Trash panda

Kas smieklīgi, liekas, ka man šobrīd ir labākas attiecības ar VP nekā ar pēdējā gada bff MP. Vispār liekas, ka nāk beigas tai dīvainajai draudzībai starp mani un MP. Viņš lidostā aizbēga no manis, kad aizrādīju, ka viņš jau pārāk sacepies par to, ka viņam robežsargs atļāvās uzdot dažus jautājumus. Ok, nu gan jau būs labi.

Tagad sēžu vilcienā un gudroju, vai pagūtu aizbraukt mājās un nolikt čemodānu un paspēt uz Rough Trade uz Emikas albuma atklāšanu? Ir nopietnas aizdomas, ka neē, vēl neesmu pat atpakaļ Lielmiestā. Bet uz Emikas pasākumu *ir* jāiet.

Un joprojām ir janvāris. Pastāv ideja, ka janvāris ir garāks mēnesis nekā citi. Jo nu, janvāris ir vilcies jau krietnu laiku un vēl joprojām nav over!

Sēdēju Emikas albuma atklāšanā, klausījos kruto mūziku un domāju, ka beidzot esmu sākusi klausīties arī mūziku, kura notiek tagad. Nevis tikai visu veco griezt uz riņķi. Paldies VZ par iepazīstināšanu ar un par linka uz šīvakara pasākumu iedošanā. Tiešām.

Bija Q&A sākumā ar kaut kādu klasiskā radio prezenteri. Emika par visu riktīgi aizrunājās. Var redzēt, ka viņai patīk tas, ko viņa dara. Tur ir tas azarts un visas tās lietas, kuras mums ārtistos patīk. Kad es ierados Rough Trade (faktiski tas ir a record store, kas hostē šitādus pasākumus), bija izcili maz cilvēku. Bet beigās saradās. Un bija viens no tiem intīmajiem Lielmiesta gigiem, kuri ir tieši tik fantastiski. Cilvēku bija pietiekami, bet ne par daudz. Un Emika tik runāja un stāstīja. Par to savu mūzikas skolotāju, kurš tur piedalījies, par to, kā viņa nonāca līdz klasiskajai mūzikai un orķestrim. Par to, ka dziesmas ir rakstītas speciāli šim un ar to soprānisti, ka viņām sapas. Un viss tik.. ah. Viņa bija vienkārši ģērbusies, runāja nepiespiesti, bet aizrautīgi. Likās mazliet nervoza, bet labā veidā. Un pilnīgi traka. Kaut kādā brīdī tika secināts, ka albumu uzrakstīja divi cilvēki šmigā (viņas tas skolotājs Paul esot viskija entuziasts). Pauls esot viņai palīdzējis viņas mūziku sabīdīt orķestra formātā un tā. Un tad viņa runāja kā mēs visi rezonējam un mums visiem ir feelings un tas viss. Tur aizbrauca drusku jumts. Jautājumi nāca arī no zāles. Te man gribas uzrakstīt visu, ko viņa teica, bet aprobežošos ar to, ka viņa uzskata albumu par jau izdevušos, jo, kā izrādās, tas bija kickstarter projekts. Un viņa palaidusi albumu tur ārā un tad jau redzēšot, kas notiek. Koncertus gan nezinot, kā lai saorganizē, jo tūrēt ar orķestri, khm, laikam nesanākot.

Pēc tam bija arī DJ set. Uzlika krutus tunes un visu tādu. Tad uzdīdžejoja un pati laivā nodziedāja Heart Bleeds Melody. Tas bija ļoti iedvesmojoši. Viņa pie tās pults tur tiešām aizgāja kaut kādā astrālā. Nu tā, ka viņai redzami sagādāja prieku tas viss. Un šķita tik pilnīga tā atdeve. Bija arī klavierspēles mixi elektronikā un orķestra mixi. Un drusku norāva jumtu. Tur gan neko daudz citu nevar pateikt, jo tiešām vienkārši bija tik ļoti labi.

Beigās nopirku albumu, neba es tagad CD klausīšos, bet nu, atbalstīsim artistus un pie viena dabūju arī personīgu autogrāfu. Viņa gan drusku izbrīnējās par manu čemodānu, bet es paskaidroju, ka nupat back from holidays and I had to come here. :)

Secinājumā: es mīlu Emiku.

(capslock, if you read this - iesaku paklausīties, tev varētu patikt)

(Viņa ir aptuveni mana vecuma. Ko es daru ar savu dzīvi? Bet laikam jau vajag arī kādu, kurš to mākslu bauda un uzņem.)