![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
tātad, uzrakstīs par to barčiku, kamēr nejaudāju savākties uz darbiem.
tātad. Benátky nad Jizerou. gūgle saka, ka tur dzīvojot 7418 cilvēki, vismaz tā esot bijis šī gada 1. janvārī.
lūk. mēs tur iesoļojām / ieklibojām no lēzenās puses. neliels gūglmaps šitas te ieskats un tiek secināts, ka potenciālās viesnīcas ir kalnā. neko. orgkomiteja nopūšas, kāpj kalnā ar konkrētu apņēmību to darīt tikai vienreiz, bet neviens to skaļi nesaka, jo nu, tad gan noteikti būtu bijis jādara vēl. bet nu, kurš iet uzreiz uz viesnīcu, jūs traki neesat? vispirms ir barčiks un steidzami jāuzņem pivcis. gūgle saka, ka kalnā vispār ir barčiks, bet nu, tik useless pilsētas galveno laukumu sen nebiju redzējusi. gūgle saka, ka nu tomēr tur drusku tālāk ir. ok, ticēs, kas atliek. cerība uz pivci tomēr spēcīgāka.
ieraugam izkārtni ar Kozel logo, tas vieš jau kaut kādas cerības. tad tiek pamanīts izlikts uzraksts, ka ir arī dārzs. orgkomiteja mudīgi nopriecājas un iet cauri ļ apšaubāmai vārtrūmei, lai nonāktu... sauksim to par pagalmu. tur ir patio no dēļiem, uz tā ir četri galdi ar krēsliem. blakus tam ir uz zemes nolikti solu galdi ar soliem. patio otrā galā ir āra kamīns, kurā tajā brīdī tādi abšaubāma alternatīvisma vējabrāļu wannabe liek malku iekšā. piesēžam pie viena no soliem, jo vienīgais galds ar krēsliem ir pārāk tuvu kamīnam, man jau tā grūti elpot. no viena galda pieceļas zaja un nīgri mums tuvojas, palūdzam viņai divus pivčus. eventually tie arī tiek atnesti un orgkomiteja atslābst.
man aiz muguras atrodas kaut kāds kinderu rotaļu zirdziņš, uz kura laikam, pēc izmēra spriežot, paredzēts sēsties virsū. viņš ir skumjš, noplucis un bez astes (skatīt pie VZ instagrammās). VZ sēž ar muguru pret pagalma galu, aiz kura sākas pastāva nogāze lejup, iespējams, ka glīts skats uz otru krastu, ja tiek cauri tai zālei, bet nu, kaut kā nebija prioritāte. pie pretējās sienas no barčika sienas, stāv kaut kāds ļ dīvains pārvietošanās devaiss, kaut kas, kas nav īsti ne skūteris, ne skrejritenis, ne jebkas, kam es zinu nosaukumu.
tikmēr malkas krāmētāji ir iekūruši nelielu uguni tajā ietaisē un nīgrā zaja pa vienām durvīm iznes iepakojumu ar desām. orgkomitejai toties sāk rasties jautājumi par to, kurās no abām durvīm, kas ved uz iekštelpām, atrast tualeti, un, vai te vispār pasniedz ēdienu arī nejaušiem svešiniekiem (mums). also, sāk rasties pārdomas par pagalma piederību jebkādam indoor barčikam. gūgle saka, ka vismaz indoor barčikā dodot ēst un kā pierādījumu rāda pikčas no citiem jūzerneimiem ar havčiku.
viņi tur sacepa desas un aprija. nīgrā zaja apēda savu desu un aizgāja kaut kur prom. tikmēr tiek pamanīts, ka vispār, ja nu kādam pagalmā kaut ko gribas no bārpersonas, tad tur ir zvans, ar kuru gan jau efektīvi var izbesīt said bārpersonu. mums, par laimi, nenācās to pielietot, visiem citiem visu laiku kaut ko vajadzēja.
tikmēr nīgro zaju ir nomainījis bāra čuvaks, kurš izskatās pēc D no Chance. tikai ar vairāk bārdas rugājiem, iespējams nedaudz tievāks un ne tik sharp-minded. pie viņa tiek noskaidrots, ka tomēr nedod ēst, ja neskaita marinētu sieru un marinētu desu. bet tur tālāk esot ķīņu ēstuve, kebabs un kaut kas vēl. orgkomiteja saprot, ka huj s ņim, un pasūta divas marinētas desas un vienu marinētu sieru. un divus pivčus. noskaidro pie viena, ka tualetes atrodas tajās durvīs, kurās man točna likās, ka nebūs.
mums atnesa divus marinētos sierus un vienu marinēto desu, divus pivčus un trīs komplektus ar galda piederumiem.
beigās kaut kā savācos aiziet arī uz tualeti. nebija viegli, jo tur neizskatījās potenciāli pēc labas exp. vispirms ieejot mani pārņēma tādas kā padomju laiku atmiņas, jo tieši tās baltās flīzes, tieši tā dzeltenā krāsa virs tām. vienai kabīnei durvis neveras ciet, bet paliek 10 cm vaļā, dari ko gribi. otrai kabīnei durvis veras ciet, bet rokturī nav tās mēlītes(?) un līdz ar to, durvis var aizvērt, bet nekas tās netur ciet. piezīmēšu, ka biju pat nedaudz pārsteigta, ka bija pods nevis caurums grīdā. izlietnes bija divas, viena visu laiku tecēja un to nevarēja aizgriezt. otrai nebija grozāmās hujetas vispār, tikai tāds puļķītis. papīra dvieļi gan bija, tas bija tā out of place vispār, bet toties tie nebija nekur izlietņu tuvumā, bet kaut kur nostāk, uz radiatora uzlikti. un ejot ārā bija mans mīļākais wtf. jo uz tualetes ārdurvīm iekšpusē bija pielīmēta lapa ar uzrakstu, ka tā ir sieviešu tualete.
pēcāk VZ gāja uz vīristabu un reportēja kaut ko līdzīgu par izlietnēm un tā. pārējo nevarēja reportēt, jo tur neviens slēdzis nebija gaismas slēdzis un bija jau tumšs. kā es pēc tam empīriski noskaidroju, arī dāmistabā nevarēja ieslēgt gaismu. nu neko.
pēcāk stress par viesnīcām, kurās nav nevienas brīvas istabas (jobanas fermeru / kurmju konferences!), un neziņa kā tikt uz vlakiem, aizēnoja visu pārējo, ja arī tur tāds vispār bija.
tātad. Benátky nad Jizerou. gūgle saka, ka tur dzīvojot 7418 cilvēki, vismaz tā esot bijis šī gada 1. janvārī.
lūk. mēs tur iesoļojām / ieklibojām no lēzenās puses. neliels gūglmaps šitas te ieskats un tiek secināts, ka potenciālās viesnīcas ir kalnā. neko. orgkomiteja nopūšas, kāpj kalnā ar konkrētu apņēmību to darīt tikai vienreiz, bet neviens to skaļi nesaka, jo nu, tad gan noteikti būtu bijis jādara vēl. bet nu, kurš iet uzreiz uz viesnīcu, jūs traki neesat? vispirms ir barčiks un steidzami jāuzņem pivcis. gūgle saka, ka kalnā vispār ir barčiks, bet nu, tik useless pilsētas galveno laukumu sen nebiju redzējusi. gūgle saka, ka nu tomēr tur drusku tālāk ir. ok, ticēs, kas atliek. cerība uz pivci tomēr spēcīgāka.
ieraugam izkārtni ar Kozel logo, tas vieš jau kaut kādas cerības. tad tiek pamanīts izlikts uzraksts, ka ir arī dārzs. orgkomiteja mudīgi nopriecājas un iet cauri ļ apšaubāmai vārtrūmei, lai nonāktu... sauksim to par pagalmu. tur ir patio no dēļiem, uz tā ir četri galdi ar krēsliem. blakus tam ir uz zemes nolikti solu galdi ar soliem. patio otrā galā ir āra kamīns, kurā tajā brīdī tādi abšaubāma alternatīvisma vējabrāļu wannabe liek malku iekšā. piesēžam pie viena no soliem, jo vienīgais galds ar krēsliem ir pārāk tuvu kamīnam, man jau tā grūti elpot. no viena galda pieceļas zaja un nīgri mums tuvojas, palūdzam viņai divus pivčus. eventually tie arī tiek atnesti un orgkomiteja atslābst.
man aiz muguras atrodas kaut kāds kinderu rotaļu zirdziņš, uz kura laikam, pēc izmēra spriežot, paredzēts sēsties virsū. viņš ir skumjš, noplucis un bez astes (skatīt pie VZ instagrammās). VZ sēž ar muguru pret pagalma galu, aiz kura sākas pastāva nogāze lejup, iespējams, ka glīts skats uz otru krastu, ja tiek cauri tai zālei, bet nu, kaut kā nebija prioritāte. pie pretējās sienas no barčika sienas, stāv kaut kāds ļ dīvains pārvietošanās devaiss, kaut kas, kas nav īsti ne skūteris, ne skrejritenis, ne jebkas, kam es zinu nosaukumu.
tikmēr malkas krāmētāji ir iekūruši nelielu uguni tajā ietaisē un nīgrā zaja pa vienām durvīm iznes iepakojumu ar desām. orgkomitejai toties sāk rasties jautājumi par to, kurās no abām durvīm, kas ved uz iekštelpām, atrast tualeti, un, vai te vispār pasniedz ēdienu arī nejaušiem svešiniekiem (mums). also, sāk rasties pārdomas par pagalma piederību jebkādam indoor barčikam. gūgle saka, ka vismaz indoor barčikā dodot ēst un kā pierādījumu rāda pikčas no citiem jūzerneimiem ar havčiku.
viņi tur sacepa desas un aprija. nīgrā zaja apēda savu desu un aizgāja kaut kur prom. tikmēr tiek pamanīts, ka vispār, ja nu kādam pagalmā kaut ko gribas no bārpersonas, tad tur ir zvans, ar kuru gan jau efektīvi var izbesīt said bārpersonu. mums, par laimi, nenācās to pielietot, visiem citiem visu laiku kaut ko vajadzēja.
tikmēr nīgro zaju ir nomainījis bāra čuvaks, kurš izskatās pēc D no Chance. tikai ar vairāk bārdas rugājiem, iespējams nedaudz tievāks un ne tik sharp-minded. pie viņa tiek noskaidrots, ka tomēr nedod ēst, ja neskaita marinētu sieru un marinētu desu. bet tur tālāk esot ķīņu ēstuve, kebabs un kaut kas vēl. orgkomiteja saprot, ka huj s ņim, un pasūta divas marinētas desas un vienu marinētu sieru. un divus pivčus. noskaidro pie viena, ka tualetes atrodas tajās durvīs, kurās man točna likās, ka nebūs.
mums atnesa divus marinētos sierus un vienu marinēto desu, divus pivčus un trīs komplektus ar galda piederumiem.
beigās kaut kā savācos aiziet arī uz tualeti. nebija viegli, jo tur neizskatījās potenciāli pēc labas exp. vispirms ieejot mani pārņēma tādas kā padomju laiku atmiņas, jo tieši tās baltās flīzes, tieši tā dzeltenā krāsa virs tām. vienai kabīnei durvis neveras ciet, bet paliek 10 cm vaļā, dari ko gribi. otrai kabīnei durvis veras ciet, bet rokturī nav tās mēlītes(?) un līdz ar to, durvis var aizvērt, bet nekas tās netur ciet. piezīmēšu, ka biju pat nedaudz pārsteigta, ka bija pods nevis caurums grīdā. izlietnes bija divas, viena visu laiku tecēja un to nevarēja aizgriezt. otrai nebija grozāmās hujetas vispār, tikai tāds puļķītis. papīra dvieļi gan bija, tas bija tā out of place vispār, bet toties tie nebija nekur izlietņu tuvumā, bet kaut kur nostāk, uz radiatora uzlikti. un ejot ārā bija mans mīļākais wtf. jo uz tualetes ārdurvīm iekšpusē bija pielīmēta lapa ar uzrakstu, ka tā ir sieviešu tualete.
pēcāk VZ gāja uz vīristabu un reportēja kaut ko līdzīgu par izlietnēm un tā. pārējo nevarēja reportēt, jo tur neviens slēdzis nebija gaismas slēdzis un bija jau tumšs. kā es pēc tam empīriski noskaidroju, arī dāmistabā nevarēja ieslēgt gaismu. nu neko.
pēcāk stress par viesnīcām, kurās nav nevienas brīvas istabas (jobanas fermeru / kurmju konferences!), un neziņa kā tikt uz vlakiem, aizēnoja visu pārējo, ja arī tur tāds vispār bija.