šito mirkli gribas noķert, bet ne pierakstīt.
beidzamajā laikā ir tik labi, ka priecājos, ka tik labi var būt, ar mani un šeit, nelatvijā.
es nācu mājās un man gribējās nokost gabaliņu no šī mirkļa, no labsajūtas, no dīvainajām, oranži pelēkajām uzpampušajām debesīm un mūzikas, kas manās ausīs skanēja un no tiem beazgala garšigajiem makaroniem ar milzu garnelēm, no cookies saldējuma, kuru varētu izēst 3 litrus, ja vien nebūtu neērti un sirdsapziņas pārmetumi un no Sallijas mīļās sejas un no tēta pļāpām un no interesantajiem un izzināmajiem kursabiedriem un nenormāli aizraujošajām mācībām. ehh, kā man patīk valkāt šo laimes krekliņu. es jūtos patiesi laimīga un bezrūpīga.

man sen nebija bijis šis elpas aizraušanās mirklis ilgstošā izpausmē, es vienkārši lidoju.

skola sākusies   :)

man ir iesakņojušās pāris sajūtas te.
pirmkārt, lai kur tu dzīvotu, tu pats izvēlies kā dzīvot. piemēram, es dzīvoju ar amerikāņu ģimeni, kas nepavisam neatbilst vairuma uzskatam par amerikāņiem. - mēs regulāri kaut kur braucam, kaut ko apskatām un ēdam labu pārtiku, veselīgu (pretstatā prieštatam, ka amerikāņi sēž pie tv un rij fast foodu)
otra lieta - ja es nebūtu šajā ģimenē, es justos pavisam savādāk, šeit ir, nu kā pie savējiem, man šīe cilvēki ir mīļi, nu tā, ka gribās izdarīt arī viņiem ko jauku tāpat kā viņi rūpējas par mani. to nevaru uzrakstīt vārdos. tā ir vienk. tā labā sajūta.
- kas gan neliedz ilgoties pēc savējiem un piedomāt pat viņiem katru dienu tipa, ooo, šitais viņiem patiktu,oo, šitais no bērnības dienām, utt..
pasūtīju internetā tēvam dāvanu, jo veikalos to nopirkt nevar pat šeit, un arī internetā tikai 1 vietā, bet viņš būs priecīgs, jābūt!!! :)
vakAR bijām uz harlija davidsona veikalu, gribēju iegādāties tualetes ūdeni, bet šamie par to neko nezināja.viņi laikam ražo motociklus ( :))) )

šodien dosiemies uz pludmali - uz Klusā okeāna pludmali.

šodien plānā atrast pastu, uztaisīt permanento ID studentu, un sarunāt rindā vietu nerezidenta ID California uzgatavošanai uz piektdienu. vēl varētu iebraukt san jose uz kādu suši. un to visu ar riteni.

smēķēju vairs ne reizi dienā, bet reizi 2 dienās. šodien tā nevarēju saprast vajag, nevajag, bet tomēr uzsmēķēju. vakar nē, aizvakar jā, aizaizvakar akal nē. toties gribās kārumus ui kā gribās. tas nav jauki, bet es ļaujos, jo viss notiek kā jānotiek. pāries.

( another izvilkums no reporta papaa )

mums kaimiņosdzīvo viens melnais vecītis, iespējams, uz 45 - 50, viņiem grūti noteikt vecumu. viņš ir Crumu ģimenes draugs, šodien sēdēja un pļāpāja te pāris stundas. es klausījos viņā un no visa texta sapratu tikai labi ja 10%. Un tad, pēc 2 stundām es viņam teicu" bet tu taču pilnīgi runā ar tipisku amerikāņu akcentu" (es baidījos, ka viņš uz to neapvainojas, bet viņš lepni noteica kaut ko par toka "kā gan savādāk":). un tanī brīdī, kad es apzinājos šo skaļi izteikto faktu, es pēkšņi viņu sāku saprast daudz labāk. varbūt nomainījās tēma, varbūt kautkas noklikšķēja, bet sapratu lielo vairumu.
nja. man ir grūti, jo man ir vispār dzīvē grūti atzīt vājumu, neveiksmi, tizlumu, muļķību, bet šeit man nākas to izpaust (vismaz manā uztverē) diezgan bieži. nu nevaru es pusstundu imitēt, ka saprotu par ko cilvēks runā, ja nesaprotu un nākas man lūgt lai paskaidro, ko nozīmē tas, tas un tas. es vienbrīd mēģināju imitēt, ka saprotu, ko viņi runā, taču vienā brīdī sapratu, ka nopietni māju ar galvu par kāda izteiktu joku un, ka visiem ir skaidrs, ka es neko nesaprotu, tad nolēmu, ka tomēr centīšos neizvairīties un prasīšu, cik vajadzēs. bez tam esmu sapratusi, ka tas tomēr nav gluži mans lūzerisms, bet gan viņu izteiksmes veids - vismaz 50% texta satur izteicienus, ala mazs cinītis gāž lielu vezumu. nu kurš normāls cilvēks sapratīs, ka šitāds texts varētu nozīmēt piem. jaunos tabakas reklāmas ierobežojumus :))) vārdu sakot, viss štokos vairāk vai mazāk.
man viss ļoti patīk, klausījos MOBY Hotel mūziku un kusu no kaifa. šodien gribējās pat pacelties spārnos, cik ļoti patikās, tāpēc, ka mana diena ir bija pilna šitin jaukiem notikumiem, tāpēc -

ak jā, papļāpāju starpbrīdī ar japānieti Niu (meiteni), akcents viņai tāds norijošs, bez tam nevarēju atraut acis no viņas acīm, tuvumā izskatās tā ļoti jocīgi, itkā viņai kas trūktu tām acīm ķipa plakstiņu vai. zinu, stulbi skan, bet nevarēju neblenzt. bez tam, no attāluma jau smuka meitene, droši vien, kad pierastu, tad arī vairs neblenztu uz meiteni bez plakstiņiem.
:)))

- Woooooow, mums te nupat burtiski nolija, - kalifornijā lietus!!! Pirmo reizi to piedzīvoju, sajūta gluži kā mājās :)) cerams, ka neaiznesīs mūsu māju pa gaisu, laikam jāsaliek pasi un visas dārgākās mantas pie rokas :))

Vārdu sakot, izvēlējos no 7 obligātajiem un kādiem 10 izvēles priekšmetiem šim semestrim 5 gab. Kopā 15 units,
12 ir minimāli 18 apm maximāli. Ņemot vērā ka man būs daudz laboratorijas darbu (skolā, ne mājās darāmu, tad tas paņems daudz laika + vēl on-campus darbs, kuru mēģināšu šonedēļ atrast)

Nomocījos visu dienu ar stundu saraksta kopā likšanu, jo ir jāieliek visi obligātie, kas diemžēl sertifikāta programmā aizņem 4/5 visu priekšmetu, ja rēķinām, ka tādu gada laikā ir 10 gab, 8 no tiem ir obligātie, izvēlēties atliek 2 no apm 15-20. un viņi, tie izvēles ir tik forši, ka škrobe paliek un sāk gribēties vēl gadiņu pamācīties. Bet tas jau vēlāk . (piedomāju vēl aktīvi pie tā, ka varētu papildus ņemt mācības arī vasaras atvaļinājuma laikā)
Dīvaini, bet likumsakarīgi, ka man ("kā māksliniekam") 9/10 priekšmeti ir vakara mācības, tā, ka nav jāmostas 7, lai paspētu uz 9, bet pirmās stundas sākas ap 12 pus 1 dienā.
Starp mācību priekšmetiem ir baigās starpas un uz pirmo acu uzmetienu izskatās extra stulbs saraksts (bet citu alternatīvu nebija, šis enivei ir labākais salikums), bet tukšajās vietās tiks ievietotas laboratorijas stundas, extra piesakāmās stundas un darba stundas tā, ka baigās diena būs smuki piepildīta(smuki vēl ir maigi teikts)
Tomēr centīšos no rītiem sevi nenostrādināt, jo visticamāk būšu nakti norunājusi skaipā ar saviem mīļajiem :)).
Šodien orienteišanā bija tīri jauki, jauki bija arī cilvēki – counsleires japāniete un vjetnamiete, smaida kā saules (bet nevis pazemīgi, bet briesmīgi priecīgi) = Chau un Thai. un Jennifer, kas atbild par mūsu darbošanos F-1 ietvaros. Katrā ziņā palika iespaids, ka, ja vajadzēs tad palīdzēs un visu paskaidros, tad jau manīs. Sapratu praktiski visu, tikai nevarēju ierubīties īsti, jo baigi miegs nāca, bet nekas neskaidrs arī nepalika.
Smieklīgs bija skats, kad orienteišnā palūrēju apkārt – 2 indieši (viens no tiem - Saurabs, mans mājas biedrs), 1 meitene meksikāniete, pārējie apm 20 gab – japāņi, korejieši, ķīnieši, vjetnamieši, filipīnieši, vārdu sakot, visa veida, kam acis kā šķirbiņas. un 1 baltais cilvēks (un tā biju es). Zac it. sāku domāt vai drīzumā neizjutīšu rasismu uz savas ādas.

Starp citu, lietus lija tikai minūtes 3. un tas bija viss.

ir šausmīgi grūti uztaisīt stundu sarakstu, patiešām ļoti ļoti grūti, pagaidām man izskatās, ka pirmd trešd mācos no 10-20 un pārējās dienas vaļojos, bet patiesībā viss ir savādāk..