt kopā, lai atbalsta mani. lai sēžot darbā, man gribētos uz mājām pie kāda kas mani gaidītu. tagad mana diena beidzas, es izeju pa durvīm 17:00 no darba un principa mana diena ir beigusies, jo neviena cita ar ko pavadīt atlikušo daļu man nav. ir protams "draugi" mani, kuri patiešām ir draugi un, kurus mīlu, bet mani vairs neinteresē vislaik nebūt skaidrā, es negribu katru brīvo brīdi pavadīt dzerot, tusējot, smēķējot džointus un būt diendienā paģirains, neizgulējies, sakurijies utt utt , esmu tam jau gana izgājis cauri un man prosta tas vairs neliekas interesanti. es gribu piedzīvojumus, redzēt kautko, piedživot ko jaunu, apskatīt jaunas vietas, atrasties kus'tibā vislaik.

es zinu, ka esmu savā ziņā nekomunikabls un man nepatīk sevišķi sveši cilvēki un es bieži jūtos viens labāk nekā ar kādu kopā.
bet... tā nevar visu laiku.

aj. es negruzos , man vnk tās tādas pārdomas


bet nu laikam jau nāks tas īstais cilvēks. haha.


keep it real

peace out

dzīvojos un tā. nekas īpašs - daudz skolas, daudz darba un maz jauku cilvēku apkārt :/

g.r.i.b.u. pārmaiņas ļoti ļoti, bet nu laikam jau jāmainās vispirms pašam. tā jā



gribui paraksīties, daudz uz sirds, bet nu ir jau galīga nakts,

see you soon !

eeeee !

esmu priecīgs ! jebal !


atmetu smēķēšanu. nu tas, protams, vēl ir procesā. bet jā. esmu gandzrīz vai laimīgs.

biju nedaudz ārzemēs ar visforšākajiem cilvēkiem. pasportojām, arī patusējām. kolosāla atpūta. dzīve vairs neliekas tik garlaicīga. drīz būs atvaļinājums, tad uz spāniju brauksim. pēdējās 3 dienas es mīlu savu dzīvi, pēdējoreiz tā jutos... kad ? .... nenormāli sen. paldies.

jebal jebal, man vēlaizvien viss iet pēc plāna.

mana dzīve ir sakārtota ! nopietni ! satiku pāris kādreizējos skolas draugus, aprunājāmies un visi bija tik pārsteigti, ka man iet tik labi un mana dzīve ir tik sakārtota. jo visi zin kādu hujņu vienmēr esmu vārijis un kā mētājies apkārt. .. bet principā tagad esmu sevi atradis


vienīgais es jūtos vientuļš ... bet kad es tāds neesmu juties .. dzīve itkā aizpildīta, bet tāpat ir tikai pāris lietas, kas spēj sagādāt patiesu prieku un liek justies dzīvam. .. un tās noteikti nav darbs un universitāte. viss pārējais (skola, darbs, ... ) tiek darīts tikai ar tālredzīgāku mērķi, būt tik finansiāli nodrošinātam, lai spētu piepildīt visas savas fantāzijas un sapņus. un man viņi nemaz nav tik nereāli.


eh. un ir kāda dāma. jau sen sen ir. bet vēlaizvien moka. varbūt es moku arī viņu ? es nezinu, reizēm tas ir tik nolādēti sarežģīti. viņa ir tik skaista ... ar melniem matiem, tieši kā man patīk. ar skaistu īstas sievietes figūru, domāšanu un izturēšanos. ārkārtīgi mīļa un jauka, bet taipat laikā dzelzs dāma, ar raksturu. EHH. es reizēm kūstu. principā tikai kad esmu ar viņu, es nejūtos vientuļš...

mana dzīve ir diezgan skarba un vientuļa, bet šī dāma ir mana miera oāze, viņa man vienīgā spēj dot to mīļumu un gādību, kas man tik ļoti pietrūkst. katrs pavadītais brīdis kopā iespiežas atmiņā uz ilgu laiku. mēs vienmēr itkā saplūstam kopā un teicami pazīstam viens otru... bez vardiem, bet paīstam NEKAD nebūsim kopā .. kapēc ? laikam tapēc, ka esmu pārāk bailīgs... nezinu. mani baida attiecības. patiešām. esmu daudzreiz to pārdomājis, bet es laikam būtu ļoti sūdīgs draugs. kautgan kas zin. man nekad nav bijusi īsta draudzene. es gribētu to pamēģināt. bet man bail. man tik maz dāmas dzīvē ir gadijušās, kas mani piesaistītu un par tām, kas patikušas, nekad neemsu cīnijies.

dīvais un diezgan sapists es esmu.
bet ja dzīvē būtu vairāk jautrības, noteikti mazāk būtu jādomā šādas jēlības. hehe

lai jums jauka naksniņa, jaunieši. jo man tāda nebūs.


cya

.... nu ko lai saka.

ja godīgi, dzīve, pat varētu teikt, iet uz augšu !

neemsu vairs nelaimīgs, tagad es vienkārši eksistēju un nejūtos sūdīgi. priekš manis tas der !

es studēju un strādāju. laika ir ahujenna maz ! patiešām maz. bet. es esmu es, jeb cilvēks baterija un man sanāk vēl pietiekami laika, lai attīstītu savus hobijus un arī, lai patusētu.

tā, jā.

ar studijām esmu apmierināts. man patīk! un ja rēķina, ka ir tikai pirmais kurss un reāli, pa lielam, no manas specialitātes vēl neko nemāca lāgā, tad varētu teikt, ka ir baigi labi un esmu trāpijis savā lauciņā. nevar salīdzināt kā bija iepriekš kad studēju, nav tas riebums sēdēt tais lekcijām.

par darbu ir tā, ka man ļoooooti nāca pretī. es zināju, ka esmu labs un citi to prot novērtēt, principā viss ir pakārtots priekš manis :D nāku gandrīz kad gribu. nē, nu tā gluži nav, bet pret darbu man ir nopietna attieksme un ar visu tieku galā. skriešana gan baigā sanāk. bet man tīri labi patīk.

vispār es redzu kautkādu gaismu tuneļa galā. dzīve patiešām iet uz augšu. yeah



keep it real. onelove

pa lielam jau ir vienalga, bet skumji anyway nedaudz ir.
ak...


nepamet tā sajūta, ka dzīve slīd tikai uz leju un leju. gribu justies laimīgs. esmu pelnijis !

es atkal daudz mētājos apkārt

dzīvoju atkal citur.


man patīk. atdevu ļoti daudz parādus. ļoti daudz.
tagad var uzelpot. oo jaa

tada patikama sajuta, ka liels slogs no pleciem nost. vēl tik jānodzivo +/- taupigi lidz nakamai algai, kura paliks tikai man ! ooo tā tik būs dzīve. can't wait

bet pagaidām arī iet jestri. es jūtos labi pa sen seniem laikiem. nekas nenomāc domas. gandrīz pat laimīgs varētu teikt. vienkārši jauki !


principa pat nezinu ko pastastit. kad sirdī jūtams miers, tad gruzīgie sūdi neģenerējas.

principa uz doto brīdi pietrukst tikai milestiba. bet viņa atnaks. es jūtu.



jauku jums. turaas

ir smagi, grūti, briesmīgi utt utt utt utt utt bezgalīgi

bet ..... jā. pat nav par ko priecāties. pajāt.




vienīgais, neesmu dzēris 5as dienas, pēdējā pusgada rekords varētu būt. un arī tuvākajā laikā nav plānots.
takā, visnotaļ pozitīvi šai ellē !

es vairs neprotu normāli atpūsties. biju vakar ciemos, nu vnk super skaistā dzīvoklī pie meitenes, nu tur viss maksimāli solīdi, galds, ēdiens, cilvēki labās drēbēs un tā. no sākuma man jau likās dīvaini, bet nu nolēmu nogaidīt. tā nu pagāja laiciņš, visi turpināja sēdēt un runāt, es lēnām uzvilkos. tad pienāca ēšanas laiks. tas bija fantastiski, tik labi un garšīgi sen nebiju paēdis, paldies. tad es gaidiju kad visi sāks dzert un luste sāksies. bet viņi turpināja sēdēt un runāties... es palēnām kļuvu aizvien piktāks un piktāks... nejau uz viņiem, bet arī uz viņiem. tad viņi izslēdza gaismu un sveču gaismā spēlēja ģitāru, dziedāja meitenei par godu ... meitene raudāja un tas bija ļoti skaisti no malas.

bet man tas riebās.... es salūzu, atvadijos un aizgāju. pēc visa, kas bijis, es vairs neprotu tā atpūsties, man vajag ko aktīvāku, es nespēju nosēdēt ...


jā. tā nu šodien bija rets rīts skaidrā darbā.


varbūt uz labu ?


laiks uzpīpēt un likties uz auss. šodien pasportoju un rīt pasportošu vēl vairāk. pašam negribot labais ar slikto turās balansā.

hehe. rīga spīd, tu man patīc