šito mirkli gribas noķert, bet ne pierakstīt.
beidzamajā laikā ir tik labi, ka priecājos, ka tik labi var būt, ar mani un šeit, nelatvijā.
es nācu mājās un man gribējās nokost gabaliņu no šī mirkļa, no labsajūtas, no dīvainajām, oranži pelēkajām uzpampušajām debesīm un mūzikas, kas manās ausīs skanēja un no tiem beazgala garšigajiem makaroniem ar milzu garnelēm, no cookies saldējuma, kuru varētu izēst 3 litrus, ja vien nebūtu neērti un sirdsapziņas pārmetumi un no Sallijas mīļās sejas un no tēta pļāpām un no interesantajiem un izzināmajiem kursabiedriem un nenormāli aizraujošajām mācībām. ehh, kā man patīk valkāt šo laimes krekliņu. es jūtos patiesi laimīga un bezrūpīga.

man sen nebija bijis šis elpas aizraušanās mirklis ilgstošā izpausmē, es vienkārši lidoju.