![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Weird how me being obsessed with DrN is more expensive for him than me. well, not his personal cash, but still.
Jeb kā es braucu sadzerties varas Lielmiestā. Hoho.
Anyway. Es biju kad te siltā dienā pa pjaņiem tērgājusi čatā ar DrN un viņš bija teicis - bill us. Par maniem flight / hotel expenses sakarā ar šitiem PI Lielmiesta tripiem. Nuok. Kadte decembrī visa tāda nobilloju ar’ par lidojumiem. Šis risinājums ļāva man izvēlēties un iegādāties lidojumu no Prāgām uz LCY! Un atpakaļ no LHR gan. Biju sarunājusi vēl ar Gariju, ka palikšu in hotel Garijs ar BF (Stratford tho) nevis kaut kādā maksas paliktuvē.
Uz LCY lido tikai mazās posh lidmašīnas un LCY tā īsti nav nevienas bodes un nekā. Izkāpjot no augstākminētās posh mazās letadlo, lai nonāktu āra smēķētavā pēc robežkontroles, tas aizņēma mazliet mazāk kā 20 min. Lūk iemesls! No LCY līdz Garija mā jābrauc pa tiešo ar DLR 16 minūtes. Vēl 9 mins jāiet uz to augstāko un modernāko māju uz tās ielas, ar skatu uz river Thames, parku un kaut kādiem citiem objektiem. Un concierge, kura laipni izsniedza man Garija dzīvokļa atslēgu.
Aplējos ar ūdeni dušā, satīrīju savu niezošo tetovējumu, gaidīju Gariju mā. Pirmais gan atnāca Dans. Un aizgāja slēpties no manis in the bedroom. Tad ieradās arī Garijs un mēs brīnišķīgi iepļurkājām pirms our dinner reservation. Dans gan mūs bezmaz ar varu un atvieglojumu izstūma no mā, lai taču beidzot ejam prommmmm un go have that good time already! :D jobani itāļi. Anyway.
Dinner was lovely, went for some Indian and it was bliss. And cheap, jo Stratford. Iztērgājāmies visādi. Tad atradām barčiku ar cringe nosaukumu Escape, kas esot queer friendly. Uzspēlējām chairs. Kaķ 2 - Gazza 1, ha! Bet barčiku aizvēra uz nakti un negribīgi aizgājām mā. Es tur vēl pieķēros vīnam un nejauši atrastam Jason Bourne spin off serčikam, kas liekas ir kaut kas so bad it’s good, bet es nevarēju atrauties.
Un tad pēc pāris stundām bija septiņi, bija jāsavācas un jādodas uz Bloomsbury, kur viss tas workshop.
Tūbiņā viena panikas lēkme bija neizbēgama, tam es biju gatava, bet tā otra nepatika.
Atradu pareizo Radisonu, uzpīpēju un gāju iekšā. Workshopa telpā mazliet vēlreiz norāvu paniku, jo apmēram 80% seju (visi RF darbinieki) nekad nebiju redzējusi. Srlsy. Bet nu atradu vienu support team čuvaku, piesēdu un šis metās man teikt, ka es dahuja svara nometusi. Joprojām nesaprotu, kā tieši tas ir kompliments, bet biju pārāk joprojām aizmigusi, lai to norādītu. Un tad, bam, sēdi 1 h 45 min un klausies runas upon runas.
Es nemāku sēdēt krēslā. Es ne mā ku, ne. mā. ku. sēdēt krēslā. Bet Skotijs tam netic, tas neesot kaut kas, kas aizmirstas. Biju pārāk samiegojusies, lai norādītu.
Un tad sākās torture.
Bet man te šas letadlo sēdinās, tos burtus uzrakstīs vēlāk.
Jeb kā es braucu sadzerties varas Lielmiestā. Hoho.
Anyway. Es biju kad te siltā dienā pa pjaņiem tērgājusi čatā ar DrN un viņš bija teicis - bill us. Par maniem flight / hotel expenses sakarā ar šitiem PI Lielmiesta tripiem. Nuok. Kadte decembrī visa tāda nobilloju ar’ par lidojumiem. Šis risinājums ļāva man izvēlēties un iegādāties lidojumu no Prāgām uz LCY! Un atpakaļ no LHR gan. Biju sarunājusi vēl ar Gariju, ka palikšu in hotel Garijs ar BF (Stratford tho) nevis kaut kādā maksas paliktuvē.
Uz LCY lido tikai mazās posh lidmašīnas un LCY tā īsti nav nevienas bodes un nekā. Izkāpjot no augstākminētās posh mazās letadlo, lai nonāktu āra smēķētavā pēc robežkontroles, tas aizņēma mazliet mazāk kā 20 min. Lūk iemesls! No LCY līdz Garija mā jābrauc pa tiešo ar DLR 16 minūtes. Vēl 9 mins jāiet uz to augstāko un modernāko māju uz tās ielas, ar skatu uz river Thames, parku un kaut kādiem citiem objektiem. Un concierge, kura laipni izsniedza man Garija dzīvokļa atslēgu.
Aplējos ar ūdeni dušā, satīrīju savu niezošo tetovējumu, gaidīju Gariju mā. Pirmais gan atnāca Dans. Un aizgāja slēpties no manis in the bedroom. Tad ieradās arī Garijs un mēs brīnišķīgi iepļurkājām pirms our dinner reservation. Dans gan mūs bezmaz ar varu un atvieglojumu izstūma no mā, lai taču beidzot ejam prommmmm un go have that good time already! :D jobani itāļi. Anyway.
Dinner was lovely, went for some Indian and it was bliss. And cheap, jo Stratford. Iztērgājāmies visādi. Tad atradām barčiku ar cringe nosaukumu Escape, kas esot queer friendly. Uzspēlējām chairs. Kaķ 2 - Gazza 1, ha! Bet barčiku aizvēra uz nakti un negribīgi aizgājām mā. Es tur vēl pieķēros vīnam un nejauši atrastam Jason Bourne spin off serčikam, kas liekas ir kaut kas so bad it’s good, bet es nevarēju atrauties.
Un tad pēc pāris stundām bija septiņi, bija jāsavācas un jādodas uz Bloomsbury, kur viss tas workshop.
Tūbiņā viena panikas lēkme bija neizbēgama, tam es biju gatava, bet tā otra nepatika.
Atradu pareizo Radisonu, uzpīpēju un gāju iekšā. Workshopa telpā mazliet vēlreiz norāvu paniku, jo apmēram 80% seju (visi RF darbinieki) nekad nebiju redzējusi. Srlsy. Bet nu atradu vienu support team čuvaku, piesēdu un šis metās man teikt, ka es dahuja svara nometusi. Joprojām nesaprotu, kā tieši tas ir kompliments, bet biju pārāk joprojām aizmigusi, lai to norādītu. Un tad, bam, sēdi 1 h 45 min un klausies runas upon runas.
Es nemāku sēdēt krēslā. Es ne mā ku, ne. mā. ku. sēdēt krēslā. Bet Skotijs tam netic, tas neesot kaut kas, kas aizmirstas. Biju pārāk samiegojusies, lai norādītu.
Un tad sākās torture.
Bet man te šas letadlo sēdinās, tos burtus uzrakstīs vēlāk.