biju mazs, bija deviņdesmitie.
man radiniekam bija 5ais bmw, pat tad jau tā mašīna skaitijās veca. radinieks gandrīz vienmēr bija piedzēries kad mēs braukājām un viņš pīpēja cigareti vienu pēc otras, un logu vaļā nekad netaisija. no viņa visi baidijās. menti ja apstādināja, tad atvainojās un palaida. pagalmā viņa vieta vienmēr stāvēja brīva. viņš bija kā dievs. pats labākais, ka viņš lāgā neko nedarija - tikai pīpēja vairākas paciņas dienā un vāķīja mani.
tagad es viņu bieži redzu pa TV solīdu un uzvalkā. bet tomēr es viņu vienmēr atcerēšos kā to čali, ar kuru mēs palecāmies uz Gaisa tilta braucot kosmiskā ātrumā.
kādas ir tavas bērnības atmiņas ?