Comments: |
Ko nu tur galvu lauzīt: tur mūžīgais pata/kara stāvoklis - kamēr viena puse neņems un neizslaktēs otru (kas mūsdienās vairs netiek pieļauts, - kas nekad nebeigsies. Vajadzēja Herclam labāk izvēlēties Madagaskaras variantu. Daudz nervu un līdzekļu būtu ietaupīts.
Saproties, man sieva un dēls Ašdodā, tāpēc es bišķi nervozēju par šo lietu. Ja izslaktētu ebrejus, baidos, pasaule to pieļautu gan. Nešķīsti lamādamies un pārdesmit tūkstošus saviem spēkiem izsprukušo pieņemdama, bet reāli izdarīdama tikpat cik Ruandā - kur visus nepaspēja apkaut tikai tehnoloģiju trūkuma dēļ.
Saprotu, ka sāpe arī personiska. Es savukārt tā globāli spriedelēju, no malas raugoties (jo asins piesaiste gadsimtos tā atšķaidīta, ka drīzāk ir dzimtas leģenda, nevis piesaiste tradīcijai) - aizdomas, ka liela daļa ļaužu neinteresējas par situāciju reģionā tieši dēļ tā permanentā karastāvokļa, kuram risinājuma nav un nebūs. Tipa kā par Balkāniem nav vērts spriedelēt, jo tur vienmēr visi karojuši ar visiem un karos arī turpmāk.
Nuss, Levante nav Ruanda. vidusmēra eiropeīdam ļoti spēcīgs "mūsējie" un "svešie" uzstādījums, tb ja Ruandā mistiski svešie viens otru slaktēja, tad te mūsējiem brūk virsū ("mūsējiem", salīdzinot ar tiem uzbrucējiem, jo citādi katrs kārtīgs latvju bāleliņš neatteiktos kādu kolonnu kaimiņu līdz Biķerniekiem konvojēt). Tb pie reāliem draudiem alianses un ES spēki būtu klāt jau nākamajā dienā. Vienīgais, pagaidām cahals pats tehniski tiek galā visai operatīvi, tb var sēdēt malā un spriedelēt par vēsturisko taisnīgumu.
Man liekas, ka vispārējais izglītības līmenis še ir tāds, ka par mūsējiem drīzāk atzīs arābus. Komenti pie iepriekšējā posta rāda, ka žīdus un arābus jau daži ieskata par vienu tautu. Ciktāl par ES, tad publiski tas ir un būs arābu pusē - lai izvairītos no grautiņiem savās pilsētās. Tikai uz Ameriku vēl var cerēt.
Nuss, nebūtu nekāds brīnums, ka etniski-bioloģiskās atšķirības ļaudis īpašas nesaskata: gan arābi, gan ebreji esot semīti (tā visur raksta), tb acīmredzot tikpat tuvi viens ptram kā krievi-poļi-čehi, vai latvieši-lietuvieši. Un kā tagad atceros sava brālēna sievas stāstīto, ka ja māki arābu valodu (viņa Ļeņingradā to studēja), tad principā saproti, ko ivritā runā. Tāpēc nav brīnums, ka var kādam likties, ka etniskā atšķirība starp arābu un ebreju ir tikpat liela kā starp čiuli un čangali vai horvātu un serbu. Par ES nespriedīšu - tomēr tēma ir sasodīti politizēta un nedomāju, ka man kāds objektīvs skatījums piemistu, - tak atrodoties esošajā propagandas telpā ir iespaids, ka politiskās simpātijas (tb valstu rīcība) ir 99% Izraēlas pusē - rīcība, ko Izraēlai attaisno, jebkurai citai reģiona valstij vai politiskajai grupai piedota netiek (nuss, piemēram, ja piepeši mēs uzzinātu, ka hamasiešu cietumos bez tiesas un izmeklēšanas ir nevis 1-2 sagūstīti karavīri, bet vairāki desmiti tūkstošu ebreju pusaudžu, kuru vaina ir akmeņu mešana hamasa patruļām, tad, domāju, būtu militārs uzbrukums uzreiz, lai tos atbrīvotu). Taču iespējams, manu viedokli ietekmē vienpusīgi šādā gaismā pasniegta informācija.
Tuvi jau viņi arī ir kā krievi ar poļiem - un tāpēc arī tā mīl viens otru kā krievi un poļi. Bioloģiski gan ir liela atšķirība, ģenētiķi apgalvo, ka nav žīdu priekšteči tik noslēgti dzīvojuši, kā viņi tagad iedomājas. Raugi, ir jau tādi ebreji, kas dzīvo iežogotos ciematos-geto palestīniešu teritorijā. Tikai akmeņus uz palestīņu patruļām sazin kāpēc nemet un tāpēc arī cietumos nesēž... (Savulaik tādi žīdu ciemati bija arī Gazas sektorā, bet ap 2005. Izraēlas valdība viņus ar varu likvidēja. Nekas labs no tā nesanāca.) Desmitiem tūkstošu pusaudžu, starp citu, par tādām lietām nesēž. Reāli - pāris simtu. Vienkārši nav tik daudz to metēju... Un daudz tu zini valstu, kurās policijas apmētāšana ar akmeņiem un Molotova kokteiļiem (parasti tas iet kopā) tiktu ignorēta? Salīdzināšanai - Bahreinā nesen tādus vnk apšāva, un es kaut kā nemanīju globālus protestus. Tanī reģionā tā iet praktiski visur, pat vismiermīlīgākā reģiona zeme - Jordānija - palestīniešus slepkavo nost pie katras izdevības (manā bērnībā vispār bija reāls karš starp Jordānijas armiju un viņas teritorijā esošajiem palestīniešiem, apmēram tāds pats kā tagad Sīrijā, tur pat Pakistānas armija iejaucās, nemaz nerunājot par kaimiņiem), nevarēdama sadalīt ar viņiem varu. Un esmu spiests aizrādīt, ka visiem pohuj par visām apkaušanām, kas notik reģionā ārpus Izraēlas robežām - bet Izraēla atšķiras no pārējām reģiona valstīm ar to, ka nepiekopj masu slepkavības (vismaz pēc 1949. gada ne) un tātad skaitās vāja un brīvi lamājama. | |