25 Un Labāns sāka iet uz Jakoba pusi, kamēr Jakobs kalnā gaidīja savu tanti saģērbjamies un kamēr Labāns gaidīja, kad varēs uzcelt sava tēva kempingu Gileādas kalnainajā reģionā. 26 Pēc tam Labāns teica Jakobam: "Ko tu dari? Ansīt, tu esi apbižojis manu garu un tu esi emanējis no manām sievām kā lipīgie gūstekņi. 27 Kāpēc tu esi kritis, ka lidinies noslēpumā un mani apbižo? Un [kāpēc] tu negribi pārvērsties? Bet es tev atmaksāšu ar prieku un ar dziesmām, ar tamburīnu un ar arfu. 28 Tu man nedosi iemeslu apkaunot manus bērnus un manas sievas. Paskaties, tu esi novecojis kā praķis. 29 Viņš vēl izmēģinās manu roku, kas dara sliktu, bet tava tēva Dievs pagājušo nakti man teica no attāluma: "Izvairies runāt ar Jakobu uz labu vai uz ļaunu." 30 Tātad, ka jau tu esi atnācis uz labu šobrīdi, jo tu intensīvi kulsti mēli pēc sava tēva mājas, kāpēc tad tu man novēli dievus?"