| De pizģecum kosmičeskum |
Nov. 20th, 2012|09:12 pm |
Ko ar Gazas sektoru tālāk iesākt.
Vispirms - sadzīviskas detaļas.
* Kā zināms, pašlaik sektors ir faktiskā karastāvoklī ar Izraēlu - abas puses no sirds šaudās ar raķetēm, un Izraēla draud ievest sektorā savu sauszemes karaspēku, lai to putru pārtrauktu. Kas nozīmētu lielu līķu skaitu, ko Izraēla negrib (toties to grib sektora vadība, jo līķi un postījumi palielinātu ārzemju naudas sūtīšanu Gazai, kuru pēc tam aprij vietējā korupcija tās pašas vadības rokām).
* Nebūtu pareizi saukt Gazas sektora vadību par palestīniešiem, jo Palestīnas valdība atrodas Rietumkrastā un neoficiāli neieredz Gazas sektora vadību vairāk kā Izraēlu. Kaujās starp palestīniešu vadības "FATH" un Gazas "Hamas" cīnītājiem iet bojā vairāk cilvēku kā Izraēlas un Gazas konfliktā. Pagājušā Izraēlas un Gazas saasinājuma laikā palestīnieši nodeva Izraēlai informāciju par Hamas ļaudīm Gazā, kurus tie lūdza likvidēt ar Izraēlas armijas rokām.
* Pēc apvērsuma Ēģiptē tur pie stūres ir Gazas idejiskie brāļi - un Ēģipte cer pārņemt kontroli pār situāciju sektorā. Pašlaik sektors ir Irānas kalpībā, kas ir neloģiski aiz reliģiskiem iemesliem (dažādi islama novirzieni) un bīstami arābu valstīm. Pēdējās aktīvi cīnās pret Irānas ietekmi gan Gazā, gan Sīrijā un Bahreinā.
* Hamas, tāpat kā Taliban, pasaulē ir atzīts par teroristisku organizāciju - Hamas apzināti un mērķtiecīgi apkauj mierīgos iedzīvotājus savu politisko mērķu sasniegšanai un atzīst šādi rīkojošos par varoņiem. Ar ko viņi atšķiras gan no Izraēlas, gan no apkārtējiem islāma režīmiem, kuri mierīgo iedzīvotāju bojāeju uztver kā nevēlamu, lai gan nereti - viņuprāt - neizbēgamu būšanu.
* Hamas Gazā uzvarēja visnotaļ demokrātiskās vēlēšanās ar solījumiem, kas bija līdzīgi Hitlera solījumiem 1933. gadā, un daļu no tiem veiksmīgi realizēja. Diemžēl, tikai sliktāko daļu. Ne ekonomiku, ne morāli pacelt viņiem neizdevās, toties terorizēt savējos, sanaidoties ar kaimiņiem un ieviest radikālo islāmu - visnotaļ.
* Hamas neatzīst Izraēlas tiesības pastāvēt, tālab negrib nekādu mieru, kas atļautu žīdiem dzīvot viņu zemē (paši arābi tur ir vēlāki ienācēji). Nu taisni kā tie krievi, kas neatzīst Latvijas tiesības eksistēt un prasa visus latviešus izsūtīt uz Sibīriju vai apkaut.
Un tā, situācija: blakus atrodas Rietumu tipa demokrātija, lai arī ar gļukiem (piemēram varētu kalpot Lielbritānija pirms 40 gadiem ar Ziemeļīriju Palestīnas lomā), trīs vairāk vai mazāk normālas arābu diktatūras, viena arābu demokrātija periodiski uzliesmojoša pilsoņu kara stāvoklī (Libāna) un neliela - ap 10*35 km - teritorija, kuru kontrolē viens no atbaidošākajiem planētas režīmiem un kuras tiesiskais statuss ir vairāk kā miglains. Aiz režīma stāv Irāna, tikai tālab viņš var lekties.
Risinājumi, kādus es tos redzu.
1.) Atstāt visu savā vaļā, lai šo Tuvo Austrumu beznaftas daļu parauj velns un šie kaujās līdz kāds vinnē. Pozīcija diezgan ērta taktiski, bet stratēģiski nāvējoša - Gaza ir tikai simptoms nākošajiem lielajiem kariem, no kuriem reģionu šobrīd notur tikai amerikāņu žandarms, un kad musulmaņiem izdosies likvidēt Izraēlu, nāks Krievijas un Eiropas kārta. Tad mums padomju un nacistu okupanti liksies medusmaize, spriežot pēc līdzšinējām arābu izdarībām. Iespēja, ka žīdi vinnēs stratēģiskā līmenī un spēs patstāvīgi noturēt paritāti pret miljardu musulmaņu vai pat tos pārspēt, neeksistē - Izraēla tādam scenārijam ir, es teiktu, neveselīgi miermīlīga un morāli nespējīga uz nopietnu ekspansiju. Priekš tā vajadzīgs agresīvs fanātisms, kāds mūsdienu pasaulē piemīt tikai musulmaņiem un, daudz mazākā mērā, amerikāņiem un krieviem.
2.) Atjaunot situāciju, kāda bija pirms 2005. gada, t.i. daļēju Izraēlas okupāciju, kad zaldāti sēž svarīgākās vietās un pa reizei patrulē apkaimi. Raķešapšaudes tā var apturēt, toties sāksies fanātiķu uzbrukumi zaldātiem, tiem nāksies atbildēt... līķi, tālāk pa riņķi. Žīdi negrib sev tās galvassāpes vēlreiz.
3.) Kāda trešā spēka okupācija, kas sektorā atjaunotu palestīniešu Rietumkrasta valdības varu vai valdītu paši. Pašiem palestīniešiem spēka novelt Hamasu nav, lai gan viņiem ir labāks bruņojums. Vienīgais reālais kandidāts - Ēģipte. Taču viņiem šī ideja nepatīk - jūt, ka ar saviem trakajiem pussabiedrotajiem netiks galā (vienlaikus ar mūžīgas brālības apliecinājumiem Hamas un viņam pakļautās organizācijas slepkavo ēģiptiešus Sinajā). Tīri teorētiski varētu pieminēt Turciju, ASV, Angliju, Franciju un pat Itāliju, bet nevienam no viņiem tas nav vajadzīgs un nezinu, kā viņus varētu pierunāt uzņemties tik nepateicīgu lietu.
4.) Starptautiskie miera spēki, kas nejauktos sektora iekšlietās, bet kontrolētu robežas un būtu tiesīgi apturēt abu pušu šāvējus no iekšējiem rajoniem (nu vai vismaz paziņot visai pasaulei, kurš vainīgs). Šo risinājumu piedāvā, piemēram, Izraēlas kara ministrs Perecs, norādot, ka uz līdzīgu risinājumu izdevās pagājušajā karā piespiest Libānu - un kopš tā laika uz tās robežas ir mierīgi, pēc reģiona standartiem, protams. Man tas šķiet vienīgais reālistiskais variants, kas var uzturēt miera šķietamību. Taču tieši tāpēc šis variants nepatīk Hamasam un viņu uz reālu - nevis deklaratīvu - pamieru, tāpat kā uz starptautisku kontroli, var piespiest tikai ar spēku. Citiem vārdiem, papriekš Izraēlai jānodemonstrē, kurš te ir hū - ar reģionā pieņemto nežēlību, no kādas žīdi mūsdienās izvairās.Vai viņi pašlaik ir uz to spējīgi, neesmu drošs,- žīdu armiju polittolerantums ir saēdis vēl vairāk kā mazajās ES valstīs. Pagaidām vini šaudās tik kusli un piesardzīgi, it kā sēdētu uz pulvera mucas. Kas nav tālu no patiesības.
5.) Fantastiskais reālisms - mana ideja uzbūvēt par ES naudu jaunu Gazu (tā kā tā ES tur regulāri nogremdē miljardus) Rietumsahārā un visus pārvākt uz turieni. Pašlaik Rietumsahāru okupējusi Maroka, ANO tur atzīst Alžīrijas atbalstīto reto iezemiešu tiesības, bet nekā jēdzīga tie nav paveikuši. Vairums RS teritorijas un pat piekrastes ir neapdzīvots tuksnesis. Atdot 1% Marokas sagrābtās teritorijas jaunajai Gazai apmaiņā pret leģitimizāciju pārējo 99% pievienošanai - manuprāt, tādu darījumu ar Marokas karali ANO varētu sarunāt. Protams, Hamasam tas nepatiks, ar Maroku tā kā ar žīdiem lekties nesanāks - tūlīt ievedīs armiju un pakārs visus lecīgos.
|
|