es sev teicu "sāksi strādāt" depresijas nebūs, "sāksi studēt" paliks labāk, "atradīsi draugu, būs jautri, nebūs laika skumt". appisiens. "ej uz pasākumiem, have fun, get drunk". īstermiņa risinājums. Pienāk brīvdienas un es vēl neesmu izkāpis no gultas, raudu pie "sorority noise", pēc 5 h man jāiet čoma svētkus svinēt, rīt, parīt jāstrādā, jaizdara šodien universitātes mājasdarbi. es nespēju. es knapi varu uzrakstīt šīs rindas. man nedrīkst būt brīvdienas
es esmu faking broken un mani jaunie draugi to nezina. ja viņi redzētu, kas notiek aiz aizvērtāmdurvīm, viņi mani neuztvertu nopietni. Varbūt izjustu žēlumu. Dotu "padomus". man to nevajag. Es nespēju nebūt kluss un mierīgs. Diemžēl tā esmu sevi attainojis. Un vēl varbūt kā nedaudz silly. Akadēmiski uzcītīgs.
ir dienas kad man liekas, ka izdarīju labāko izvēli, ir dienas, kad vēlos pagriezt laiku atpakaļ. Cik ļoti mana ikdiena būtu citādāka. Šobrīd es atdotu visu, kas man ir šeit, lai būtu citur. Ciba ir mans kliedziens tukšumā par manu dzīvi - sadirsto un velto.
Es pie visa vainoju sevi. Nav jau neviena cita, ko vainot.
kāds ir tik labi ielicis vārdos manas sajūtas, kas man ir jau tik daudz gadus, bet pēdējā laikā katrs vārds piepildās- https://youtu.be/2SvdtW_RByc?si=TDTf7YPf
i can be replaced
i can be replaced