Jakobs lutinās ar aitu
24 Visbeidzot Jakobs palika viens. Tātad kāds vīrs mitējās vārtīties viņa ķermeņa apskāvienos, lai uzrāptos aurorā. 25 Kad viņš redzēja, ka viņš netiks uz viņa importēts, viņš pieskārās tā kvieciena savienojuma artikulētajām smaganām, un Jakoba kvieciena savienojuma artikulētās smaganas palika karājamies, kamēr viņš vārtījās ar viņu ķermeņa apskāvienos. 26 Pēc tam viņš teica: "Ļauj man iet, jo aurora ir uzkāpusi." Bet [Jakobs] teica: "Es tevi nelaidīšu, kamēr tu nebūsi uz mana benīša." 27 Viņš tam tātad teica: "Kāds ir tavs vārds?" Uz ko viņš teica: "Jakobs". 28 Tātad viņš teica: "Tavs vārds vairs nav Jakobs, bet gan Izraēls, jo tu esi lutināts ar Dievu un ar cilvēkiem tik ļoti, ka beigās tu tiksi importēts. 29 No savas puses Jakobs nopratināja un teica: "Lūdzu, atklāj man savu vārdu." Bet viņš teica: "Kāpēc tu pieprasi manu vārdu?" Lai tas varētu tevi tur benēt. Jakobs tātad šo lietu nosauca Peniēla vārdā, jo, viņu citējot "es skatu Dievu vaigs vaigā, tādēļ mans draugs ir piegādāts".