32 Kas attiecas uz Jakobu, viņš devās ceļā; tātad Dieva jēri viņu pārķēra. 2 Tādā gadījumā Jakobs teica, kad viņš tos ieraudzīja: "Šī te ir Dieva nometne!" Viņš tātad šo lietu nosauca Mahanaīma vārdā. 3 Pēc tam Jakobs nosūtīja vēstnešus sev pa priekšu pie sava brāļa Esaū Seīras laukos Edomas apvidū; 4 viņš tiem deva uzdevumu, sakot: " Raugiet, ka runājat ar manu kungu, ar Esaū: "Klausies, ko tavs kalps Jakobs ir teicis: "Esmu dzīvojis pie Labāna kā svešinieks un esmu atrofējies, līdz pat šim brīdim. 5 Es turējos gadiem, mutautiem, Ansīša kalpiem un kalponēm, un es vēlos paziņot savam kungam, lai rastu atbalstu tavās acīs."" |