Trash panda

iešana iet karstumā ir salīdzinoši savādāka nekā iešana iet pa lietu / aukstākā laikā. pirmkārt, pa lietu var noiet 30+ km, bet karstumā 28 km ir jau salīdzinoši grūtāk nekā gribētos.

pagājušā weekendā gājām iet par spīti +32 grādiem celsija skalā. bijām pietiekami pragmatiski un atradām trasi, kas ir plakana. jo kāpt kalnā karstumā ir vienkārši NO. aizdevāmies uz Smichov staciju un gājām uz savu nice express vlak, kurš nez kāpēc pietur mums vajadzīgajā pieturā. jo vispār Přelouč ir salīdzinoši nekuriene tomēr. bet jobans vlak, ja? mūsu vagonu un tikai mūsu vagonu nomainījuši no moderna un normāla, uz kaut kādu vecu un bezjēdzīgu un ew. **nopūšas** ne tur ventilācija, ne elektrība, ne kas. ew. bet atnāca kontroliere un atvainojās par šito ahtungu un izdrukāja man 3 kuponus ar kuriem es varu samaksāt kasē / vlakā par tix. tas it kā bija jauki, bet trokšņa apjoms nekādā veidā nemazinājās no tā.

bet nu, salīdzinoši drīz anyway nokļuvām mistiskajā Přelouč, kur es uzreiz redzēju Hotel VM, šausmīgi noņirdzos un nofotkāju priekš Borgija šito. aww, geek jokes. anyway. izkāpjam no vlak un aktīvi nopriecājamies un izbrīnamies, ka tiešām nav jākāpj tālāk nekādā citā, nekādos tramvajos. var vienkārši sākt iet iet. es gan preventīvi ieinhalēju savu ventolinu. un urā. no miesta it kā izejam diez gan drīz, bet tik un tā sanāk iet pa ielu un sauli. un bez vēja. uhh, kad beidzot MD iemācīsies, ka pie temperatūras virs +25 un saulaina laika vajag dot tomēr kaut kādu gaisa kustību tīri tā, lai būtu, ko elpot?

nē nu, kurš manī klausās, bļaķ. anyway. aizejam pārsvarā pa ielu uz Lohenice. tur, izrādās, kaut kāda zirgu jāšanas sacensība or whatever bijusi. jaysus. aaaa. pilns ar zirgu vadātājvāgeniem un visādu huiņu, piemēram, cilvēkiem. ew. ejam tagad garām kaut kādam ezeram pa priežu mežu, bet aizgājām pa ēnaino taku, kur neviena nav. nevis gar pašu krastu, kur ir ieradušies visi lokālie Atpūtnieki. šim konkrētajam priežu mežam ir viena nelaimīte tho.
kaķ: we live in a fucking land locked country, WHY the fuck am I still having a walk on the beach? and the wrong part of it as well
VZ: būtu tagad 3 m under water, tas kā tieši būtu labāk?
kaķ: tur tas aquaman varētu palīdzēt!
VZ: šis iet un tu tikmēr nananā?
kaķ: es tak nez, kā šis darbojas, man pohuj. I HATE sand.

un tās smiltis mazliet fakapoja manu locītavas saiti atkal. ew. bet nu neko, jāiet vien, ko tur daudz. kaut kad jau tās mokas beidzas un dod iet iet pa asfaltu. urā! tikai nesaprotamu iemeslu dēļ, visu laiku visur brauc vāgeni. kaut kā tomēr pierasts, ka ejot pa nekurieni nav tā, ka ir streams of traffic. bet nu, the good thing is, ka vismaz ģenerē kaut kādu gaisa kustību. un tad jāiet garām lieliskajam miestam Nerad. Nerad ir mans jaunais fave Czech word. jo vispār tas ir like īsts vārds, ne tikai vietas nosaukums. Nerad, angry face emoji. visi tādi nerad ejam pa ielu pa Živanice miestu, kas liekas pasaulē nebeidzamākais miests vispār.

starp citu, šoreiz kaut kā sanāca, ka sanāk iet iet pārsvarā pa nemarķētām trasēm. bērni, tas ir a risky move, pārsvarā bravery, generally speaking, nerekomendēju. bet šoreiz kaut kā nebija pārāk bravery jāveic, ja neskaita tās jobanas, jobanas smiltis.

... bet pēc Živanices dod tomēr iet mežā. tas ir atvieglojoši. it kā joprojām nav vēja, bet vismaz ir daudz skābekļa. oof. elpo, bitch, elpo. hehe. bet nu, atkal iela un atkal miests, kas saucas Černá u Bohdanče. tur mūs karte ved iet iet pa ielu, bet realitātē mēs skatamies uz tupa pļavu gar mājām. emm, nuok. iebrienam pļavā, visi tādi "sen nav iets pa zāli" un nīgri brienam. tur ir atkal kaut kādas jobanas rozes, nātres un tas viss, lieliski. nonākam pie kaut kāda slepena labības lauka. kuram blakus ir milzu nātru taka un zirnekļi un uhh. sapinos kaut kādā tīklā un kaut kāds milzu zirneklis skrēja skatīties, kas noticis. VZ noņirdzās, ka gan jau satraucās, vai viņam ir pietiekami plastmasas kastītes, kur tāda izmēra medījumu likt.

šogad ir kaut kāda konkrēti extra lush nātru raža, piezīmēšu. ir bijušas arī garākas par mani, jajebu. pie šī visa skata VZ ierosina, ka davaj ejam atpakaļ un esjam līkumu pa ielu. jo nu fuckthisshit. izkāpjam no pļavas un vienojamies, ka ja jau jācieš, tad šoreiz labāk ciest uz ielas. un iela nav tik slikti, tur ir koki apkārt un nav pārāk daudz tā traffic. bet nu, nonākam kaut kādā noplukušā garāžu rindu rajonā un vasarnīcu rajonā un es jūtos ļ dīvaini, jo nav redzēts nekas tāds jau vairāk kā 10 gadus :D I had forgotten, ka arī tā bija. VZ piezīmēja, ka gan jau tāpēc tāds traffic visur, jo jābraukā ar vāgenu no garāžas un atpakaļ un tā.

te kaut kādā lēzenā kalnā jāuziet. un tad jāiet milzu līkums cauri kaut kādam parkam, lai apietu Svētā Jiržika kalnu. ejot cauri tam miestam, lēnā garā atelpojamies pietiekami, lai atsāktu sarunāties.
VZ: gribu ierosināt, ka, kad nākamreiz iesim garām kādam atspridzinošo dzērienu establishment, varētu neiet tam garām, bet piesēst.
kaķ: es vispār 5 min atpakaļ gribēju ierosināt to pašu!

bet nu, vispirms jāiet mežā. atceramies, ka mums ir saskrāpētas un mazliet asiņojošas kājas. un mēs ejam mežā. mežā ir odi. odiem liekas, ka te tagad būs open bar. nē nu, es vienmēr esmu teikusi, ka assumptions lead to fuckups. dahuja odu nomira, jo asjūmoja, ka open bar.