es · reāli · nezinu...

Lieliska diena, lai būtu dzīvs

"drošsirde" iznāca 12 gadus atpakaļ. tas tā

es brīžiem domāju... kas bija tas, kurš bija tas punkts. sēdēju vilcienā un kaut kā domas aizgāja līdz tam.
saule spīdēja tik jauki, ja vien es varētu vēlreiz noķert to sajūtu.
to atmosfēru, kad vasarā sauļojies tvaicē, bet ne pārāk lielā tvaicē.
sajust salūtu, ļauties viļņiem, nedomāt par to.
ļauties straumei, doties tur, kur tā tevi aiznesīs. bet ja nepatīk gala punkts, var vienmēr vainot straumi un doties atpakaļ. pilnīgi paļauties uz straumi, nolaisties upes dibenā un ļaut lai tā tevi ietver sevī. jo tu zini, ka tā atlaidīs vaļā. dzert un dzert un būt izslāpušam. dzert no upes bezgalīgi, censties remdēt slāpes tajā. Slēpt pieraudāto seju tās ūdeņos. Sēdēt tai blakus un nesacīt ne vārda.
bet tajā visā slēpjas kāds izmisums. Izmisums par savu nožēlojamo dzīvi. Upe ir glābiņš no šīs dzīves. Upe BIJA glābiņš. Tagad tās vairs nav. Tagad ir cita upe. Daudz dziļāka, platāka un spēcīgāka. Šo es vēl nepazīstu. Vēl neesmu ne reizi iebridusi tās ūdeņos. Man ir bail, ka tā mani nepieņems. izstums krastā vai arī paraus atvarā. es eju tai garām, no malas vēroju to. Man tā ir UPE. es tai esmu tikai garāmgājējs. Tā iedveš manī bijību. Tās dziļums rada uzticību, ka tā karstās vasarās nepārvērtīsies strautiņos, kā tas bija ar manu upi. Mana upe palika tur. Tā man nesekoja-tai nepietika ūdeņu. pārāk bieži tā mani pievīla, kad saule karsēja visavairāk, ka es tai neziedoju daļu savu asiņu, lai tā varētu sekot man. Tik sekla tā bija.
Kad pēdejoreizi biju pie , nu jau vairs ne savas, upes, tā izlikās mani nepazīstam un čaloja mežam. Tā apvainojās, ka neatdevu sevi tai, ka neupurējos, ka nepaliku pie viņas. Es stāvēju tai līdzās un nolūkojos tajā, bet tā bija krastā sasviedusi žagaru un lapu kaudzes, lai es tīrām kājam netiktu tai klāt. Es arī negāju. Skatījos, apskatījos kā tajā atspoguļojas mežs un devos atpakaļ. Man nevajag tādu upi, kas bēg prom no manis. Tik daudz stāstiem bijām apmainījušies. Bet tagad tā man klusē.
šai upei es neesmu nekas. Tā varbūt kādreiz pamāj, viļņa galam novizuļojot, bet tā stāsta savu stāstu citiem. Tai ir tik daudz klausītāju, ka es esmu lieks. ja tā padomā, varbūt tas mājiens nemaz nebija man.
es vairs nevaru atgriezties. Mana upe mani vairs negaida. neviens mani tur negaida. Es maldos un nogriežos nepareizajās ielās, apmetu lieku līkumu. Man nav sava iekšējā kompasa. Mājās bija labi.Es vadījos pēc upes. Tā meta līkumus un atkal un atkal tuvojās ceļam, tilti veda pāri tai. Tie bija mani ceļarāži un atskaites punkti.
šeit ir tik vienmuļi, vienādas ielas, vienādas sejas, vienādas ēkas. Tu ej un ej, un ej,un nekur nenonāc.
Ai, kaut jel es varētu apgriezties un atgriesties pie savas upes! pat ja tai mēdza būt bedres un slideni akmeņi tās dibenā, es tos jau biju iepazinusi. zināju, kurā vietā ejot var sagriezt kāju, kur - paslīdēt uz akmens virsmas un kur ir bedre. Tā bija jau iepazīta un kļuvusi tuva. Cik reižu gan es nebiju zaudējusi līdzsvaru brienot tai cauri.cik reizes rudenī paslīdējusi tās stāvajā un dubļainajās nogāzē. Tā bija daļa no upes. Tagad tas viss ir pārvērties par atmiņām, kuras ir aiznestas ar straumi

šodien jūra bija tik mierīga, pa autobusa logu vēroju.
es esmu pateicīgs Dievam par to, ka tas mani aizvedis līdz šim punktam manā dzīvē, pat ja bija jābrien cauri sūdiem.
es atkal aizdomājos par to sajūtu, par ko runājām gaidot pusnaktī vilcienu. Man tās vairs nav. Lielākoties. Pēctam bija trauksme, izbrīns, panika. Vairs visticamāk arī tās nebūtu. Laiks skrien uz priekšu un kā vilņi jūrā noslīpē asos stūrus un paliek olis.

jūtos tukšs. kursa biedri uztaisa kopīgu pasākumu, kurā mani neuzaicina, bet pectam izstāsta, ka tāds bija.
vientulība esot starp cilvēkiem ir smacējoša
es nesaprotu, kāpēc tik ļoti nevienam nepatīku. cilvēki izvairās no manis, man nav draugu
ir pāris cilvēki, ko it kā saucu par draugiem, bet sarunas ir ļoti seklas un viņi kaut ko man piedāvā darīt tikai tad, kad nav nekā labāka.

Tell me something

i know

you think you're the main character but you're not

Vakar(16.11) bija epic diena. Vai vakars drīzāk. Aizgājām uz quiz, satikām vācieti, viņš bija iedzēris un dikti pļāpīgs, uzspēlējām galda spēles, viņš aizgāja ķert meičas, atnāca atpakaļ, diemžēl viņš *viņam* pievērsa vairāp uzmanību nekā meitenēm mūsu komandā. viņi abi izgājā ārā, atnāca bārmenis, teica, ka bārs slēdzas ciet, izgājām ārā. Tur bija viņi divi+viena meiča+V(idfk how bet viņš ir visur un pazīst visus), domājām ko tālāk darīt. AĀ runājamies angliski, latviski, krieviski, ļoti miksēti, es krieviski vispār nesaprotu. Izlemjam iet uz ezīti, aizejam, spēlējam uno, vācietis pazūs, atnāk ar metriņu, gift for us. V pajautāja manu snapu, beidzot arī dabūju foršā džeka snapu, bet viņam es obv nepatīku, bisk negribīgi deva. Es jutos pat apKaunots. Anyways, vācietis atgādināja nedaudz S. Spēlējam uno, eju ar acīm pāri cilvēku sejām, pieķeru viņu vairākas reizes skatamies uz mani, fak it, izdomāju skatīties uzkrītoši pretī, viņš uzreiz "my turn?" "no" "okei staring contest then" so we stared at each other and everybody around us was like wtf is happening, idk how but neither of us didnt blink for so long. Es foršajam džekam uzdāvināju pupiņas, viņš staigāja apkārt un visu laiku "i have beans" un tas bija funny, ipaši ņemot vērā, ka mēs runājām angliski. so kamēr man ar german guy bija staring contest viņš vairākas reizes izvilka beans no kabatas un es nespēju nesmieties, un viņs tik nopietns skatās, beigās viņš paskatījās, kas notiek uz galda un zaudēja :DD aa mēs sēdējām bārā, man bija kauns runāt angliski, viņš sāk ritīgi flirtīgi "oh you also have curly hair, its my first time having long hair" es saku "i just wash it before sleep and go with wet hair" viņš kaut ko teica, ka varbūt viņam arī tā jāsāk darīt. PĒctam, kad viņš atvadījās (pirms parādījās atpakaļ) jatutāja kā mani sauc "*vārds* like *angliski*" "yes i know what it means i have friend who is also called *mans vārds* i love your name" utt :D viņš bija sadzēries un tik flirtīgs, honestly, JA viņš būtu jautājis manu nr, būtu devis, diemžēl nejautāja. nu, laikam alkoholam izejot es viņu vairs neuzrunāju. Anyways.

viņš stāstīja, ka agrāk viņš bija agresīvāks, viņu izmeta no kojām, jo bija krimināls. Sāka trakot, jo rimi gašvielas neesot īstas garšvielas un quizā bija jāatpazīst garšvielas tikai pēc smaržas un viņam nesanāca. viņš bija izcila kopija.

kopā aplikuši rokas viens ap otru skaidrā gājām pa ielu 6 cilvēki 1os naktī. tā bija nereāla sajūta, ka iepazīsti cilvēkus un pēc laika jūs jau esat kā labākie darugi. Okei, viņi ar mani ne, vairāk ar vienu no draugu loka. Viņi pēc tam aizbrauca uz vācu džeka dzīvokli otrā pilsētas galā, es diemžēl paliku, jo netiktu atpakaļ uz kojām no turienes, bet yeaah, foršas atmiņas būs, žēl, ka viņi nejautāja manu nr, tad jau visticamāk vairs nekad netiksimies, but it was fun while it lasted.

Atgādinājums sev-gari cilvēki ir maitas.
Vēlviens atgādinājums sev - ja cilvēks ir izskatīgs un pievērš tev uzmanību, viņš vienkārši neko labāku nevar dabūt, jo personība ir pēdējais sūds.
Mana roka blakus viņa izskatās pēc bērna rociņas, biju aizmirsis, ka nepastiepjoties viņu nevar apskaut. Tas bija ļoti neveikli. Mēs neesam draugi, nedari tā, vecīt. Man gribējās kaut man gribētos viņu apskaut, bet man negribējās. Pārāk daudz sūdu bijuši. Vispār viņu satikt bija kļūda. Lai gan tas bija pilnīgi ar personīgām attiecībām nesaistīti, bija jūtams tas "mēs esam pazīstami" vibe. Es gribētu, kaut viņš būtu bijis auksts un tāls nevis draudzīgs. Es viņu noteikt vēl kādu reizi satikšu,jo tagad pie manis ir viņa grāmata un es sevi ienīstu par to. Es biju tikusi pāri jau gadu atpakaļ, bet faking mūsu kopējais draugs ... Labi, pats esmu vainīgs, ne jau man viņš lika rakstīt, tikai iedeva numuru. Ienīstu sevi .

Mentāli studijas ir kļuvušas smagas. Vairs nesatieku ikdienā tos, kurus varbūt varētu jau saukt par draugiem. Ar kursa biedriem nav par ko runāt. Jūtos pat nedaudz atstumts no visa un visiem. Nevaru būt es pats. Varbūt tā bija stulba ideja. Pirmo mēnesi bija tik viegli, priecājos, ka nākošajā dienā sastapšu vēl citus, papļāpāsim, pamācīsimies, uzspēlēsim kārtis, mācīsimies. Tagad es aizbraucu uz mājām un gribas raudāt, kad jābrauc atpakaļ. Šausmīgi negribās vairs. Studijas ir interesantas, bet nespēt iekļauties kursā ir elle. Šeit nav tādu cilvēku, kas būtu līdzīgi man, kā tas bija ar tiem, ko iepazinu. Man vairs nesanāk nebūt introvertam, nepārtraukti jutos nelielā stresā/spriedzē. Braucu atpakaļ un negribu kāpt iekšā autobusā, kāpt ārā no autobusa, doties kaut kur. Varētu pārvākties uz citu valsti. Sākt bomža dzīves veidu. Strādāt kādā fermā . Jebko. Tikai lai nebūtu mentāli smagi. Es gribu kādu ar kuru var parunāt pa īstam un no sirds. Nosēsties viens otram blakus, raudzīties uzlecošajā saulē un runāt plecu pie pleca. diemžēl man nav neviena tāda.

Es jūtos nedaudz slikti, ka izmantoju *insert name*. Bet es pret viņu nejūtu pilnīgi neko. Es negaidu ziņas no viņa un, ja viņš mēģinātu būt tuvāks, es viņu atšūtu, lēnām sāktu ignorēt. Viņš nav tāds, kuram man gribētos pieglausties, apvīt rokas ap kaklu un pasūdzēties cik smaga bija diena. Es ceru, ka viņš nekad nemēģinās kaut kādus "moves" veikt. Es pat negribu, lai kāds mūs publikā ierauga kopā, pat ja mēs vienkārši ēdam. Viņš ir ļoti prasts cilvēks. Nav nekādas saiknes. Varbūt viņš jūt, bet es nejūtu. Es nezinu kāpēc viņš grib tikties, ja es tur 0 effortu ieguldu. Neplānoju neko, nepiedāvāju pavadīt laiku, ļauju viņam katru reizi uzsaukt.

Psihoanalīze rodas uz atvērtām robežām. Kas robežas pazūd, rodas atkarība (toksikas attiecības)

esmu iepazinusi tuvāk jau kādus 6-7 cilvēkus. Ir super nice. Gan no sava, gan cita kursa. Nav vienam jāmaldās pa fakultātes ēku. Vakar vispār bija tik silly moments. Internetā cilvēks nodoksoja informāciju par sevi, es viņam uzrakstīju. vakar uzzināju, ka viņš ies uz to pašu pasākumu, kur es. No sākuma viņa tur nebija, tāpēc domāju, ka samelojies. Nekas, vnk vaiboju ar pazīstamajiem. šis uzraksta pēc stundas, ka ieradies. bet viņš starp tik daudz cilvēkiem un nezinājām kā otrs izskatās, ka man negribas vnk iet klāt un uzrunāt. Tad viņš aizgāja uz blakus telpu, uzrakstīja un es aizgāju, telpa bija tukša, tikai viņš tik awkward. Izgājām ārā. viņš uzpīpēt, es vnk stāvēju blakus. Parunājām, aizgajām atpakaļ pie tiem cilvēkiem ko atnācām uz pasākumu. Pirms prom iešanas pamāju viņam no otra telpas gala :D

atkal par uni - vispār forši, ka ir pazīstamie no citiem kursiem. Vienkārši ej uz nākamo lekciju, ieraugi pazīstamu seju, pasveicini. jūtos kā ekstroverts dažkārt. Gribās pļāpāt, uzsākt sarunas ar citiem, likt otram justies ērti, radīt nesaspringtu gaisotni, noturēt sarunas. es reāli nepazīstu sevi :D Bet izlīst no čaulas ir labi. Ļaut prātam klīst. izteikt savas domas. Es visu laiku baidījos teikt savas domas. Nu, ne viedokli, bet pateikt to, ko gribu pateikt.

AAAAAAAAA ir tik forši. Mana istaba biedrs ir foršs, iepazinu jau pāris no kursa, ārā dievīgs laiks, istabiņa netālu no dušām. Nu, redzēs, kādu dziesmu es dziedāšu, kad sāksies lekcijas :D Bet vispār manas bailes izrādījās esam nepamatotas. Aaa, un es vairs neuztraucos par savu interneta stalkeri, jo sen nav manīts un esmu dzirdējusi, ka man iet labāk nekā viņam. HA. Daži cilvēki ir stulbi un paši sev izrok bedri. Liekas it kā kaut kas lieks būtu nokritis un jūtos tik viegli.
esmu kļuvis pārliecinātāks, sociālāks. Nemaz nemanīju, kurā brīdī tas notika, bet šodien bez problēmām uzrunāju cilvēku, kas apsēdās blakus, uzdevu jautājumu un pirms atvadīšanās pajautāju telefona numuru. Man liekas, ka es šāds kļuvu kaut kad maijā. Nezinu, nav bijušas daudz situācijas, kad bija jārunā,

jā, arī ar istabas biedru runājos, uzsāku sarunas, ir tik viegli. vairs tik ļoti neuztrauc kopējās dušas. No sākuma bija panika. Knapi uznesu somu līdz 4.stāvam, tik smaga. Ā, un no pieturas bija pāris simti metri jānes līdz kojām (laikam 500), un man likās, ka roka nokritīs.
rīt pirmās lekcijas. kaut kā tā. Ā un es te ierakstīju pa ilgiem laikiem, jo man nav ko darīt

duša un miegs

atvērta grāmata
droši pieliecies
no tāluma nevar izlasīt
man nav iemesla paslēpties
viss sen ir pateikts
bet tu vari meklēt
nekas nemainās - es esmu bezgalīgs

nogalināju daļu sevis
neizliecies
vari paturēt to, kas palika pie tevis
esmu nemirstīgs

seja apdeg svēlmē
lūdzu pasteidzies
jau sen negaidu tevi
zem akmens velvēm nogūlies
tu nevarēsi tās pacelt
es nosmakšu gruvešos
labāk nomērdēju sevi
nekā ēdu no tavas rokas

dārgāa, tavi glāsti mani saldē
aukstais skatiens nemaz nebiedē
jūtu odzi vijamiem ap stilbiem
es esmu imūns

kaulus pārvēršamies oglēs
pārāk cieši mani turi savās spīlēs
nav nekā tāda ko varētu zaudēt
neuztraucies, guli, droši