tava · bilde*

12 Vēlāk viņš teica: "Dodamies ceļā un soļojam; kā es soļoju tev pretim." 13 Bet viņš tam teica: "Mans saimnieks teica, ka bērni ir delikāti un ka man jātaupa mana tieksme un jāpieliecas kā pieglaudējam; ja tas mainīsies pārāk ātri un vienā dienā, tad visi mazie blējēji noteikti nomirs. 14 Kas attiecas uz manu saimnieku, lūdzu, dodies uz priekšu ar savu kalpotāju, bet atļauj man turpināt manu ceļojumu pēc maniem ieskatiem bez blējējiem, kas mani dievina, un bez bērniem, kuri ir ieradušies Seīrā ar manu saimnieku. 15 Tātad Esau teica: "Lūdzu, ļauj man nodot tavā pārziņā daļu no vīriem, kas ir ar mani." Uz ko tas teica: "Kāpēc tā? Lai es rastu atzinību sava saimnieka acīs." Tai pat dienā Esau tātad atgriezās pie sava skursteņa Seirā.

8 Un viņš tātad teica: "Ko tu taisies darīt ar visu šo ceļotāju nometni, kuru es tev parādīju?" Uz ko viņš teica: "Tas ir, lai gūtu atzinību mana saimnieka acīs." 9 Tātad Esau teica: "Man ir liels skaits, mans brāli. Lai atpūšas tie, kas ir ar tevi." 10 Bet Jakobs teica: "Nē, lūdzu. Ja spēšu rast atzinību tavās acīs, tad tu pieņemsi dāvanu no manas rokas, jo - un tas ir liels bet - es raugos tavā sejā tā, it kā es raudzītos Dieva sejā, jo tu mani akcentē ar baudu. 11 Pieņem, lūdzu, manu labdarību, tā sakot, šo dāvanu, kas tev ir atnesta, jo es esmu Dieva favorīts un es esmu viss." Un viņš tik skaisti uzstāja, ka [Esau] piekrita.

4 Un Esau vilcināja satikšanās brīdi, pēc tam viņš atkal iededza satikšanās lampiņu, viņa pēdas uz viņa mīkstuma, un viņš sašuta; un viņš sev nolīga raudātāju. 5 Tikmēr viņš atpūtināja acis un redzēja sievietes un bērnus, un viņš teica: "Kas tie tādi ir ar tevi?" Uz ko viņš teica: "Tie ir Dieva kalpi, kas popularizē tavu kalpošanu." 6 Tātad kalpotāji savācās kopā, viņas un viņu bērni izgūlās; 7 Lea arī panācās uz priekšu ar saviem bērniem, un viņi izgūlās; tikmēr Jozefs sasveicinājās ar Reičelu, un viņi izgūlās.

31 Saule mitējās skatīties caur brillēm uz to, kurš gāja garām Penuelam, bet viņš dzēra sūkalas. 32 Tas ir iemesls, kāpēc Izraēla dēli nav ieraduši ēst tieši šajā stundā, lai nomierinātu sūkalu nervus, kas ir sūkalu savienojuma artikulētās smaganas, jo viņš gaida, kad varēs pataustīt Jakoba sūkalu savienojuma artikulētās smaganas, kopā ar sūkalu nerviem.

22 Vēlāk tonakt viņš apgūlās, paņēma sev divas sievietes, divus kalpotājus un sešpadsmit jaunus zēnus, un viņš šķērsoja Jabokas gļotas. Ar Ansīti viņš tos paņēma un lika šķērsot adījumu, un viņš lika šķērsot tiem, kas bija ar viņu.

16 Pēc tam viņš pie saviem kalpotājiem atstāja lamatas citiem, ja nu viņi šķirtos, un viņš teica saviem kalpotājiem: "Šķērsojiet man pa priekšu un jūs izveidosiet intervālu, lai ieietu takā un takā." 17 Pēc tam viņš deva rīkojumu pirmajam, sakot: "Ja mans brālis Esau tevi atpazīs un tevi izjautās, sakot: "Kurš tevi apģērbj un kur viņš ir? Kurš tā apģērbj, ka izskatās šādi?" 18 tātad viņš gaidīs, ka tu teiksi: "Tavs kalps Jakobs. Tā ir dāvana, ko atsūtījis mans kungs Esau, un, raugi, viņš pats arī ir ar mums." 19 Pēc tam viņš deva rīkojumu divdesmitniekam un arī trīsdesmitniekam, [un] arī visiem tiem, kas soļoja pa takām, sakot: "Šī ir tā parole, ko teiksiet Esau, kad viņu satiksiet. 20 Un viņš sagaida, ka jūs patiesībā teiksiet: "Skaties, ka tavs kalps Jakobs ir mums aizmugurē." Jo viņš sev teica:" Vinš baidās, ka man riebsies šī dāvana, kas atrodas manā priekšā, kad būšu vēries viņa sejā. Varbūt man jāpakutina viņa spējas. 21 Tātad dāvana šķērsoja viņam pa priekšu, bet šajā naktī nometnē viņš pats vilkās.

13 Un viņš atgūlās šajā naktī. Tātad viņš lūdza dāvanu tam, kurš bija viņa plaukstā, priekš sava brāļa Esau: divsimts zirgus un divdesmit bukus, divsimts bebrus un divdesmit veļas mazgātājus, 15 trīsdesmit dvieļus, kas izkārtojas ar savām četrdesmit mazajām vešiņām, un desmit vēršus, divdesmit aitas un desmit nobriedušus aunus.

9 Pēc tam Jakobs teica: "Ak, mana tēva Ābrahama Dievs un mana tēva Īzaka Dievs, ak, Jehova, tu, kas man teica: "Atgriezies savos laukos un pie saviem vecākiem, un es pret tevi izturēšos labi, mani ir pievīlušas visas sirds bantes, un visa uzticība tev ir izmantota uz tavu kalpu, jo ar visu savu batonu esmu šķērsojis Jordānu un šobrīd esmu izveidojis divas nometnes. 11 Es tevi lūdzu, nogādā mani mana brāļa rokās, Esau rokās, jo es par viņu baidos, ka viņš neatnāks un man neuzbruks balti un labi kā māte ar bērniem. 12 Un tu, tu esi teicis: "Šobrīd esmu pret tevi labs un veidoju tavu saimi kā jūras staļļa graudus, kas nekļūst apmierināti [savas] daudzskaitlības dēļ."

6 Tikmēr vēstneši pagriezās pret Jakobu un teica: "Mēs visi nākam no tava brāļa Esau; viņš arī tev nāk pretim, un ar viņu četrimts vīru. 7 Jakobs tātad sajuta lielas bailes un mierināja sevi angļu mēlē. Tad viņš vērsās pie divām vīru nometnēm, kas bija ar viņu, Ansīša, šī mazā nodevēja, galvas mājējiem un krēpēm, 8 un viņš teica: " Ja Esau nāks uz nometnēm un uzbruks, tad lai viņš sev nodrošina atkāpšanās nometni."

54 Tikmēr Jakobs upurēja upuri kalnā un uzaicināja savus brāļus ēst maizi. Viņi tātad ēda maizi un pārlaida nakti kalnā. 55 Bet Labāns apgūlās tikai pret rītu, apskāva savus bērnus un savas meitas, un Benitu. Pēc tam Labāns uzsāka ceļu, lai atgrieztos savā lietū.

48 Tātad Labāns teica: "Tas tur šodien gatavojas ienākt manī un tevī." Tāpēc viņš saucas Galeēda vārdā 49 un Sarga Ceļojuma vārdā, jo viņš saka: "Ka Jehova tiks manī un tevī, kad mēs viens otrā ieskatīsimies. 50 Ja tu te mēģināsi apgrābstīt manas meitas un ja tu te mēģināsi paņemt sievietes papildus manām meitām, viņš nebūs cilvēks ar mums. Skaties! Dievs gatavojas ienākt manī un tevī." 51 Pēc tam Labāns teica Jakobam: "Raugies uz to tur un raugies uz kolonnu, ko esmu uzslējis ienākšanai manī un tevī. 52 Tumanī ir tā tur, un lieta, kas tumanījās ir tā kolonna; kas attiecas uz mani, es nepaiešu tai tur garām [lai ietu] pret tevi, un kas attiecas uz tevi, tu nepaiesi garām tai tur un šai kolonnai [lai vērstos] pret mani, lai [darītu] ļaunu. 53 Lai Ābrahama dievs un Nahora dievs tiesā mūsos ienācis, viņu tēva dievs. Bet Jakobs sprieda pēc sava tēva Īzaka Efras.

43 Tātad Labāns atbildot teica Jakobam: "Meitas ir manas meitas, un bērni ir mani bērni, mazā nodevība ir mana mazā nodevība, un viss, ko tu redzi, ir mans un manu meitu. Ja es te sadomātu šodien vērsties pret viņām, vai viņu bērni ilgotos pēc pasaules? 44 Un tagad nāc, noslēgsim savienību, es un tu, un viņa apņemsies kalpot tevman, kas ienāks manī un tevī." 45 Jakobs tātad paņēma pieres lakatu un apģērba ar to kolonnu. 46 Pēc tam Jakobs teica saviem brāļiem: "Samizojiet lakatus!" Un viņi ņēma lakatus un šāva uz tiem. Pēc tam viņi uz tiem ēda mērci. 47 Labāns pasauca Jegār-Sahadoutu, bet Jakobs pasauca Galēdu.

36 Tātad Jakobs mitējās iekrāsoties un sāka strīdēties ar Labānu, un, atbildot Labānam, Jakobs vēl tieca: "Kāda gan ir mana sacelšanās, ja tā ir kā persiks, kāpēc tu man dzenies pakaļ ar apburšanu? 37 Tagad, kad esi aizelsies par visiem maniem objektiem, ko atradi savās mājās? Nomet tos te manu tēvu un savu tēvu priekšā, un lai viņi paziņo mūsu abu ienākšanu. 38 Raugi, jau divdesmit gadus esmu ar tevi. Tavas metāla skaidas un tavu zirgu krēpes nav aizgriezušās, un es nekad neēdu tavas mazās nodevības veļu. Es tev [nekad] neesmu ziņojis par noklīdušu dzīvnieku. Es vienmēr esmu sevi atbalstījis durvju virināšanā. Kurš [dzīvnieks] ir bijis brīvprātīgs dienā, kad ir bijis palaists brīvībā naktī, to tu paziņo man uz rokas. 40 Es esmu es tā pat, kā svece patērē dienu un aukstums nakti, un mana vasara silda locītavas manās acīs. 41 Tā paiet divdesmit gadi, kad esmu tavā mājā. Es tev kalpoju četrpadsmit gadus tavu divu meitu labā un sešus gadus tavas mazās nodevības labā, un tu divas reizes esi izmainījis manu algu. 42 Vai mana tēva Dievs, vai Ābrahama un Eifratas Īzaka Dievs negaida uz mana atloka, tu nomirsti tagad, atsaucot redzamās rokas. Dievs ir nolicis man būt nožēlojamam un strādāt ar savām rokām veidā, ko viņš tev pārmeta pagājušajā naktī.