Trash panda

also, varu droši apgalvot, ka jā, slēpšanās no realitātes ir visai veiksmīgs pasākums. cik tas ir veselīgi, tas neinteresē. ir pārdomas rīt aiziet uz ofisu, tādā kā treniņizgājienā uz vietu, kur ir cilvēki, kuri ar mani interactēs vairāk kā veikala pārdevēji un pastnieks. tas ir, ja es pamodīšos laicīgi. ja nē, tad strādāšu atkal no mājām un socializēšanās pagaidīs līdz svētdienai, kad piesolīju MP, ka beidzot satiksimies. (darba šitie visi video zvani neskaitās.)

dzīvot ar trakumu ir ļ interesanti reizēm. visi tie coping mechanisms un viss tas. bet man laikam palīdz tas, ka I'm a total weirdo anyway. :D visiem tas trakums liekas normāli, jo.. nu, kaķ. i neko. bet iekšās ir diez gan savdabīgi.

piemēram, reizēm ir tā, ka jūtos ļoti labi, visa tāda nosvērta un līdzsvarā. un tas izrādās ir just a trick my mind is playing on me. jo šajā līdzsvarā mans prāts man stāsta, ka tagad r īstais brīdis killoties, jo from this point onwards paliks tikai sliktāk. tāds kā false positive stāvoklis.

bet tā nav šodiena, šodien joprojām atsakos pieslēgties kaut kādai realitātei. man te manā galvā ir tīri omulīgi. jāsadomā pastaiga.