| Laika prognoze: viegli sadrumstalojies |
[22. Mar 2015|23:50] |
| [ | Garastāvoklis: |
| |  crappy | ] |
| [ | Mūzika |
| | Ilya Beshevli - Parting | ] |
Nu jau pagājuši 8 mēneši kopš esmu viens. Nebiju domājis par to - tikko paskaitīju. Likās, ka vairāk.
Pus gads, bet joprojām jūtos nekā. Nevaru savākt sevi kopā, nevaru saprast to, kas tad ES īsti esmu un ko gribu... ..vismaz sirdī. Prātam aptuveni skaidrs un kaut ko var izvilkt un saprast, bet sajūtas kaut kā uzplaiksnī un pazūd. Daudz iespēju veidot jaunu attiecību, kas man pašam ir pārsteidzoši, bet kaut kā visu laiku kaut kas atgrūž. Sāku domāt, ka laikam neuzticos savām sajūtām - tāds tā kā saltums no iekšienes, auksts aprēķins.
Biju visvairāk pārsteigts, ka iepriekšējā rudenī padevos ārējam spiedienam par sajūtām. Es zināju, ka esmu nestabils: sev nedrīkstu uzticēties, ka neesmu sajūtās īsti adekvāts un nezināju, kas patiesībā iekšā notiekas man pašam šajā laikā, bet kaut kā sanāca. Es pat pirms brauciena baidījos, ka tā notiks un nosolījos darīt visu, lai tā nenotiek. Bet neliels pārpratums no Viņas, nedrošība no manis, un "grand final" no manis ar vienkāršu "Fuck it - pamēģināsim". Uzticējos Viņas izjūtām, mājieniem un kaut kādā mērā laikam arī dzīves ceļu līdzībai, bet tomēr neizdevās kādreizējo liesmu piešķilt atpakaļ - tik izbradāt vēl vairāk pelnus. Ceru, ka Viņa tik saprot un nedusmo... ...ne jau speciāli, ne jau lai piekāstu un izmantotu. Nekad nebiju domājis, ka tā stulbi teikšu, bet "Tā gadījās".
Tagad mazliet skaidrāk jau. Ikdiena vieglāka, bet tomēr tāpat ir līdzīgi nestabila sajūta.
Tagad "galvenajā lomā" jau kāda cita, kura liekas, ka vēlas ko nopietnu. Veidot attiecības, tikties, būt blakus. Bet atkal nav sajūtas. Un nevaru saprast vai strikti noraidīt vai kā savādāk likt manīt. Gribētos tik draudzīgas attiecības un it kā teicu, ka esmu brīvs, bet nenoteikts. Visu laiku mētāšanās. Ik pa laikam ir doma, ka arī vajadzētu panākt pretī un mēģināt ko izveidot, jo intereses sakrīt un liekas, ka kopā būtu daudz enerģijas, bet sirds neuzķeras uz prāta slazdiem... ...aizdomas, ka "mazais draugs" mēģina spēcīgi lobēt prāta senātu. Bet nē. nemetīšos iekšā kaut kur, kur neesmu gatavs dot 100%. Šeit nu paldies Dievam, ka prāts ir skaidrs un tam varu uzticēties.
Un tad vēl pēdējie notikumi festivālā - gatavošanās un fināls. Liekas, ka tur kāda mirkšķināja savas ačeles. Bet atkal vēsums man.
Liekas, ka vairs neesmu spējīgs mīlēt. Mīlēt, iemīlēties, izjust kaut kādu pacilājumu. Tik esmu iemācījies uzlikt skaistākas maskas, kas spēj priecēt arvien plašāku auditoriju. Nekas - vasarā mana izrāde beigsies un gribēšu normālu dzīvi uz kādu laiku. Bez papildus pienākumiem.
Baigi atlabt palīdz jaunais režīms. Var vairāk padarīt, labāk saņemties. Tik tās atslodzes dienas nedrīkst ņemt, jo kad to vilcienu sabremzē, tad uzsākt ir grūti. Senais teiciens ir patiess par to, ka darot vairāk rodas vairāk laika ko citu padarīt. Treneris ir superīgs - cilvēcīgs, māk motivēt.
Šausmīgi gaidu atkal kārtējo burāšanas nedēļu. Tas būs lielisks relax. Šoreiz - Horvātijas salas. Un laikam vajadzētu būt siltākam kā pagājušajā reizē.
Tā nu man pagaidām sokas. Neremdināma steiga ikdienā. Ritms, precizitāte, kompaktums, plānojums. Ir interesanti... |
|
|
