statistika liecina, ka es rakstu otrdienās un trešdienās.

bet katru reizi, kad apskatos kalendārā, cik ir palicis līdz izlidošanai, man saskrien pilns vēders ar taureņiem.

klausos Inxs-us, viņi gan ir mīlīgi. seni un labi kā pieputējis dīvāns pretī kamīnam.
vakarnakt stādīju līdzņemamo mantu sarakstu un izdarāmo līdz aizbraukšanai lietu sarakstu. un vēl, visu piepildāmo sapņu sarakstu 2007. un drusku uzsāku tuvākās piecgades plānu sarakstu. jā, es ticu domu materializācijai un kā vēl. esmu kļuvusi diezgan drosmīga. esmu pozitīva. un tiecos uz neatkarību. nejēdzīgas lietas īpaši negribas vairs piefixēt, atstāju vietu noderīgākām. izvairos no iekšējām negācijām un, ja kāds domā, ka zina labāk, kas man vajadzīgs, tad - nevajag velti pūlēties, neesmu ietiepīga, bet es pilnīgi skaidri zinu, kas ir vajadzīgs man un tas manī izraisa krējuma podiņu izlaizījuša kaķa smaidu.

vakar bija skumji, bet šodien atkal ir labi. skatījos alfiju un sapratu, ka mani pat tādas filmas nevar iespaidot. neticu un viss.

Liii, iksmas nav aiz kalniem :))

un man no kaimiņu dzīvokļa jau kuro dienu skan, jēzus silīte, iespējams, svešvalodā, grūti vārdus izšķirt.

*#$@%, 45 minūtes ar koreli ņēmos, taisīju uzmetumus un šams ņēma un uzkārās un ārā nedod pat pliku lapu, visa iekāre darboties pārgāja. laikam jāmēģina aizmigt :(


upd. labā ziņa šajā gadījumā varētu būt, ka man jau ir saglabājusies ideja par to, ko tur likt iekšā un otrreiz to darot vairs nebūs jāsāk viss no sākuma.

izskatās ka miegainais šonakt tā arī neatnāks. pagrozījos, saņēmu sms no L, paklausījos kā augšas kaimiņiene ņurca gultu (neritmiski, nespēju iedomāties, ko viņa tur darīja, patiešām) un nolēmu rausties augšā un padarīt kaut ko ar savām grafiskajām fantāzijām. uztaisīj' vien' stipr' šķīstoš 'kafij' un gaidīšu iedvesmu.
nu labi, atvainojos, iedvesma jau sēž blakus un smēķē kārtējo cigareti.

baigais mīlulis, žēl, ka neprotu tā zīmēt, žēl, ka neprotu vēl daudz daudz ko, ko bez matrix palīdzības vienā dzīvē nemaz nevar iemācīties. a moš es kļūdos.