MrVirsaitis

Tuvākajā laikā paredzu izmaiņas amatā. No parasta ierindnieka uz vadītāju. Un vienlaicīgi 2 nodaļām ar 10 padotajiem.
Negaidīts izaicinājums/piedāvājums. Bet ierasto šaubu, bažu un pat sava veida baiļu vietā ir patīkams satraukums.

Gan jau ka sākumā būs grūti, bet viss ir manis paša rokās.

Cool.

Iestājies tāds miers ka ir mazliet nemierīgi. Darbi un citi pienākumi, kā arī idejas ko gribas realizēt nav grūtas, bet to ir padaudz un aizņem daudz laika. Pagaidām sanāk tikt galā ar sevi un savu vēlmi prokrastinēt.

Visi kaut ko apkārt raksta par Spotify izcilajām pleilistēm no dziesmām kas šogad klausītas, ielīdu es arī paskatīties. Pilnīgs meh. Visticamāk tāpēc ka ar sievu meklējām dziesmas ko lipināt iekšā kāzu pleilistē. Savādāk es nevaru izskaidrot tos brīnumus kas tur iekšā. Daudzas dziesmas pat nav klausītas vispār. Nojūdzies algoritms.

NY brauciens tiek pārcelts uz decembri.

Pagājušajā nedēļā bijām ar sievu uz Traķiem. Tā teikt lai mazliet "nosvinētu" to ka viņa saņēmās drosmi un pārstāja strādāt iepriekšējā darba vietā. Laiciņš lutināja un visādi citādi izbrauciens bija veiksmīgs.

Bet priekšā vēl 3 ceļojumi turpmāko 1,5 mēnešu laikā.

Nākamnedēļ uz Frankfurti komandējumā uz grāmatu izstādi.

Novembra sākumā ar bosu uz Ņujorku komandējumā. Smējāmies ka abi vārda dienu (mums vienādi vārdi) svinēsim Manhetenā sūcot visīti.

Un tad jau pa valsts svētkiem uz Barselonu. Beidzot kāzu ceļojumā laidīsim.


Otra patīkamā lieta ir tā ka esmu sācis labot zobus. Bija dzīves apstākļu, zobārstu nekompetences un mana slinkuma dēļ šis tas ielaists. Un beidzot man ir ļooooti laba zobārste. 3 min kājām gājienā no mājām.

Vakar sieva iesniedza atlūgumu.

Lai arī iekšējais drošības frīks manī ceļ nelielu trauksmīti par stabilitātes sajūtu, ārēji es to neizrādu. Tāda ir vīrieša daba.

Come what(ever) may.

..jeb kā angliski teiktu - watch your back!

Pēdējā laikā plosās muguras sāpju epidēmija. Sievastēvs pirmdien darbā ne tā sagriezās un jau piekto dienu guļ uz gultas ar pretsāpju špricēm un cerībām ka sajūta labajā kājā atgriezīsies.
Kolēģe pāris dienas atpkaļ darbā sapūta muguru kaut kur caurvējā.
Viens no labākajiem čomiem no rīta pie izlietnes nošķaudījās tīrot zobus un palika salīcis.

Saaudzējiet sevi!

Sāku skatīties Severance dažas dienas atpakaļ. Palikusi nenoskatīta vien 9 (pagaidām pēdējā) sērija. Otro sezonu laikam tikai filmē vēl.Vēl viens foršs seriāls kas kutina domāšanas šūnas (filozifiskā ceļā) tāpat kā Westworld, kuram, starp citu, nesen iznāca 4. sezonas pirmā sērija. Ātrāk kā tika solīts uz šī gada novembri.

Nu lūk, tajā Severance galvenais tēls lasīja grāmatu kurā bija foršas vārdu spēles, sauksim tās tā ērtības labad. Iepriekš biju dzirdējis par (seriālā neiekļauto) "'Earth' without 'art' is just 'eh'.". Jaunās pērles ko piezīmēju sev ir "'Bullies' ar nuthing but 'bull lies'." un "At the centre of the 'industry' is 'dust'." Pēdējā jo seviišķi iepatikās ņemot vērā kas šobrīd notiek uzņēmumā kurā strādāju. Vadības maiņa, iepriekšējo solījumu nepildīšana (jo nav jau vairs kam tos pildīt), jaunu solījumu un draudu izteikšana un vispār fakuci izraisošas sajūtas. Nē, divus fakučus izraisošas sajūtas.

Nākamnedēļ 3 dienu komandējums uz Londonu. Satikšu bračku pa ilgiem laikiem. Pēc tam uzreiz sāksies 2 nedēļu atvaļinājums kuru es nevaru sagaidīt. Tik ļoti pohuj uz darbu man sen nebūs bijis. Lai čamda paši savas pipeles un liek mani mierā.


kas vēl tāds? Daudz jau visādu notikumu un viswus nevar nemaz atcerēties. Kopumā viss labi, bet tas karstums traucē visam.

Uz negatīvajām lietām nekoncentrēsimies, jo pozitīvo īpatsvars ir krietni lielāks. Mēnesis laulībā, paši turpinam priecāties un vedējmātes neļauj atslābt.
Bet pa vidu, protams, gribētos lai darbos jāpavada mazāk laika un uzmanības.

Esmu uzsēdies uz jaunas rotaļas iekš Stīma. Saucās Core Keeper. Var iegrimt uz stundām.

Nu tas darīts.
Nu esam precēti.

7.5.2022.


Vienīgi žēl ka visas patīkamās emocijas aizēnoja muteres un vecmuteres žults un naidpilnie izteicieni, jo redz to izdarījām slepus no visiem (arī sievas ģimenes). Nevienam citam nekādu iebildumu nav, visi priecīgi par mums. Tikai šīs te raganas sprauslāja kaut ko.
Diemžēl izskatās ka gudrība par to ka kaut kam ir jāpazūd lai kaut ko piesaistītu ir vietā, jo par šādu gājienu šie cilvēki nokļuva manu atmiņu mēslainē. Good riddance.


Nogurums. Nenormāls, bet šķietami patīkams nogurums. Un pat laiciņš lutināja.

Pēc pēdējā laika "skrējiena" man mazliet pazudusi sajūta un sapratne par to kas esmu un ko es gribu. Brīžos kad nav laika pabūt ar savām domām, pa logu izlido visas uzkrātās mācības kā savaldīties un paņemt grožos situācijas un kontrolēt tās. Itkā jau jāatcerās arī palaist vaļā un izbaudīt braucienu, bet negribas kaut kur ietriekties un traumēties.
Ak, dzīve, ceru ka tūlīt sāksies pacelšanās nākamajā kalnā.