šodien biju san jose (sanhose) iemaldījos japantownā. tur bija ļoti glīši un sakopti, ielas bija pilnīgi izslaucītas no cilvēkiem, laikam tādēļ, ka šodien nešonals holidejs. gribēju apēst kādu suši, tur krodziņu un restūžu pilns, bet neviens pats nestrādāja. būs iemesls aizbraukt vēlreiz. tur ir tiešām patīkama atmosfēra, laiku pa laikam manāmi tie mazie smieklīgie priežveidīgie, nu kā viņus sauc...
tad uzgāju feinu jap. mantu veikaliņu, kas bija atvērts, japāņu sandalītes tādas kā bija filmā geišas memoiri, bija, likās, ka vienudien nopirkšu, arī visvisādi feini vēdeklīši un tādi sīkumiņi, kas aci mielo. ielās bija sajūta, itkā būtu brīdi pirms, noticis kas grandiozs - pasākums, milzu svētku tusiņš vai kas tml, tikai aši pēc tam kad viss beidzies viss iztīrīts. 2 lietas man tur patikās. 1 - ka ielas ir ļoti platas kontrastā ar mājām, kas ir 1-2 stāvu. un otra, kas manāma jau visur CA, ka priežkoki aug kopā ar palmām.
šodien braukājos miermīlīgi, bez liekiem stresiem, izbaudīju to, ka jau rubīju transportu. bez tam SJ ir salīdzinoši ļoti tuvu no Milpitas, burtiski 10 lightrail pieturas, kas ir apm pustramvajs pusvilciens.
nopirku somu kas būs laba skolai, tur lien iekšā A4 mape un papīri un vēl kurpes (nu kā gan savādāk) ērtas iešļūcamas smukas, lai var skraidīt.
\r;it skola plk 9 sākas jāceļas plk 7 vismaz un pus 8 pēc aprēķiņiem jāiet laukā no mājas uz orientation-u. tur mums stāstīs arī par vietējiem likumiem, interesanti. pie reizes ar councleru satikšos.
vēl neesmu saskrājusies ar Freemenu, bet vēl jau laiks ir.
Brīžiem ir sajūta, ka esmu Vjetnamā vai Ķīnā, te ir vairāk aziātu kā jebkuru citu tautību pārstāvju, otrie ir indieši, trešie melnie, un pēc tam laikam baltie. vismaz manā rajonā. bet viss mierīgi, neviens virsā nebrūk, pat neflirtē īpaši, lai gan to jau nevar saprast ar visiem usas likumiem par uzmākšanos :))
ak jā, un vēl mēs šodien niekojāmies ar kovboju cepurēm :) mūsu indietis iepircis tīri glītu melnu kā tādam indiānim ar spalvu kušķīšiem :)
beidzot sazvanīju savus hostus, ko teikt man viņiem patiešām nebija, bet tas esot tāds labs žests, tad nu novēlēju laimīgu jauno gadu un apstiprināju, ka ieradīšos 9.tajā. biju briesmīgi apjukusi un neveikla, pilnīgi sajūta, ka esi galīgi izblamējies, jo sevišķi, ja nav nekā ko teikt. palūdzu lai atsūta kādu bildi ar viņiem, varbūt tas nebija pieklājīgi, bet man taču ir jābūt kautkādai nojausmai, lai zinātu, kādas dāvanas sapirkt. varbūt viņi padomāja, ka es nebraukšu pie viņiem, ja viņi būs nesmuki :))) nu neko darīt, savādāk nepratu pateikt. bet Sallijas balss bija tik mīļa, ka man šķiet, ka viņa ir tīri jauka, es ļoti ceru. ceru, ka viņi nebūs tāds tipisko amerikāņu variants. ai, da labi, laikam uzrakstīšu meilu.
jocīgi gan. ka man vairs nav bail. tikai drusku no džankfūda. un vēl, jāatrod lēts interneta pieslēgums un mobilais tīkls. dzīvoju mežonīgā haosā, kas gan ir pilnīgi loģiski un nenovēršami. beidzamās dienas te.
ir filmas, kuras esmu redzējusi ļti ļoti sen, pirms pilngadības vēl un tagad pārskatoties tās otrreiz, tās man vēljoprojām īpaši patīk. piemēram, kad harijs satika salliju, labirints, būt džonam malkovičam. vēl gribētu noskatīties sex, meli un video. man šogadumij bija vis labi, tikai par daudz ēdu un druscītiņ saskumu, kad 40 minūtes no vietas šāva uguņošanu, bet tikai tāpēc, ka man būtu gribējies sĒDĒT AR ATGĀZTU GALVU UN BŪT TUR APAKŠĀ.ups, kapsloki.
šobrīd es mīlu dzīvi tik ļoti! par jebkuru sīkumu.
man patīk teikt, s novim godom (a varbūt to saka tieši plk 12?? :) ) un man atbild s nastupajuššim, un man paliek silti un jūsmīgi. un tagad es klausos kā kaimiņu vecā pāra dzīvoklī saplūst čalojoši vecu cilvēku bariņi un iepriekš no turienes skanēja aizvēsturiska svētku mūzika. un vēl man patīk, ka es būšu mājās jaunajā gadā un jūtos par to priecīgi un mierīgi, man ir klāts galds - siera čipši, mandarīni, piparkūkas, puslitrs balzāma un kola, sidrs, var'būt vēlāk uztaisīšu tās garšīgās siera maizītes. bet jaukākais, ka tā laiskoties esmu izvēle'jusies es pati, nevis apstākļus piesta. ies[pējams es nepieiešu pie loga un nepaskatīšos salūtu, bet noteikti plk 12 runāšu pa telefonu. viss ir tiešī tā kā es vēlos un man mugurā ir sarkani svītrots krekliņš. ņemot vērā, ka tas ir praktiski vienīgais, kas ir manā mugurā, es jauno gadu sagaidu parezi. s nastupajuššim, jums!!!
kā lai kaut ko sakārto, ka nav vietas kur nolikt sakārtoto. labāk iešu vannā, man ir fantastiskas coconut vannas putas.
I am a saggitarius, the most philosophical of all of signs. - kā jums šķiet, kāds populārs cilvēks to ir teicis?
milzīgā pavasara tīrīšana pirms aizbraukšanas, kustinu gadu desmitiem nekustinātas papīru kastes, sākumā nežēlīgi, bet ar katru brīdi arvien sentimentālāk plēšu kursadarbus, vēstules, valentīndienas kartiņas, fotogrāfijas no maziem puikām un meitenēm no Zviedrijas, Islandes un Anglijas, Kanādas, Austrālijas, Dānijas utt..
nezinu, cik jauna biju, kad to rakstīju, bet man patīk. nu jau sen esmu pazaudējusi tādu spēju spēlēties ar vārdiem.
laiski plaukst žoga pumpuri
zaļganbrūni mazi bruņurupuči
pielipuši kā mazi moluski pie
jūras zālēs ieaugušas kumodes
