es vairs neprotu normāli atpūsties. biju vakar ciemos, nu vnk super skaistā dzīvoklī pie meitenes, nu tur viss maksimāli solīdi, galds, ēdiens, cilvēki labās drēbēs un tā. no sākuma man jau likās dīvaini, bet nu nolēmu nogaidīt. tā nu pagāja laiciņš, visi turpināja sēdēt un runāt, es lēnām uzvilkos. tad pienāca ēšanas laiks. tas bija fantastiski, tik labi un garšīgi sen nebiju paēdis, paldies. tad es gaidiju kad visi sāks dzert un luste sāksies. bet viņi turpināja sēdēt un runāties... es palēnām kļuvu aizvien piktāks un piktāks... nejau uz viņiem, bet arī uz viņiem. tad viņi izslēdza gaismu un sveču gaismā spēlēja ģitāru, dziedāja meitenei par godu ... meitene raudāja un tas bija ļoti skaisti no malas.
bet man tas riebās.... es salūzu, atvadijos un aizgāju. pēc visa, kas bijis, es vairs neprotu tā atpūsties, man vajag ko aktīvāku, es nespēju nosēdēt ...
jā. tā nu šodien bija rets rīts skaidrā darbā.
varbūt uz labu ?
laiks uzpīpēt un likties uz auss. šodien pasportoju un rīt pasportošu vēl vairāk. pašam negribot labais ar slikto turās balansā.
hehe. rīga spīd, tu man patīc