MrVirsaitis

Šodien priekšnieks ar mani izspēlēja klasisko "Neazislēdzi savu kompi, pats vainīgs" prikolu. Aizsūtīja manam kolēģim e-pastu ar nosaukumu "Tev smuki bicepsi". Priekšnieks gandrīz norāvās no mums abiem. Tadus jokus apsolīja vairs neizstrādāt.

Labi ka priekšniecība ir saprotoša un baidās no fiziskas ietekmēšanas :D

Vakar bija šī gada augusta pēdējā diena. Bija sarunāts paciemoties pie draudzenes vecākiem un ieēst vakariņas. Tas nav nekas sevišķs, tas notiek apskaužami regulāri par spīti maniem iebildumiem ka manus vecākus es redzu krietni retāk. Viņas vecāki nav briesmīgi cilvēki kurus negribētos satikt - tieši otrādi. Tomēr arī savus vecākus man nepatīk vairs redzēt koncentrēti un bieži. Vēl jo vairāk tāpēc, ka viņi ir šķīrušies jau daudzus gadus un mans laiks ir jāsadala starp viņiem uz pusēm.
Bet šī atmiņas pierakstīšanas reize nav par to.

Pēc vakariņām, kuras man nebija viegli sagremot dēļ pie galda cilātajām tēmām, pamanīju ka pēkšņi iestājās brīdis kad varēja redzēt izelpu. Tas man likās diezgan savādi, jo nebija auksti. Vienkārši pēkšņi visiem pie galda varēja redzēt izelpas garaiņus. Un pirmā doma bija - rudens ir klāt.

Šorīt braucot uz darbu daudzviet pa ceļam bija miglas vāli kas pārklāja pļavas. Un kā vientuļš, noklīdis suns manā galvā atskrēja doma - cik daudz dvēselīšu pa nakti izelpots lai zemei siltāk.

Varbūt skan nenopietni un tā itkā to teiktu cilvēks ar putniem galvā, bet nē... to sacīja cilvēks ar vientuļu, noklīdušu rudens suni galvā.

Gribu aizbraukt pamakšķerēt. Viens pats šoreiz. Vajag pabūt ar saviem rēgiem. Izelpot vasaru.

Pirms dažām nedēļām atklāju priekš sevis džeza mākslinieku Ibrahim Maalouf. To jau te piezīmēju.

Un šodien, vakardienas sprādziena kontekstā, pārņem mazliet (bet tikai mazliet) spokaina sajūta par to ka atmiņā iekrita šis gabals - Beirut.

https://www.youtube.com/watch?v=wpg8jBFaj3c

Brīvdienās bija ilgi gaidītā Pornlenda. 

Piezīmēju sev vienu džeza mākslinieku: https://www.youtube.com/watch?v=le-e37ZMck8

Jānoskatās kādā brīvbrīdī.

Vakar necerēti izgāju tehnisko apskati ar pirmo reizi.
Mazie svētki.

Vēl 3 nedēļas līdz Pornlendai.

Man patīk kad Steam ierubī normālas atlaides. Tikko iegādājos 2 spēles kopsummā zem 6 EUR kas bija manā wishlist kādu brīdi. Sauksim to par agru dzimšanas dienas dāvanu sev :)
Būs ko darīt drēgnajos rudens un ziemas vakaros kad apniks ar čaļiem sēdēt Minecraft serverī vai dot spāņiem pa pakaļu iekš Rocket League.

Fuckyesss! Tikko ar Lauvām vienojāmies par šī gada Pornlendas nedēļas nogales datumiem. Tetovējam kalendāros.
Un šogad tiešām būs izdevies pasākums, jo Halējs biļetes uz galaktiku jau sadabūjis. Un vēl ir vismaz pusotrs mēnesis lai asinātu nažus un cirvjus, rūpētu šūpuļtīklus un brezentus nojumēm pār tiem, un vispār lai bez stresa pieteiktu atvaļinājuma dienas un sagatavotos.

Motherfucking episka sajūta!

Un galvā sāk skanēt dziesma kas skanēja vienā no pašām jaunākajām X-failu sezonu sērijām. Kad Malders apēda maģiskās sēnes un tripoja visu nakti. Miranda Lambert - Somethin' Bad.

...mana doma.

Ja laiks ir vienīgā un pa īstam vērtīgā valūta (vai arī jāsaka savādāk - ja laiks ir vienīgais un pa īstam vērtīgais dārgums kas mums ir) un lielie pasaules viedie saka ka manā vietā dzīvi nenodzīvos neviens cits un tā ir mana unikāla pieredze. Piejaucot klāt šo pašu viedo cilvēku atziņas ka laiks, kā bagātība, jātērē ar cilvēkiem kuri ir vērtīgi vai ar kuriem ir labi, tad kāpēc, pie velna, man ir smaga sirds kad mutere paprasa kad aizbraukšu pie viņas. Tērējot laiku tam nav ne vērtīgi ne patīkami. Un nē, es neesmu ļauns, psihopāts, vai tml. Jo es nerīkojos tā kā man liek manas ļaunās balstiņas galvā. Es vienkārši uzdrīkstos saukt lietas īstajos vārdos.

Gluži kā Daniels Sloss savā otrajā Netflix standup sērijā Jigsaw. Tas čalis ir ģeniāls.

Par spīti visam pandēmijas apstāklim, vakar atvēru pasūtījumus uzņēmuma sistēmā par diezgan pieklājīgu summu. Kā jau parasti.

Šorīt nodaļas ikrīta 15 min videokonferenci atklājot, CEO pateica ka ja varētu, uzliktu man par godu fonā Metallica - Hero Of The Day dziesmu.

Priecāties par to ka iespējams mani tiešām uzskatīja par varoni vai meklēt zemtekstu jo patiesais dziesmas message īsti nav tāds?


Ai, šodien saule aiz loga spīd. Izvēlos būt priecīgs un pozitīvs! :)

Un ko patiesībā testē ar šo gripveidīgo vīrusu?
Cik ātri un plaši izplatās ziņas?
Cik ātri ir spējīgi reaģēt pasaules atbildīgie dienesti?
50 citus parametrus?

Šis vīruss ne tik ļoti inficē fiziskus ķermeņus, kā tas inficē prātus.
Proti, jebkura doma, kura kļūst populāra izplatoties, ir kā vīruss. Tā inficē prātus nokļūstot saskarē ar šo domu/informācijas liesmiņu. Jebkurā formātā - tv, radio, ziņu lentē, tviterī, instagramā, un sazin vēl kur tagad cilvēki spieto. Un ar informāciju ir tā kā tajā sacījumā: "once you learn, you cannot unlearn". Ar laiku var aizmirsties, kad tā vairs nav populāra tēma, bet imūni ir tikai tie, kuriem nav pieejas informācijai.

Svarīgi ir tas kā katrs uztver to un ko ar to dara. Vienkāršoti varianti ērtības labam - uztraucas vai neuztraucas. Izdari secinājumus, pieņem lēmumus un saproti kāds varētu būt rīcības plāns, ja kaut kas notiek ar tevi pašu vai taviem favorītajiem tuviniekiem, par kuriem tev nav vienalga.

--

Vienkārši ir tā ka mani šorīt izbesīja tas ko dzirdēju 900 sekundēs kad jau slēdzu durvis vaļā lai dotos uz darbu - cilvēki Itālijā bija uztaisījuši melnā humora skeču video. maigi izsakoties tas tika uztverts neviennozīmīgi un cilvēki sāka (kārtējo reizi jau) dirskutēt par to cik tālu melnais humors ir humors. Ībļi. Humoram robežas (ja tādas vispār ir) ir tik tālas, cik tālas ir katra cilvēka aprobežotības paliekas. Šajā laikā jo sevišķi vajadzētu smieties par visu un tik bieži cik vien iespējams. Faking dabiskais C vitamīns un laimes hormoni stiprina imunitāti bez jebkādām drapēm. Un smiešanās arī paildzina mūžu (itkā).
Smeķēšana saīsina mūža garumu (itkā).

Vajag pīpēt pareizas lietas.