esmu iepazinusi tuvāk jau kādus 6-7 cilvēkus. Ir super nice. Gan no sava, gan cita kursa. Nav vienam jāmaldās pa fakultātes ēku. Vakar vispār bija tik silly moments. Internetā cilvēks nodoksoja informāciju par sevi, es viņam uzrakstīju. vakar uzzināju, ka viņš ies uz to pašu pasākumu, kur es. No sākuma viņa tur nebija, tāpēc domāju, ka samelojies. Nekas, vnk vaiboju ar pazīstamajiem. šis uzraksta pēc stundas, ka ieradies. bet viņš starp tik daudz cilvēkiem un nezinājām kā otrs izskatās, ka man negribas vnk iet klāt un uzrunāt. Tad viņš aizgāja uz blakus telpu, uzrakstīja un es aizgāju, telpa bija tukša, tikai viņš tik awkward. Izgājām ārā. viņš uzpīpēt, es vnk stāvēju blakus. Parunājām, aizgajām atpakaļ pie tiem cilvēkiem ko atnācām uz pasākumu. Pirms prom iešanas pamāju viņam no otra telpas gala :D atkal par uni - vispār forši, ka ir pazīstamie no citiem kursiem. Vienkārši ej uz nākamo lekciju, ieraugi pazīstamu seju, pasveicini. jūtos kā ekstroverts dažkārt. Gribās pļāpāt, uzsākt sarunas ar citiem, likt otram justies ērti, radīt nesaspringtu gaisotni, noturēt sarunas. es reāli nepazīstu sevi :D Bet izlīst no čaulas ir labi. Ļaut prātam klīst. izteikt savas domas. Es visu laiku baidījos teikt savas domas. Nu, ne viedokli, bet pateikt to, ko gribu pateikt. |