| Svētlaime |
[19. Apr 2015|18:15] |
| [ | Garastāvoklis: |
| |  smeldz | ] |
| [ | Mūzika |
| | klusums | ] |
Tas ir noticis. Es esmu Tevi atradis. Un tieši tad, kad es domāju, ka tās visas ir muļķības par to ideālo otro pusīti un par to, ka viss var būt tik lieliski - tieši tad es atrodu Tevi.
Es jau esmu visu izdomājis - ko teikšu un ko darīšu - bet, protams, kad ieraugu Tevi prāts vienkārši izslēdzas. Tu mani apbur. Lai savāktu domu vismaz galvenajā tēmā, tvarstu prātu pa vārdam un bikli lipinu kopā frāzes. Un jūtos Tavā priekšā tā kā tāds skolnieciņš eksāmenā.
Sasteigtais skūpsts un Mēs ejam - vēl nezinādami kur.
..bet diena izvēršas lieliska un šodien pēc tās ir spilgts iespaids palicis atmiņā, kas silda.
Es varbūt pārāk daudz ieskrējos ar saviem vārdiem un rīcību, bet tā nu es jutos... ...kā vēl nekad iepriekš. Un tas bija, ir un būs patiesi. Lai sasper mani zibens, ja kādreiz nesekošu tam un šos vārdus nepildīšu. Es apsolu, ka būšu patiess un īsts pret Tevi, jo Tu esi tik īpaša. Mans prāts saka man priekšā, ka pat trausla un es ne kripatas negribu riskēt, lai šis dārgums iedragājas. Es gribu to saudzēt un pulēt to, lai ik dienas tas spīdētu - kā pašam labpatīk, bet visspožāk par citiem.
Šodien mums nākas šķirties. Lai gan pagaidām, bet man ir smagi. Tavs smaids man ir visa pasaule - es nevaru bez tā.
Es atkal sēžu savā istabā, šņurkādamies asarās, rakstu, jo gribas rakstīt... ...jo kaut kā smeldz. Jo rakstot es atceros visus tos brīžus kopā.
Un tieši tagad, šajā brīdī, neskatoties uz to, ka vienmēr skatījos uz pagātni ar vēlmi to mainīt, šajā brīdī es pateicos Laimai, ka man ir tāds liktenis lemts. Es pateicos par visām kļūdām un neveiksmēm, par veiksmēm un kaunu, kā arī par muļķībām, kas darītas, jo tas viss kopā ir mani novedis pie Tevis. Un man tagad ir daudz priekšā, lai nepazaudētu Tevi ikdienas muļķību dēļ, sava rakstura dēļ. Tu esi īpaša un Tev manā sirdī ir īpaša vieta, kura nevienam nekad nav bijusi.
Es kā muļķis beru asaras, īsti nesaprotot kādēļ, jo vienkārši smeldz, bet laikam jau tāpēc, ka pats saprotu, ka biju muļķis. Nesapratu likteni. Bet tagad ir jāiet tik uz priekšu - viss būs labi, viss izdosies. Es ļoti ilgojos un nevaru sagaidīt, kad Tavs smaids atkal sasildīs manu sirdi... |
|
|
| Comments: |
Tas ir tik jauki! :)))
Pateicoties tādiem cilvēkiem, kā Tu mani vēl nav izdzisusi pēdējā cerība, ka pasaulē ir arī kas patiess un skaists. Tādi cilvēki, kā tu liek turēties. :) Turies arī tu! :)
Paldies par jaukajiem vārdiem.
Jā ir tā sajūta, ka ir atrsta tā otra, īstā pusīte. Un tā senā patiesība ir vien tā, ka tas notiek tad, kad vismazāk gaidi. Tāpēc vislabāk vien būt pašam, un tie kauliņi sakritīs savās vietās. Es tam pirms tam neticēju, bet tagad esmu sapratis... | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}