keepitreal

man ir tāds diezgan funky garastāvoklis, ka gribas lidot kosmosā, nosēsties uz citām planētām, iepazīties ar vietējiem un tamlīdzīgi. esmu skaidrā.

baigi gruzī tā ziema, kas baigi ievilkusies un jā. var nedaudz just pavasara tuvošanos, dāmas kļuvušas apkārt vientuļākas un gribošākas haha, katru gadu par to pārliecinos. cik nožēlojami, takā kautkādi, bļe, kaķi aka dzīvnieki. aj aj aj. man gan viss ir zaibis, jeb man vienkārši viss ir pohuj. man ir nauda, man nav nekādu problēmu, esmu viens - tieši tā, kā man īstenībā patīk vislabāk. daru ko gribu... nē, nu tā gan gluži nav. man nepatīk strādāt, riebjas. bet es to daru, katru dienu, visulaiku. bet es pārāk ļoti mīlu naudu, nauda man patiešām spēlē lielu lomu. tas varbut ir nedaudz nožēlojami, bet nu nez ! katrā ziņā man patīk, ka varu atļauties ko vēlos un vēl paliek pāri. ja vien būtu laika, kad tērēt to naudu, ja nebūtu vislaik jāstrādā un jāstudē.

bet nu tā, pirms pāris dienām gulēju gultā ar drauga draudzeni, nevarēju aizmigt (un nejau dēļ sirdapziņas pārmetumiem), bet vienkārši nevarēju. skatijos griestos, kuri bija fakin garlaicīgi, lampa ar bija sūdīga, aitu metode nepalīdzēja un jā .... tā nu es blisinājos apkārt. lēdija smuki čučēja un man vienmēr paticis kā meitenes izskatās guļot. tas ir mīļi un jauki.
un jā, tā nu es blisinājos apkārt un aizdomājos, ka esmu BAIGAIS MALACIS. nopietni. es strādāju ļoti labu darbu, studēju diemžēl tikai bakalauros un nodarbojos ar pusprofesinālu sportu. esmu absolūti patstāvīgs jau kādus gadus 4. katru dienu mostos 6-7 un atgriežos 20-22. vot tā. ja neskaita, ka man ir, nu vismaz es tā domāju - garīgas novirzes, problēmas ar narkotikām un alkoholu, tad es uzskatu, ka ESMU BAIGAIS MALACIS UN AR SEVI LEPOJOS.
vislaik ciešu no miega trūkuma, jo protams pa naktīm ir kautkur jāblandās apkārt un jādegradējās. ja vien mācētu no tā atteikties. bet es nevaru. esmu parāk vientuļš. ja man nebūtu mani nakts biedri aka kompanjoni, e sjau būtu nojūdzies.

bet man izdodas to visu apvienos, jau labu laiku ! es pats reizēm nesaprotu kā. laikam jāpasakas tam Kungam uz tās mākoņa maliņas, ka radijis mani hiperaktīvu, jo man reizēm izdodas izrakt enerģiju pat nez no kurienis. haha, bet dažreiz vnk palīdz skaļš dubsteps.

reizēm gribas aizbraukt pie vecākiem, sapirkties daudz ciemkukuļus, dāvanas un parādīt cik tālu esmu ticis. cik daudz es daru un cik labi daru. bet viņi taču man nekad neticēs. viņi tomēr pārāk labi zina kāds bezjūtīgs, egoistisks, ļauns draņķis esmu un zin arī to otru manas dzīves medaļas pusi. skumji. nē, īstenībā nav skumji.

esmu tik daudz sūdiem izgājis cauri, ka man nebūtu to kauns pat savā sexīgajā CV ierakstīt. heh. poteciālais darba devējs varētu nesaprast kā bēgšana no mentiem ar pāris k vērtām narkotikām kabatās varētu palīdzēt, piemērām, diskutējot ar Čehijas piegādātu par lētākām transporta izmaksām haha

bet nu ja analizē situāciju, esmu tomēr sasodīti labojies, varbūt neesmu vēl absolūti godīgs pret sevi, bet pret apkārtējo pasauli tāds es esmu. ļaunu apkārtējai pasaulei es vairs nenodaru, bet tikai sev. un tie apmēri ir mazinājušies daudzum daudz reižu.

esmu uz pareizā ceļas un kā jau vienmēr ceļā es esmu viens.
ja vien man būtu kāda daiļa dzīvesbiedre, kas mācētu manu tempermentu, nē, dzīvesveidu, savaldīt/ielikt rāmjos .
vot tad tik tas būtu kautkas. bet vai es to gribu ?

dzīve ir bijusi un ir tomēr tik interesanta. un tikai dēļ tām hujņām, kas bijušas.

heh

jauku jums nakti, jo pat es dodos gulēt
šodien varat būt droši. ielas ir šķīstas