Kad gribas rakstīt... [entries|archive|friends|userinfo] lemures [ userinfo | sc userinfo ] [ archive | journal archive ]

Drop the world [31. Aug 2015|13:55] [ Mūzika | Lil Wayne - Drop The World ] Precīzs šodienas noskaņojums... "I got ice in my veins, blood in my eyes Hate in my heart, love in my mind I seen nights full of pain, days of the same You keep the sunshine, save me the rain I search but never find, hurt but never cry I work and forever try, but I'm cursed so never mind And it's worse but better times seem further and beyond The top gets higher, the more that I climb The spot gets smaller and I get bigger Tryna get into where I fit in, no room for a nigga But soon for a nigga it be on motherfucker 'Cause all this bullshit, it made me strong motherfucker" Link ir doma

Beigas [27. Aug 2015|12:55] [ Mūzika | Colour Coding - Had it all ] Tas ir beidzies. Kāpēc tam, kas tik labi bija sācies bija jābeidzas? Šausmīgi negribas pieļaut iespēju, ka tās bija Rozā brilles, bet iespējams. Protams viss pēc pilnas programmas - aizvainojums no otras puses un laikam jau ka dusmas arī tam klāt. Tik žēl, ka nav otras puses izratnes. Bet 'It gets better'!! Šoreiz klāt pamatīga drāma un teātris uz urrā. Kārtējo reizi pārliecinos, ka, ja jūti, ka 'neiet kopā' abiem, tad šķiries. Un tieši tajā periodā cilvēks atklās sevi vispilnīgāk - savu raksturu, attieksmi u.t.t. Nežēlīgi, bet pēc tam tas ir dubultā stiprinoši, vai dubultā vieglāk. Tik žēl, ka cilvēki nespēj novērtēt atklātību un cieņu - to, ka nevēlies sāpināt otru, ja jūti, ka nevari pilnībā sniegt visu, būt pilnvērtīgs, kā esi iecerējis un kā jūti otra puse ir iecerējusi. Tagad atklāšu 19. Aprīļa rakstu, kuru rakstīju tikai sev, bet atklāšu, lai Tu zini, ja šo gadījumā lasi. Tieši tik nopietni es tajā visā biju iekšā, bet liesmu nokāva iedomība, uzspēlētas situācijas un sajūtu nesaderība. Lai Tev dzīvē veicas! Viss var būt vēl labāk - tikai mēs paši sev galvā uzliekam ierobežojumus. Stay hungry! Link ir doma

Uzticēšanās [13. Maijs 2015|23:46] [Tags | iepazīsimies ] [ Garastāvoklis: | tired ] Par šo pajautā man, labi? Link ir doma

Dzīves moto & citāti [13. Maijs 2015|00:06] [Tags | iepazīsimies ] [ Garastāvoklis: | tired ] -Veiksme smaida sagatavotam prātam. -"Patiesība" ir lietas, no kurām nevēlamies atteikties. /Kārlis Podnieks/ -Ja Dievs ir radījis ko brīnišķigāku par sievieti, tad to noteikti ir paturējis pie sevis. /Pablo Pikaso/ -Ja esmu veiksmīgs biznesā, bet neveiksmīgs kā tēvs, tad esmu neveiksminieks. /Marks Valbergs/ -Iemācies mīlēt sāpes, jo ja Tev sāp, tad tas nozīmē, ka Tu kļūsti labāks, kā biji pirms tam. /Gregs Plits/ -Nekad nenodari otram to, ko nevēlies pats saņemt. -Ja prāts spēj aptvert, tad ķermenis var sasniegt! -Uzvarētājs nav tas, kurš nezaudē, bet tas, kurš pēc zaudējuma ir gatavs atgriezties atpakaļ spēlē. -Vilks nekad nezaudē miegu aitu viedokļa dēļ. -Es saprotu, ka var kaut ko nezināt. Bet nekad nesapratīšu nevēlēšanos uzzināt. /Ints Tambaks/ -Tuk, tuk. Kas Tur ir? Iespēja. Neesi muļķīgs - iespēja divreiz neklauvē. -Ja Tevi vienreiz nosauc par zirgu, tad iesit. Ja Tevi otro reizi nosauc par zirgu, tad sašauj. Ja Tevi trešo reizi nosauc par zirgu, tad ej un meklē sedlus. /Amerikāņu paruna/ -Skaļākais telpā ir vājākais telpā. -Tu esi, kas esi šai pasaulē, un tā ir viena no divām lietām. Vai nu Tu esi kaut kas, vai nu nekas. ..un daudzi citi. Man ļoti patīk domu graudi un iedvesmoties no dažādām domām. :) Link ir doma

Uzmanība [11. Maijs 2015|22:44] [Tags | iepazīsimies ] [ Garastāvoklis: | thoughtful ] Nē. Man nav nepieciešama uzmanība. Esmu intraverts vīrietis, kas uzaudzis vienatnē. Es vienmēr esmu pieradis būt viens un pašpietiekams. Es sevi nemīlu, bet cienu un zinu savu vietu, kā arī apzinos savu vērtību. Man ļoti nepatīk cilvēku pūļi - man patīk vienatne un unikalitāte mirklim. Katrā mirklī cenšos atrast ko īpašu un koncentrēties uz sajūtu, ko bieži vien neļauj apkārtējie trokšņi. Šis ir mana veida klusums - sadzirdēt un sajust dabu sev apkārt un izjust katru elementu. Man patīk klīst apkārt un meklēt jaunas sajūtas, bet bez kustības es sastingstu. Tomēr tas mainās, kad Tu esi man blakus - es atmostos un sāku starot. Starot mīlestību. Tavā klātbūtnē arī man nokrīt maskas un es nebaidos atklāties un just. Es Tevi mīlu un cienu, un esmu gatavs Tev būt blakus cik vien mēs turpināsim iet... ...šīs mīlestības dēļ... Link ir doma

Lēmumi [11. Maijs 2015|00:16] [Tags | iepazīsimies ] [ Garastāvoklis: | tired ] Parasti esmu ļoti pragmatisks un praktisks cilvēks, kurš ļoti tendēts uz efektivitāti. Bet reizē esmu arī principiāls, kas var izvērsties bieži vien negaidītos iznākumos. Es cenšos visas lietas darīt ar 100% atdevi, ja tām pieķeros, bet nedaru to, kam nav jēgas un rezultāta. Es apzinos sava laika vērtību un neesmu gatavs to izšķiest. Kā arī jebkuru aktivitāti, pat visvienkāršāko, cenšos darīt estētiski, jo uzskatu, ka formai arī ir sava būtiskā nozīme. Attiecībās savukārt lielākā daļā no iepriekšminētā pazūd, jo uzskatu, ka tai ir jābūt sajūtu lietai. Uzskatu, ka attiecībās ir tieši vairāk vai mazāk jāatkāpjas no savas ikdienas pasaules pieejas un no citām dzīlēm jāsmeļ - tieši kļūdas un vienkārša atklātība veido ko īpašu un stipru. Link ir doma

Klusums [9. Maijs 2015|23:15] [Tags | iepazīsimies ] [ Garastāvoklis: | thoughtful ] Man patīk klusums un daudz reižu pat aizbēgu no ikdienas, lai to baudītu, bet tas vairāk lai sadzirdētu apkārtni, dabu un savas domas/sajūtas. Bet katram klusums un meditācija klusumā ir sava - lūdzu neņem ļaunā, ja vēlos saprast "Tavu klusumu". :) Link ir doma

Mazās ikdienas atšķirības [9. Maijs 2015|01:28] [Tags | iepazīsimies ] [ Garastāvoklis: | sleepy ] -Laiku pa laikam vakaros "uzmetu" darbus un vienkārši atslēdzos no visa pie kādas labas filmas -Katru dienu rēķinu ēdienreizes, to sastāvu un laiku starp tām -Nedēļā noteiktu reižu skaitu vakaros eju uz treniņiem -Mēdzu nozust uz vientuļu pastaigu vakarā/naktī -Mēdzu vēlu vasaras naktī aiziet ar kājam uz tuvāko burgeru ēstuvi pēc junk food (tikai tad, ja ēstuve ir vismaz pāris kilometru attālumā) -Mēdzu uzpīpēt ūdenspīpi, it īpaši kompānijā ar tuvākajiem draugiem -Mēdzu nobaudīt kādu labu cigāru vienatnē -Patīk dziedāt. Arī tad, ja kāds ir mājās :D -Patīk lakrica un mellenes. -Ļoti garšo ēst. Ļoti. -Cenšos nedomāt kategorijās "garšo/negaršo", tā kā vienkārši ēdu visu -Kopš 2011. gada vairs nepierakstu visus savus ienākumus un izdevumus -Mēdz sāpēt mugura, it īpaši, ja daudz stāvēts kājās vai statiski sēdēts -Mēdz sāpēt viss. Parasti pēc laba treniņa. Un to sauc par kaifu - tā nav gaušanās -Mēdzu pie spoguļa skatīties savu augumu, lai zinu, pie kā treniņā jāpiestrādā vairāk un kā augums attīstās - tas nav narcisisms -Savu laiku un darbus diezgan precīzi plānoju, tā kā visu pierakstu un cenšos paturēt galvā pēc iespējas mazāk -Mēdzu būt vienkārši dīvains bez iemesla -Mēdzu aizsēdēties darbā, jo vienkārši tajā brīdī tā gribas Link ir doma

Vīrietis & sieviete [8. Maijs 2015|02:02] [Tags | iepazīsimies ] [ Garastāvoklis: | tired ] Es, kā vīrietis, sevi audzinu un pilnveidoju, lai būtu kādu dienu mīlošs vīrs, gādīgs tēvs un paraugs saviem bērniem. Tomēr līdz tam esmu dzīvi mīlošs un izaicinājumus meklējošs - optimistiskais pesimists. :P Es mācos būt nenosvērts un ekspresīvāks savās emocijās un pieņemt lēmumus intuitīvāk/impulsīvāk. Man ir svarīgs godaprāts un savstarpēja cieņa, kā arī uzskatu, ka pasaulē jānes labais, cik vien tas iespējams ikdienā. Kaut nelielos žestos. Manī var radīt bažas sekojošais: -negodprātīga rīcība; -aprēķins; -ignorance; -ārišķības; -demagoģija; -bezatbildība; -paviršība; -mērķtiecības/virzības trūkums. Es neesmu normāls. Es esmu nemiera gars, kā jau dienasgrāmatas virsrakstā rakstīts. Mani nevajag censties atšifrēt, jo tad es noslēgšos vēl vairāk. Ja es iedegos, tad galvenais mani nemēģināt nomierināt - tas ir kā degošu eļļu dzēst ar ūdeni. Greizsirdīgs liekas neesmu, jo uzticos, bet tas nav uzaicinājums pārbaudīt robežas. Ja mīlu, tad no visas sirds. Otrās iespējas nedodu, jo dzīve un likteņi nav spēle. Link ir doma

Mazie (& lielie) sapnīši [7. Maijs 2015|02:01] [Tags | iepazīsimies ] [ Garastāvoklis: | calm ] Es vēlos kādu dienu: -iemācīties mandarīnu valodu -iemācīties spēlēt saksofonu -iemācīties labi spēlēt klavieres -sniegt ievērojamu ilgtermiņa ieguldījumu, lai nesavtīgi palīdzētu cilvēkiem -apceļot zemeslodi, neizmantojot lidmašīnas -kļūt par vadošu speciālistu savā nozares nišā -izpētīt savu dzimtas koku -izveidot savu dzimtas māju -laimīgi apprecēties -lai man būtu vismaz 2 bērni -būt lielisks vīrs & tēvs -lai mana ģimene būtu laimīga. P.S. Saraksts nav galējs un tas noteikti papildināsies. :) Link 1 raksta|ir doma

Prieks [6. Maijs 2015|00:12] [Tags | iepazīsimies ] [ Garastāvoklis: | tired ] Prieks ir lieta, kas man daudz jāmācās. Un es to mācos no Tevis. Ir kaut kāda iekšēja sajūta, ka nav īsti pareizi būt priecīgam. Man vislielākais prieks ir tad, kad man apkārtējie priecājas - tas patiešām man rada prieku. Vēl arī labs treniņš man rada prieku un uzlādē. Man arī patīk sevi palutināt ik pa laikam, bet vairāk tas tādēļ, lai sevi motivētu tālāk. Link ir doma

Izklaide [4. Maijs 2015|22:37] [Tags | iepazīsimies ] [ Garastāvoklis: | tired ] Man arī patīk jēgpilna un mērķtiecīga izklaide, un tai noteikti jābūt daudzveidīgai. Tā kā savu ķermeni uzskatu par templi, kas jākopj un jāuztur kārtībā, lai visas lūgšanas tajā piepildītos, tad man īpaši patīk aktīvā atpūta. Pēdējā laikā visvairāk patīk iziet kārtīgi no komforta zonām, lai attīstītu sevi un vairāk iemācītos adaptēties. Tāpēc ir ļoti aktuāla burāšana, kur ir gan fiziskais, gan mentālais moments + jāpierod pie jūras slimības. Patīk skriet - sava veida meditācija. Un dažādi citi sporti - pietrūkst vasaru kā vidusskolā, kad ar draugiem spēlējām volejbolu un futbolu. Vēl man ļoti patīk pastaigas. Parasti tās sanāk pa mežu vai vasaras vakaros pa pilsētām, bet gadās arī gar jūru. Man arī patīk lasīt, bet grāmatas bieži vien man liekas neefektīvas - gari teksti, kur saturu beigās var izstāstīt pāris teikumos. Tādēļ dodu priekšroku dažādiem ziņu saitiem internetā - pārsvarā par psiholoģiju, par biznesu un tehnoloģijām. Grāmatas lasu, kad esmu kādā pārbraucienā vai man ir spiests brīvais laiks. Bet nu pēdējā grāmata, ko lasu un, kas diezgan ietekmē, ir Vāclava Havela "Vēstules Olgai" - daudz interesantu domu. No filmām mani visvairāk uzrunāt filmas ar domu - parasti psiholoģiskie trilleri vai eleganti veidotas asa sižeta filmas. Vēl man patīk dažādi komiķu stand-up skeči - tāds tumšāks humors. Un, protams, pa retam patīk laiska brīvdienu izklaide ar kādu kultūras pasākumu un restorāna apmeklējumu. Link ir doma

Mirāža [22. Apr 2015|13:24] [ Garastāvoklis: | apburts ] [ Mūzika | kolēģu čalas darbā ] Viņa ir tik ļoti iekritusi man sirdī. Līdz pašiem sirds dziļumiem, kur vēl neviens nav bijis. Dažkārt es šaubos, vai vispār es pats esmu tur bijis. Esot viņai blakus manī ir tāds īpašs miers un jūtos apburts. Un man nekad nav bijusi pašam tik laba sajūta. Vēlme rūpēties, radīt prieku un būt pašam labākam viņas dēļ. Un visas tās sajūtas man tik ļoti iespiežas atmiņā uz palikšanu, ka dažkārt liekas, ka realitāte uz mirkli pazūd: No rīta, ieraugot saules apspīdēto logu, es redzu Viņu, stāvam pie loga un gaidot, kad es pieiešu un silti apskaušu; Sēžot autobusā, ceļā uz darbu, es jūtu Viņu sev blakus, veramies uz mani ar prieku acīs; Darbā acu priekšā nozibsnī Viņas smaids, un es nevaru sagaidīt, kad atkal vēršos Viņas acīs un lasīšu laimes recepti tajās; Vakarā, ejot mājās, es jūtu Viņu sev blakus, ik pa laikam pieglaužoties. Es parasti neciešu steigšanos attiecībās un pārliecinos vairākkārt, bet šoriez, tieši šoreiz ir tā sajūta, ka viss notiek tā, kā tam jānotiek. Un es zinu, ka šī ir īstā sajūta - es Viņu mīlu. Un man vienalga, ka viņa to nesaka; vienalga, ka esmu neaizsargāts, pilnīgi kails ar visu dvēseli viņas priekšā, jo es Viņai uzticos. Es lecu no klints un izbaudu lidojumu... Link 1 raksta|ir doma

Piezīme sev... [19. Apr 2015|19:06] [ Garastāvoklis: | tomēr cerīgs un laimīgs ] [ Mūzika | klusums ] Man liekas, ka es šo meiteni apprecēšu. Man ir tāda sajūta... ...tāda īsta un īpaša sajūta... Link ir doma

Svētlaime [19. Apr 2015|18:15] [ Garastāvoklis: | smeldz ] [ Mūzika | klusums ] Tas ir noticis. Es esmu Tevi atradis. Un tieši tad, kad es domāju, ka tās visas ir muļķības par to ideālo otro pusīti un par to, ka viss var būt tik lieliski - tieši tad es atrodu Tevi. Es jau esmu visu izdomājis - ko teikšu un ko darīšu - bet, protams, kad ieraugu Tevi prāts vienkārši izslēdzas. Tu mani apbur. Lai savāktu domu vismaz galvenajā tēmā, tvarstu prātu pa vārdam un bikli lipinu kopā frāzes. Un jūtos Tavā priekšā tā kā tāds skolnieciņš eksāmenā. Sasteigtais skūpsts un Mēs ejam - vēl nezinādami kur. ..bet diena izvēršas lieliska un šodien pēc tās ir spilgts iespaids palicis atmiņā, kas silda. Es varbūt pārāk daudz ieskrējos ar saviem vārdiem un rīcību, bet tā nu es jutos... ...kā vēl nekad iepriekš. Un tas bija, ir un būs patiesi. Lai sasper mani zibens, ja kādreiz nesekošu tam un šos vārdus nepildīšu. Es apsolu, ka būšu patiess un īsts pret Tevi, jo Tu esi tik īpaša. Mans prāts saka man priekšā, ka pat trausla un es ne kripatas negribu riskēt, lai šis dārgums iedragājas. Es gribu to saudzēt un pulēt to, lai ik dienas tas spīdētu - kā pašam labpatīk, bet visspožāk par citiem. Šodien mums nākas šķirties. Lai gan pagaidām, bet man ir smagi. Tavs smaids man ir visa pasaule - es nevaru bez tā. Es atkal sēžu savā istabā, šņurkādamies asarās, rakstu, jo gribas rakstīt... ...jo kaut kā smeldz. Jo rakstot es atceros visus tos brīžus kopā. Un tieši tagad, šajā brīdī, neskatoties uz to, ka vienmēr skatījos uz pagātni ar vēlmi to mainīt, šajā brīdī es pateicos Laimai, ka man ir tāds liktenis lemts. Es pateicos par visām kļūdām un neveiksmēm, par veiksmēm un kaunu, kā arī par muļķībām, kas darītas, jo tas viss kopā ir mani novedis pie Tevis. Un man tagad ir daudz priekšā, lai nepazaudētu Tevi ikdienas muļķību dēļ, sava rakstura dēļ. Tu esi īpaša un Tev manā sirdī ir īpaša vieta, kura nevienam nekad nav bijusi. Es kā muļķis beru asaras, īsti nesaprotot kādēļ, jo vienkārši smeldz, bet laikam jau tāpēc, ka pats saprotu, ka biju muļķis. Nesapratu likteni. Bet tagad ir jāiet tik uz priekšu - viss būs labi, viss izdosies. Es ļoti ilgojos un nevaru sagaidīt, kad Tavs smaids atkal sasildīs manu sirdi... Link 2 raksta|ir doma

Pazudis [17. Apr 2015|14:37] [ Garastāvoklis: | sapņains ] [ Mūzika | ...kolēģu rosīgais fons... ] Mums sarunāta tikšanās 18:00 uz operu. Tas jau tik drīz, bet esmu tik nemierīgs - apkārtējā pasaule neeksistē, viss it kā aizpeld garām, jo es nevaru sagaidīt. Es nevaru sagaidīt, kad ieraudzīšu Tavas gaišās acis un Tu man uzsmaidīsi... ...un es zinu, ka būs tik labi... Link ir doma

Posts [13. Apr 2015|18:50] [ Garastāvoklis: | satraukts ] [ Mūzika | Mani straujie sirdspuksti ] Tu ieposto: "All that attention don't mean shit... ...unless you're getting it from the one you want." Kaut Tu zinātu... ...kaut Tu zinātu, kā es vēlos Tevi apskaut un sajust to pašu pieskārienu, kuru aizvakar. Tev varbūt likās, ka es to mirkli nemanīju, bet tieši tas. Tieši tas bija tas īstais. Tu ejot vienkārši pieglaudies un es izkusu. Ko es daru? Kādēļ es nevaru Tev pietuvoties? Kādēļ es baidos... ..kādēļ... ...kādēļ?? Tu esi īpaša. Tu esi dārgums. Tu esi to pelnījusi no visas sirds... ...es esmu sapratis, ka es vēlos. Tik nedaudz, dod man nedaudz mirkli atskurbt, lai savā reibonī Tev nenodaru pāri. Tavs trauslais maigums liekas tik svēts... Link ir doma

Līst [13. Apr 2015|18:23] [ Garastāvoklis: | melancholy ] [ Mūzika | ...Tavas balss skaņas manā atmiņā... ] Šodien smaga diena. Gandrīz 24 h darbā no vietas. Projektu vadītājs vispār... ...labāk pat nerunāšu. Korporācijas lietās - laikam jau kā parasti tas sviests skaitās. Pilnīgi varēja izjust līdz kaulam to brīdi, kad sāku lūzt. Bezmiega fons, šķipsniņa stresa, kas pārkaisīts ar pelēki drūmo un lietaino dienu - tā ir smeldzošu bēdu recepte. The finest! Prāts lēkā pa visiem vēstures nelabumiem un uzar visu sāpju lauku no jauna. Laikam jau nemaz tā neaizaug - viss kaut kur gaida. Vai tomēr tas tik šīs dienas sajaukums? Kaut kā kolēģu joks laikam bišķi iecirta prātā. Gan jau... ..un kā Tu domā, kāpēc es tomēr turos. Es šovakar turos un tas viss pateicoties Tev. Tu noteikti kaut kad jau mani atšifrēsi un lasīsi šo, tāpēc gribu Tev pazemīgu paldies teikt. Tu atkal mani sapurini, jo es atceros Tavu smaidu, Tavu prieku... ....un nu jau arī Tavu pieskārienu. Tu man pieskāries it kā nemanot, kā silta pavasara brīze noglāstīji mani... ..noglāstīji manu sirdi. Pa tiešo. Cauri visam ledum, cauri manai nedrošībai un ieturētajam korektumam. Man bija tik silti. Rokas? Tās jau muļķes, neko nesaprot - tām būs vienmēr vēsi, bet man bija silti. Tu mani uzrunāji manā valodā. Es ienāku dzīvoklī un pa pusei bezmiega dullumā steberēju šiverēties uz virtuvi. Es apsēžos un atkal izplūstu.... Kad atceros Tavu pieskārienu es nezinu kas ar mani notiek. Es tik neveikli tajā vakarā jutos - es jau redzu Tavās acīs to stāstu, bet es nezinu kāpēc es nespēju Tev atbildēt. Es neveikli norauju savas rokas no Tava stāva un jūtos atkal kā mazs piena puika, nesaprasdams kurp doties, ko domāt un ko darīt tālāk. Bet Tu stāvi man priekšā tik droši un viegli, ka liekas, ka levitē liegā vējā. Tu vienkārši staro manā priekšā un es kļūstu mēms un bikls. Manā priekšā eņģelis ir nolaidies... ...un es Tevi apbrīnoju. Man bail pieskarties, jo liekas tik trausls šis mirklis. Es tā vēlētos, kaut tas nekad nebeigtos. Es kaļu plānus kā sevi pārvarēt, jo man bail Tevi pazaudēt.... Link ir doma

Asaras [6. Apr 2015|23:28] [ Garastāvoklis: | skumji ] [ Mūzika | klusums ] Pēdējā laikā esmu ļoti iedvesmots. Satiku un iepazinu super pozitīvu un jauku cilvēku. Es nekad nebiju iedomājies, ka pietiek tikai ar vienu nejaušu smaidu, lai kādam ne tikai atlikusī diena, bet ilgtermiņā paliktu prātā šis visnotaļ vienkāršais žests, bet tik sirdssiltuma pilns, ka neatstāj vienaldzīgu pat manā "saltajā" periodā. Fantastiskas sarunas daudzu stundu garumā - personība, kas aizrauj. Tagad, kad domāju kādēļ tik ļoti gribējās palikt, skaidru, loģisku atbildi nevaru sakopot. Bet, kad satieku viņu, es nezinu kāpēc, bet es nevaru aiziet.. ..negribu aiziet. Gribas būt blakus un iemācīties tādu uztveri, sirdssiltumu un darba sparu. Lai gan gribas būt blakus, ir bail pieskarties - tik trausls liekas šis brīnums. Gribas tik sargāt to, pat no savām muļķīgajām domām, no bikliem pieskārieniem un savas nedrošības. Un kad es saņemu Tavu vaicājumu pēc manis, es slēpjos savā čaulā. Viļinu apkārt biklas frāzes, jo man patiesi bail. Bail Tev pieskarties un sajust ko īstu, ko neesmu vēl piedzīvojis. Nedzudz bail arī vai tas tiešām ir tik īsti, vai tiešām tas notiek ar mani? Vai esmu to pelnījis? Nedaudz sirreāla sajūta, un es raujos savā čaulā. Prāts virpina dažādas domas - vai tas nav kas mānīgs, vai tas tiešām pa īstam? Kamēr prāts divās frontēs cīnās argumentu kaujā, mans "ledus forts" jūtu, ka silst sirdī. Un kūstošie ūdeņi kā pali pavasarī mani dzen ar spēku nožēlas atvarā. Es raudu... ...un vaicāju sev nebeidzami "Kāpēc es tā darīju?". Maza daļas manis nomira, kad redzēju, ka vēlējies citu atbildi no manis. Lai arī tik īsu laiku Tevi pazīstu, bet esi man dārga. Es lūdzos, lai Tev sirdī palieku, ja tas Tev ir pa īstam, lai atceries, ka viss nav zudis, tik man jāsavāc savs muļķīgais prāts un jāatkausē iesalusī sirds. "Mēs taču to varam!" :) Link ir doma

Laika prognoze: viegli sadrumstalojies [22. Mar 2015|23:50] [ Garastāvoklis: | crappy ] [ Mūzika | Ilya Beshevli - Parting ] Nu jau pagājuši 8 mēneši kopš esmu viens. Nebiju domājis par to - tikko paskaitīju. Likās, ka vairāk. Pus gads, bet joprojām jūtos nekā. Nevaru savākt sevi kopā, nevaru saprast to, kas tad ES īsti esmu un ko gribu... ..vismaz sirdī. Prātam aptuveni skaidrs un kaut ko var izvilkt un saprast, bet sajūtas kaut kā uzplaiksnī un pazūd. Daudz iespēju veidot jaunu attiecību, kas man pašam ir pārsteidzoši, bet kaut kā visu laiku kaut kas atgrūž. Sāku domāt, ka laikam neuzticos savām sajūtām - tāds tā kā saltums no iekšienes, auksts aprēķins. Biju visvairāk pārsteigts, ka iepriekšējā rudenī padevos ārējam spiedienam par sajūtām. Es zināju, ka esmu nestabils: sev nedrīkstu uzticēties, ka neesmu sajūtās īsti adekvāts un nezināju, kas patiesībā iekšā notiekas man pašam šajā laikā, bet kaut kā sanāca. Es pat pirms brauciena baidījos, ka tā notiks un nosolījos darīt visu, lai tā nenotiek. Bet neliels pārpratums no Viņas, nedrošība no manis, un "grand final" no manis ar vienkāršu "Fuck it - pamēģināsim". Uzticējos Viņas izjūtām, mājieniem un kaut kādā mērā laikam arī dzīves ceļu līdzībai, bet tomēr neizdevās kādreizējo liesmu piešķilt atpakaļ - tik izbradāt vēl vairāk pelnus. Ceru, ka Viņa tik saprot un nedusmo... ...ne jau speciāli, ne jau lai piekāstu un izmantotu. Nekad nebiju domājis, ka tā stulbi teikšu, bet "Tā gadījās". Tagad mazliet skaidrāk jau. Ikdiena vieglāka, bet tomēr tāpat ir līdzīgi nestabila sajūta. Tagad "galvenajā lomā" jau kāda cita, kura liekas, ka vēlas ko nopietnu. Veidot attiecības, tikties, būt blakus. Bet atkal nav sajūtas. Un nevaru saprast vai strikti noraidīt vai kā savādāk likt manīt. Gribētos tik draudzīgas attiecības un it kā teicu, ka esmu brīvs, bet nenoteikts. Visu laiku mētāšanās. Ik pa laikam ir doma, ka arī vajadzētu panākt pretī un mēģināt ko izveidot, jo intereses sakrīt un liekas, ka kopā būtu daudz enerģijas, bet sirds neuzķeras uz prāta slazdiem... ...aizdomas, ka "mazais draugs" mēģina spēcīgi lobēt prāta senātu. Bet nē. nemetīšos iekšā kaut kur, kur neesmu gatavs dot 100%. Šeit nu paldies Dievam, ka prāts ir skaidrs un tam varu uzticēties. Un tad vēl pēdējie notikumi festivālā - gatavošanās un fināls. Liekas, ka tur kāda mirkšķināja savas ačeles. Bet atkal vēsums man. Liekas, ka vairs neesmu spējīgs mīlēt. Mīlēt, iemīlēties, izjust kaut kādu pacilājumu. Tik esmu iemācījies uzlikt skaistākas maskas, kas spēj priecēt arvien plašāku auditoriju. Nekas - vasarā mana izrāde beigsies un gribēšu normālu dzīvi uz kādu laiku. Bez papildus pienākumiem. Baigi atlabt palīdz jaunais režīms. Var vairāk padarīt, labāk saņemties. Tik tās atslodzes dienas nedrīkst ņemt, jo kad to vilcienu sabremzē, tad uzsākt ir grūti. Senais teiciens ir patiess par to, ka darot vairāk rodas vairāk laika ko citu padarīt. Treneris ir superīgs - cilvēcīgs, māk motivēt. Šausmīgi gaidu atkal kārtējo burāšanas nedēļu. Tas būs lielisks relax. Šoreiz - Horvātijas salas. Un laikam vajadzētu būt siltākam kā pagājušajā reizē. Tā nu man pagaidām sokas. Neremdināma steiga ikdienā. Ritms, precizitāte, kompaktums, plānojums. Ir interesanti... Link ir doma

navigation [ viewing | most recent entries ] [ go | earlier ]