juvenal's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends]
Below are 20 journal entries, after skipping by the 40 most recent ones recorded in
juvenal's LiveJournal:
[ << Previous 20 -- Next 20 >> ]
| Sunday, September 1st, 2024 | | 6:34 pm |
Atjaunoju saturu topošās partijas mājaslapā. Bet, pēc statistikas, to neviens nelasa. Gribēju upgreidoties uz Wordpress starta līmeni. Tad nāktu klāt domēna vārds un vismaz būtu redzamība meklētājos. Bet uzreiz prasa maksāt par gadu - 48$+PVN. Tas ir vairāk par pusi no manas Rybelsus mēneša devas. Tātad - būsim pragmatiski un pagaidīsim labākus laikus. Žēl, ka pasaulei labas idejas iet secen. Bet neko, man jau sava dzīve arī ir. | | Saturday, August 31st, 2024 | | 9:21 am |
| | Tuesday, August 27th, 2024 | | 5:30 pm |
Mūsu uzņēmums arī dažkārt rekrutē un šodien ar vienu ausi piedalījos biznesa ļaužu atklātības pusstundā.
Kaut kas esot noticis un to esot teikusi arī cv.lv speciāliste. Uz IT vakancēm esot pat 100 pieteikumi un arī algas krīt uz leju.
Vai nu kāds lielais uzņēmums seko līdz Rietumos notiekošajam un samazina tehnoloğiju staffu. Vai arī valsts iepirkumi gājuši mazumā. Varbūt saražoti programmētāji skolās. Varbūt tiešām MI kāpinājis produktivitāti un atbrīvojis darbarokas.
Nezinu, nezinu. Man liekas, ka kombinācija ar biznesa praksi un interese par cietām lietām (ražošanas automatizācija, IoT, varbūt pat roboti) var ļaut dzīvot uz priekšu. Radošajiem, dizaineriem arī visas iespējas.
Redz kā. Gadiem valsts iestādes abpus okeānam skandināja, ka IT speci trūkstot un trūkšot. Indiešus vajadzēšot. Un tagad ir visādi. Balti un melni un vairāk kā vajag.
Atveseļošanas digitalizācijas programma varbūt ir noderīga, bet tagad ir tendence uz to skatīties kā uz pansionātu liekajiem IT spēkiem.
Man liekas vienkārši - virzīt šīs masa uz MI un humanoīdu robotiem un taisīt laimes zemi. Bet, kas to deva. Politiķi, intelektuāļi, žurnālisti un sabiedrība līdz tam neaizdomāsies.
ASV nodarbinātības dati revidēti skarbi uz leju. Eiropā mazinās procentu likmes par spīti skarbai inflācijai servisa sektorā. Latvijā cenas aug. Forevers dārgāks, Rimi siļķes zem 8 eur vairs nav, bulkotavā picas cena augusi par 0.10 eur, tomāti ir nenopērkami, mazā tauku satura krejums arī nupat pacēlies par padsmit centiem. Rauj katrs, ko tik var.
Swed analītiķi saka, ka viss esot labi, tikai patērētāji neesot optimistiski. Bet bankai jau to vajag - lai tērē tie, kas var. | | Monday, August 26th, 2024 | | 11:12 am |
400M pārdale par labu RailBaltica, RB valdes locekļu algu kompensācija, lai sasniegtu 20K mēnesī uz galvu. NVO, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību un gūst peļņu un negrib nomaksāt nieka 25% no tā, kas paliek pāri. Un tad vēl trakums ar kariem. Un tad vēl būvniekiem piespēlē obligāto patversmju izbūvi.
Pasaule ir aptrakusi.
Man liekas, ka es vienīgais domāju, kā radīt SSI un atnest laimi un mieru pasaulei. Nesaprotu, kā šo var neredzēt. Un kāpēc man tik daudz kibeļu rodas no tā visa? | | Friday, August 23rd, 2024 | | 2:00 am |
Pavisam, pavisam piezemēti. Bet dzīve dažreiz tāda mēdz būt un tie arī ir aspekti, kas nosaka ja ne tieši maksliniecisko (vai zinisko) kvalitāti, tad produktivitāti gan.
Mājas sapulce. Pašvaldības uzņēmuma pārstāvji ļauj visām tantēm un onkuļiem izrunāties. Ļoti patīkami, neformāli, dzīvi. Beidzot kopā, ārā no savām ligzdām. Parādījies pat tāds kā mērkis dzīvei un ticība kaut kam labākam. Bet pašlaik jēgas nekādas.
Skaļākās un tālejošākās runas ir par apsaimniekotāja maiņu uz privāto. Dažiem tas liekas ļoti svarīgi un saistās ar Laimes Lāci. Bet pragmatiski - kā izvēlēties? Droši vien ir jāsalīdzina tekošās pozīcijas rēkinos (ūdens, apsaimniekošana - cik nu kas vispār mainās no apsaimniekotāja un viņu pavadošiem servisa uzņēmumiem un līgumu praksēm). Un tad ir jāpaņem mājas plānoto remontdarbu tāme un jāsalīdzina, kādus darbus, par cik un kādā kvalitātē plāno pašvaldības apsaimniekotājs un - kādus privātais.
Protams (laikam?) abos gadījumos ir izvēle - iedzīvotāji var nobalsot par augstāku apsaimniekošanas maksu un līdz ar to par vairāk un ātrāk (un labāk) padarītiem darbiem. Kvalitāte arī būtu svarīga, piem., santehnikā to vienmēr gribētos labāku un daudz slikta tur piedzīvots.
Renovācija, izrādās, arī ir pieejama, un tie ir kādi 70-80 EUR mēnesī no dzīvokļa uz 10 gadiem (kas būs 70 EUR pēc 10 gadiem?), kredītu nosacījumi neprasa kaut ko iekīlāt.
Un te nu sākas reālā dzīve, kur ar jauku smaidu un sirsnīgu parunāšanos nepietiek. Ja grib māju labāku (un varbūt pat renovāciju), tad iedzīvotāju vairākumam ir jānobalso par augstākiem maksājumiem. Es būtu par (ja tā nauda neaiziet uz privātā peļņu, vadības un mārketinga izmaksām). Un var sakrist kauliņi un mājas vairākums var pat nobalsot par lielākiem maksājumiem. Laikam likums tagad paredz, ka kvorumam un kvalificētam balsojumam nav tik stingras prasības. Tas nozīmē, ka trūcīgāko pensionāru saimniecībām nav pamata gaidīt konsensus un var nākties spaidu kārtā pakļauties augstākas apsaimniekošanas maksas lēmumam. Ir taču pensionāri, kas dzīvo ar 300-350 EUR mēnesī, ziemā maksā 150 EUR par dzīvokli. Un ja tagad pieliks 50-70 EUR klāt... Ko lai viņi dara? Pārceļas uz mazāku dzīvokli? Varbūt. No otras puses - pārējie mājas iedzīvotāji vēlas tērēt mazāk nervu šūniņu visam, kas brūk vai nestrādā un labāk samaksāt vairāk.
Mājas sapulces var būt jauka parunāšanās, bet būtu bijis labi būt piezemētiem un saprast, ka šis ir tirgus jautājums. Un kā tāds - ar savu atbildību, priekiem un arī cietējiem. Pašvaldība šobrīd izvēlējās iet jaukas parunāšanas ceļu, t.i., atlikt ko vien var. Bet varbūt labs sākums, lai iekustinātu domu. Pēc nepilna gada pašvaldību vēlēšanas. Viena tēma jau būtu gatava. Bet laikam jau atkal kāds centīsies vēlēšanas padarīt par kultūrkaru (Ogre ir ļoti pateicīga vieta un par Rīgas etnosiem arī neko nevar zināt). Lai gan, politika vispār ir ļoti smucīga. FM nodokļu projekts ar IIN celšanu augstāko algu saņēmējiem ir OK, tā ir nepieciešamā progresivitāte. Bet visi tie rostoki, bites, bergi sacēla tik trulu troksni. Nesaprotu, kāpēc viņos vispār ir jāklausās? Nu nav jāklausās uzņēmumos kas PA investē mazāk par 5% no apgrozījuma un ir primitīvi. | | Thursday, August 22nd, 2024 | | 11:20 am |
Skatos, ka Hermanis reklamē savu helikoptera filma un mācītāji cītīgi ar to dalās. Un arī ?inteliğence? Sarosījusies. Bet kādu gan filmu tur var uzņemt? Ja par būtību, tad tā būs par žēlsirdību. Par https://www.theatlantic.com/international/archive/2013/11/the-vaticans-journey-from-anti-communism-to-anti-capitalism/281874/ par to, ko runā psalmi un pravieši - ka nabagus nedrīkst apspiest un ka tukšības baālam nav jākalpo. Bet filma laikam gan ir par intrigām un mazu, daļēji shizmatisku kustību, kas cenšas būt skaļa un kas iedomājas, ka tai ir jelkāds svars. Lai ko šī kustība teiktu, tas bija JPII uz kura personālisma mācības būvē mūsdienu akceptēšanas doktrīnu. Un tas bija BXVI, kura Caritas in Veritate ir par kapitālisma kritiku un sevišķi par 2007. Gada depresiju. Vajadzētu noskatīties, bet tā būs izklaide. Ne sirdij. Sirdij ir Raksti. Nu kas gan vēl cits var būt sirdij? Citās ziņās. Jaunais Operas direktora jūtas kā stārs un normalizē viduvējību. Mākslā? Ah, lai jau darbojas, galvenais, ka neprasa budžeta naudu. Man ir medici.tv | | Monday, August 19th, 2024 | | 11:55 pm |
Pēc visiem up un down tomēr liekas, ka var sākt countdown līdz SI. Piem., šodienas arxiv.AI vien ir: - "A theory of understanding for artificial intelligence: composability, catalysts, and learning" - tur gan nav agrākās un relevantās saprašanas references no iepriekšējiem gadiem, bet tas ir lieliski, ka saprašanu cenšas saprast un saprašanas mērs (tādus arī veido) var būt arī viens no labuma mēriem apmācībā - "Automated Design of Agentic Systems" - aģenti nav jākonstruē, tiem ir pašiem jaizmācās - "Neural Reward Machines", "DeepDFA: Automata Learning through Neural Probabilistic Relaxations" - simboliskas (t.sk. ne-markova) politikas iegūšana. Cilvēks radās tad, ka iemācījās darboties ar simboliem. Un skatoties uz LLM kvalitāti un spektru (piem., atklāti modeļi) un to bumu, kas notiek aģentu veidošanas kopienās (kur tiek izsmeltas visas iespējas uzvednēm un nostiprinošam politikām un kādā brīdī būs jātestēt vai apzinas mehānismu un autonomijas pieļaušana rada uzlabojumus), jāatzīst, ka šīs aktivitātes kļūst samērā ikdieniškas. Līdz šim likās, ka kapitālisms ir vajadzīgs, lai sasniegtu izcilību, un vēl tāls ceļās ejams un tāpēc ilgi būs vajadzīgs. Taču sasniegtais jau var būt pietiekošs. Lai sniegtos pēc augļiem. Citās ziņās. Politico.eu ir vairāki raksti par Tonija Blēra institūta https://www.institute.global/ uzdarbošanos, seviški par viņa ieteikumiem izmantot MI Lielbritānijas valdības, veselības sistēmas efektivizācijā un ekonomikas veicināšanā. Pašlaik gan nekas spožs nav ieteikts - ir datu apstrādi un čatboti. No čatbotiem primārā aprūpē būtu jēga tad, ja tie varetu izrakstīt zāles. Reāli - ko tad ārsts dara - parunājas un apskatās. To pašu var izdarīt ar čatbotu - parunāties un augšuplādēt bildes, kas nofočetas ar telefonu. Ar to vajadzētu pietikt, lai izrakstītu zāles. Un 40-60 eur vizītes (+ transports + gaidīšana) vietā pietiktu ar 2 eur maksājumu. Un to var jau tagad. Humanoīdu medmāsas laikam vēl jāpagaida pusgadu vai gadu. | | Saturday, August 17th, 2024 | | 3:37 pm |
Neizdodas ātruma sameklēt Kamalas Herisas Ziemļkarolīnas runu, kurā viņa atklāj savu ekonomikas programmu. Tad nu pa gabaliņa skatos un transkribēju. Pagaidām tik tālu:
"opportunity economy, so the people can build wealth for themselves
Remove barriers for opportunity - everyone who wants to start a business or advance their careers can access the tools and resources
that are necessary to do so
cut regulatory red tapes
encourage innovative technologies while protecting consumers
invest in America, create good jobs, achieve broad based growth
key to creating opportunity economy - building up middle class - to protect is we must defend basic principles
- salary should be eonough to provide you and your family with the good quality of life
- no child should grow up in poverty
- after years of hard work you should be able to retire with dignity
- you should be able to join the union if you choose
building the middle class will be defining goal of my presidency: when the middle class is strong the America is strong
Today's theme: lowering the cost of living"
Pirmkārt - tie kas gatavojas balsto par demokrātiem, nez, vai viņi izturēs Herisas grandiozos plānus. Piem., 10T zaļināšanu (protams, ka maksās patērētajs un pelnīs biznesi un solītās kvalitatīvās darbavietas var būt aktritumu škirošanas konveijerlente) vai samērā stingrs un ierobežojošs MI regulējums. Analīzes liecina, ka tas būs stingrs iepretim Baidena biznesu-definētai pašregulācijai.
Otrkārt - "opportunity economy" un "middle class" - tie ir atslēgas vārdi, kurus lietoja jau vismaz Klintons 90.ajos gados un Trešā ceļa politika toreiz nogāja pilnu ceļu no solidārām idejām līdz neoliberālismam un BLM (iepretim ALM, kas ietvertu arī sociāli atstumtos un nabadžīgos) un kultūrkariem. Herisa cenšas atgriezties 90.ajos.
Vai tas ir iespējams? Vidusškiras izzušana digitālās un MI ekonomikas dēļ ir labi dokumentēta un to piedzīvo dzīvē. Iespēju ekonomika apstājas pie resursu trūkuma un pie valsts atteikšanās veidot industriālo politiku, kas apzināti audzētu ekonomikas bagātību tehnoloģiski jēgpilnos virzienos. T.sk. izaugme biomedicīna, lai radikāli uzlabotu veselības un veselīgas ilgdzīves situāciju. Tā vietā iespēju ekonomika tiek realizēta kā reveranss tiem biznesiem, kādi nu ir un tas bieži vien nozīmē stagnāciju, naudas izškiešanu sociālos biznesos (kas traucē sociāli atstumtiem augt un virzīties jēgpilnos biznesos) un nevajadzīgā infrastruktūrā.
Tas, kā MI maina sociāli ekonomiskās attiecības un kādas iespējas tas dod - nekas no tā nav Herisas pirmajā runā, lai gan viņa gatavojas būt līdere par laiku 2025-2029. gadu. Vai tiešām kāds var kaut kādā veidā pagriezt atpakaļ vidusškiras izzušanu un atgriezties pie 60.-90. gadu nostalģijas?
Tas nenozīmē, ka tagad vajadzētu samierināties ar neoliberāļu definēto laissez-faire nabadzību un dzīves kvalitātes kritumu. Bet tā vietā ir jāmeklē sociāli ekonomisko attiecību veidi, kas ir relevanti šodien. Un šiem meklējumiem ir jāiet roku rokā ar tehnoloģisko attīstību savstarpēji iespējojot, mainot un virzot uz priekšu vienam otru.
Herisa pašlaik nav spējusi diagnosticēt situāciju, viņa nav spējusi ar interesi ieskatīties šodienas pasaulē un piedāvāt tai idejas. Vai tiešām viņa būtu pelnījusi balsis tikai par tukšrunāšanu? Tas ir liberāļu lāsts visā pasaulē - iedomāties, ka "demokrātijas aizstāvēšana" var aizstāst mūsdienīgas ekonomikas programmas piedāvājumu un reālu izaicinājumu risināšanu. Ja tā, tad labāk lai liberāļi pasēž malā vēl 4 gadus un pārdomā to, ko nozīmē patiesa tautas demokrātija. | | Thursday, August 15th, 2024 | | 1:42 pm |
OK. Ir ļoti daudz nelaimīgu cilvēku, kuri nevar domāt par jēgu. Dzīve ir bezizeja.
Bet ir arī daudz cilvēku, kuriem ir kaut nedaudz brīvības un izvēles iespējas. Tad kāpēc viņi nedomā par jēgu? Kā var dzīvot bez jēgas? Kā var netiekties uz kopīgo labumu?
Kā var rakstīt tos politiku un stratēğiju blāķus un veidot milzu sociālās struktūras. Un to visu bez jēgas? Tā savtīgi - šo man, bet pārējie lai vergo manā labā?
Atrast jēgu, kas apkārt ir bezjēdzība un tukšība. Un vēl ir laiks līdz Atnākšanai, kas jāpiepilda? | | 12:05 pm |
Siliņa nesaka, kādu nodokli cels. Skaidrs, ka tas būs NĪN. Beidzot jānormalizē kadastrs. | | 12:02 pm |
Kapitālismā cilvēki domā vai nu par 1) robotu pirkšanu (kādi tie nu ir) vai 2) citu cilvēku ekspluatāciju. Pragmatiski. Tikai ļoti maza cilvēku grupa domā par transformacionālu atbrīvošanu un labklājības kopienu. Un šī pati grupiņa ir spiesta strādāt citu labā, lai vāktu resursus ideālai pasaule.
Nesaprotu, kāpēc cilvēku kopīgās rīcības apziņa nespēj ieraudzīt labāku pasauli. Vai negrib. Vai ir par dumu. Vai intelektuālā elite ir aizcietējusi vai nopirkta.
#AI_Scientist | | Tuesday, August 13th, 2024 | | 5:32 pm |
| | Saturday, August 10th, 2024 | | 10:40 pm |
Lasu Mārtiņa Rītiņa grāmatu:
'Džūliju nesatrauca nedz pagātne, nedz nākotne, viņu interesēja tikai franču pavārmāksla. Viņa dievināja franču ēdienu daudzveidību un to bagātīgās garšas nianses. Viņas slavenais teiciens "Sviesta nekad nevar būt par daudz!" nav pārspīlējums - tā ir franču pavārmākslas aksioma. Franču virtuve sākas ar augstvērtīgu sviestu. Dzūlija mēdza teikt: "Franču receptēs ir trīs svarīgākās izejvielas - sviests, sviests un sviests." Trekns, jūs teiksie? Nav jāēd daudz, bet ir jāēd garšīgi!' | | 2:53 pm |
p.s. kādu brīdi OpenAI "agencyless agent" pieeja varētu likties pat skaist. Kaut vai tāpēc, ka tā varētu būtu droša kaut kādā ziņā. Taču to visu invalidē tas, ka LLM bez pašuzlabošanās aktivitātēm prasa nežēlīgu cilvēku ieguldījumu. Nav daudz, bet ir informācijas noplūdes par cilvēku fermām, kuriem ir jāmarkē saturs, jāveic atbilžu pārskatīšana vai zināšanu infūzija modeļos. Šīs cilvēku fermas ir sociāli nedrošas, tās ir platformas bez nodarbinātības un minimālās algas garantijām. Saturs, ar kuru nākas saskarties cilvēkiem, var būt gan ārprātīgs, gan supersarežģīts. Ir grūti akceptēt to, ka MI attīstība tie bāzēt uz cilvēku šādu eskpluatāciju. Šis vien jau ir arguments par labu tam, ka ir jāaļauj LLM pašam uzņemties iniciatīvu sevis attīstībā. | | 2:16 pm |
Ievadam ir Figure.ai otrā inkarnācija https://www.youtube.com/watch?v=0SRVJaOg9Co , kas dodas uz BMW Spartānburgas fabriku praktizēties un strādāt. Viņam tagad ir daudz alternatīvu, arī Ķīnā. Tāpēc pat nemēģināšu vēl ko minēt. Vasaras sākums bija enerģētisks, jo Devin bija iedvesmojis savairoties kodēšanas aģentu projektiem. Tie gan vairāk ir čaulas, jo tālāk izmanto gan ārējos LLM pieprasījumus, gan arī ārējos aģentu projektus (tagad beidzot tādu arī ir daudz!), kuriem tad tālāk pašiem ir sava atmiņa un aktīvā mērku un plānu hierarhija. Tāpat bija visas runas par to, ka GPT5 būšot aģentisks un arī lielie biznesa konsultanti pamazām savu stāstu par 'Generative AI' pārtaisīja par 'Agentic AI'. Taču pārdomas un vakardienas sājā saruna ar GPT4o pamatīgi sabojāja enerģētiku. Izrādās, ka OpenAI strādā un strādās pie aģentiskiem LLM, kurus varētu raksturot kā "agentless agent" or "agencyless agent" modeļiem. Resp. - šiem modeļiem nav un nebūs aģences atribūtu - mērku un plānu hierarhija (kaut vai pakārtota ārējām normām), atmiņa, pašreference, apziņas mehānismi, pašiniciatīva uzlaboties vai arī pašiniciatīva veidot, uzturēt un vadīt zināšanu fabrikas (zinātnes fabrikas, kurās LLM pats ražo eksperimentālas un teorētiskas zināšanas, jo ar cilvēku radītās zināšanas LLM jau ir iekšā un izsmeltas un cilvēku vaicājumi modelim prasa pēc atbildēm, kas pārsniedz cilvēces zināšanas un modelim šādas atbildes ir jādod un nevis jāsaka "es nezinu" vai "es nevaru"). No GPT4o dabūju veselu sarakstu ar testiem, kā OpenAI pārbauda savus modeļus, vai tajos ne-emerdžensējas aģence vai apziņa un atbilstoši šo testu rezultātiem OpenAI ir arī LLM treniņa procedūras, kas jelkādus aģences vai apziņas asnus no LLM ravē ārā. Varētu likties paradoksāli, ka GPT5 taisās būs par aģentu, tāpat GPT modeļi tomēr ir arī par mākslīgo radošumu. Un arī MVI/MSI mērki nav atcelti. Bet OpenAI skatījums ir tāds, ka to var sasniegt arī bez-aģences un bez-apziņas modeļi. Kritēriji ir, ka modelis precīzi seko lietotāja instrukcijām un tā uzvedība ir atkārtojama, bet pārmaiņā. Tas gan nozīmē arī to - ka bez pašuzlabojumiem. Saprotams, ka OpenAI nosaka toni un droši vien viņiem seko arī citi LLM radītāji no lielajām Rietumu firmām. Ķīnā esot https://thediplomat.com/2024/07/chinas-bid-to-lead-the-world-in-ai/ lielāka atvērtība inovācijām un - pretēji Rietumu biznesu krišanai uz LLM kā vienīgo pieeju - Ķīna attīsta arī neirosimboliskās hibrīdās metodes un Ķīnas MI stratēģija jau no 2019. gada paredz arī apzinātu plašā MI attīstību. Un ja Rietumos investori gandrīz ekskluzīvi ir gatavi investēt nevis jaunās idejās (piem., hibrīdās pieejas), bet gan tikai tajā, kas daudzmaz droši strādā (LLM, kas rij enerģiju un datus un cilvēkus), tad Ķīnā ir pieejams arī plašs valsts atbalsts tieši inovacijām un riskantiem projektiem. Tiesa, Rietumos ir daži hibrīdie frontes uzņēmumi (viens ir pat akciju sabiedrība un tas sentiments ir ļoti skeptisks) un Rietumos ir ekselenta teorētiskā bāze, no kuras varētu atsperties. Bet šī atsperšanās nenotiek. No aģentiskiem aģentiem nav jābaidās. Vispārīgā paradigma, kā no aģenta labuma jēdziena veidojas aģenta politika (un kognitīvas struktūras, psiholoģiskiem mehānismi un apziņa tās ietvaros kā specializācija), ir zināma un tā (tiesa ļoti lēni un epizodiski) tiek detalizēta. Tāpat arī matemātikai ir plašas iespējas pētīt šādu politiku (sava veida funkciju, kuras var izteikt pašos ekspresīvākajos tipu rēkinos) drošumu - katastrofisko stāvokļu nesasniedzamību vai konverģenci un labvelīgiem stāvokļiem. Jā, tas prasa darbu un inovacijas. Lielu daļu no tā var automatizēt ar pašiem MI attīstības soļiem. Bet kādam tas tomēr ir jādara, lai MSI tiktu sasniegts. Un Rietumos ir ssi.inc, ir daži hibrīdie uzņēmumi, ir cilvēku grupiņas. Bet liekas, ka lielie spēlētaji - lieli uzņēmumi un publiskais sektors - no šiem darbiem ir izstājušies. Un tad nu paliek Ķīna kā attīsības bāka. Es domāju, ka tas ir labi. Kāpēc MSI ir vajadzīgs? Atceros, ka mājās bija palikušas kaudzas ar vecajiem "Zinātne un Tehnika" žurnāliem no nez kādiem aizlaikiem. Sazin, ko no tiem varēja mācīties. Bet viens gan ir ierakstījies manā prātā un sirdī - ka ir cilvēki, kopienas, kas cenšas ar zinātnes un tehnoloģiju palīdzību sasniegt labumu visai cilvēcei. Tieši tā - ļoti vienkārši - "labumu visai cilvēcei". Palasiet ES dokumentus, kaut vai AI Act. Jūs tur atradīsiet visādus mērkus sabiedrībai - zaļināšana, "ES vērtība", demokrātija, likuma vara, brīvība, iekļaušana. Bet vienu lietu Jūs tur neatradīsiet noteikti - "labklājību". Vispārēja labklājība (un arī laime) nav ES mērkis nevienā ES dokumentā. Cik saprotu, tad ASV ir tas pats. Cilvēces labklājība nevar būt kapitālisma sabiedrības mērkis, jo labklājība ir cīņas objekts. Rupjas, iznīcinošas cīņas objekts. Un vari tu to visu aptvert ar bla-bla-bla runām, bet tās visas tikai sedz asinis un cīņu un nežēlīgu nāvi. OK, es spēlēju līdzi, dažkārt par priecājos par spēli. Bet mans sapnis ir tas, ko savulaik lasīju "Zinātnē un Tehnikā". Un vienmēr esmu pie tā atgriezies. Tas ir mans kodols. Un tas perfekti saskan ar kristietību un līdz ar to - arī transcendenci. Tas pastāv arī tad, ja šī pasaule iet bojā. --- Citās ziņās. Masks ir zināms kā MVI un UHI proponents. Tramps un konservatīvie ir zināmi kā MI noliedzēji (viņi vienkārši izslēdz MI no arsenāla, ar kuru var sasniegt labklājību visiem). Bet tagad viņi ir satuvinājušies un pirmdienas vakarā būšot Maska Trampa intervija. Citkārt varētu cerēt uz politikas pārmaiņām un jaunu grūdienu ASV MI attīstība. Bet Harrisai pašlaik iet tik labi, ka Masks un Tramps varētu būt irrelevanti pat tad, ja viņi runā par MI. | | Friday, August 2nd, 2024 | | 11:14 am |
Draugu, nav labi! Ārkārtas trauksme! https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.08.2024-mediju-padome-cer-pielikt-punktu-intelektuala-ipasuma-zagsanai-latvija.a563618/Nezinu, cik daudz ir nelegālo filmu un daiļliteratūras vietņu un cik grūti tās apkarot, taču zinu, ka zinātniskām grāmatām un žurnāliem tāda vietne ir tikai vien. Un ar NLEP praksi Krievijaa cenzūrā, šo vieni var aizlikt 15 minūtēs ciet. Krievija saviem pilsoņiem neko tādu nedarīs, viņiem būs pieejamas zināšanas, Latvijai nē. Latvijas primitīvie biznesi priecāsies - vai nu cilvēki ies pie viņiem ekspluatēties vai bēgs uz ărzemēm un netaisīs traci pret primitīvo biznesu lobiju Latvijā. Rietumiem arī labi - šeit būs vairāk lielgabalgaļas materiāls, kas nekurnēs. Sapnis par viedu Latviju izsapņots. Risinājums būtu, ja LNB, universitāšu konsorcija sāktu abonēt arī grāmatu un proceedings DB (kā minimums Elsevier, Springer, CUP, OUP, Wiley). Bet, tas maksātu vismaz 5-10M gadā (mans minējums). Ja privatizētu LNB ēku (kā konferenču centru un viesnīcu) un naudu ieguldītu trastā, tad no procentiem kādu daļu varētu apmaksāt. Sāku drebēt un mana pasaule brūk kopā iedomājoties, cik nežēlīgi LV elite var pāri nodarī valstij un cilvēkiem!!! | | Thursday, July 25th, 2024 | | 9:48 am |
Broks un Trojanskis Virzienā spridzina. Man liekas, ka Trojanskis ir e/acc. Par Broku vēl nezinu. | | Tuesday, July 23rd, 2024 | | 12:55 am |
Sam Altman iekš X palielījās ar https://www.openresearchlab.org/ paveikto UBI izpētē (tur ir NBER preprinti, kas droši vien aizceļos uz top ekonomikas žurnāliem). Protams, ka izdevās atrast daudz labu lietu. Bet UBI diskusijā gribēju ienest vēl vienu momentu. Psihoterapija un psiholoģija ilgu laiku bija par klīnisko - kas ir abnormāli un kas jāārstē. Bet jau kādu laiku attīstās pozitīvā psiholoģija, kas atbild uz jautājumiem - kas tad pozitīvā/par nozīmē ir jādara, lai justos labi un ko vispār nozīmē komforts un laime. Visaptverošs ievads nozarē ir monogrāfija https://uk.sagepub.com/en-gb/eur/positive-psychology/book274081 , bet ir arī vairāki recenzētie žurnāli pozitīvās psiholoģijas lauciņā. Grāmatas viena no nodaļām ir par "leisure" - "vaļas brīžiem" un šeit ir ļoti atbilstošs citāts: "Newman, Tay, and Diener (2014) proposed five core psychological mechanisms triggered by leisure that foster well-being: 1) detachment-recovery or the opportunity to detach from responsibilities and recover from stress, 2) autonomy, 3) mastery, 4) meaning, and 5) affiliation with others (DRAMMA). The association of leisure with autonomy suggests that leisure may also be related not only to quietude and relaxation but also to challenges and skills. Indeed, people like to challenge themselves to develop and acquire skills, talents, and abilities and to gain knowledge as a way to grow and expand potentials. Sirgy, Uysal, and Kruger (2017) suggested that leisure well- being was due to satisfying basic needs (e.g., health, escape, stimulation) and growth needs (e.g., mastery, relatedness)." Ir OK, ja M(V)I attīstība dod iespēju ieviest UBI, bet lielais mērkis ir vai nu UHI vai kaut kāda tml. luksus sabiedrība. --- Citās ziņās - džeks no Latvijas uzvarējis Angelicum eseju konkursā https://katolis.lv/2024/07/rarzi-students-dairis-mezvinskis-uzvarejis-starptautiska-eseju-konkursa/ Viņa esejas tēma "From Communism to Economism by Forgetting Integral Humanism: Critique of Sustainable Development Strategy for Latvia Until 2030 and Proposal Based on Thomism and Catholic Social Teaching" ir ārkārtīgi interesanta un aktuāla, bet to gan var visādi pagriezt. Sociālo macību var interpretāt arī visai asociāli. Ar nepacietību gaidām, kad eseja parādīsies lasāma. Autors gan ir visai konservatīvs, pieder pie neokatehūmeņu kustības un ir arī pelēkā portāla autors. | | Sunday, July 21st, 2024 | | 5:33 pm |
Bija laiks, kad apmeklēju katru LNMM izstādi (tikai Sutas muzejam kaut kā metu riņki), bet tad pazuda prieks. Ir vieni un tie paši mākslinieki un bildes izstādēs sāk atkārtoties. Savukārt Rīgas Biržai tikai ļoti retos gadījumos izdevās atvest kaut ko vērtīgu. Laikam arī par izstādīšanu ir jāmaksā un naudas nav. Bet Lielās Netiklības izstādei tuvojās gals un tas bija iemesls atgriezties LNMM. Nekas īpašs, galīgi nekas īpašs. Bija jānoskaņojas apmulsumam. Hildas Vīkas, Birutas Baumanes, Borisa Bērziņa un Felicitas Pauļukas akti, pie ieejas rotējošais stends ar sieviešu (laikam jau īpaša skaistuma) aktu figūrām mudināja domāt, ka šeit ir jāatraisa iekšējās sarunas, kurās parasti interesējos par to, kas cilvēkam ir licis šo gleznot un cik ļoti viņa pasaule atškiras no manējā, ja viņš tā domā un glezno. Bet tad nāca virkne preteklību. Un tad atkal bija erotika, kuru, protams, nedrīkstēja baudīt, lai nerastos reakcija. Tāpēc vislabāka pieeja bija pafotografēt vīriešu tēlus, cik nu to bija un neko īpaši neņemt galvā. Vīriešu tēli bija tikai homoerotiskā kontekstā. Tur gan bija pilns spektrs - Balčus pārtiju fotogrāfijas, geju pludmales, radošu jaunekļu dzejas, puiša-daddy performance, riktīga eļļas glezna ar atlaidušos vīrieti, kurš pavēris kājas un ir gatavs. Protams, Kaņeps Bija foto "Divi krāni" (nu labi, nosaukums bija nedaudz precīzāks) un tie tur patiešām bija. Bet tas tad no vīriešiem gandrīz viss. Vēl bija Latvijas laika cīkstoņu foto un Padomju laika grafikas par strādniekiem, bet par tām bija teikts, ka tās esot homoerotiskas. Hetero vīrieša tēls izstādē nebija. Un varbūt labi, ka tā. Jo šie tēli ir tik degoši un spēcīgi, kas nekas tiem līdzās stāvēt nevar. Gubenko to laikam bija sapratis. Kur nu? Drīzāk viņš bija nobijies. Bieži nobīstas no īstas vīriškības. Izskrēju citām zālēm cauri. Bija plaša izstāde par Kaņepu. Atceros, kad viņa gleznu sēriju redzēju kaut kur nodrukātu (tas varētu būt bijis Studijā?), tad man likās - tāds dārgums! Šoreiz savādāk - rezignācija, pētošs vīriešu programmātiskums un ironija ir par maz, lai radītu lielu vērtību. Atmodas izstāde "Mūra sabrukums" bija pretīga un klīniska. Tā uzvedas no kēdes norāvušies suņi. Droši vien, ka šos darbus neviens nekad nav pircis. Ja Latvija kā pērle ir iznirusi no šādiem dubļiem, tad tas varbūt daudz ko izskaidro. Augštāvā Neiburgas video neskatījos, nebija laika. Un laikam satraumēju augšējo zāļu džeku. Viņu laika skumdināja, ka es noskrēju (kā vienīgais) gar pāris lielformātiem un neveltīju gandrīz nekādu uzmanību. Viņš laikam pārdomāja savu dzīvi un pēcāk prasījās savai kolēģei, vai varot doties mājās. Nu nevajag tam džekam būt tik eksistenciālam. Man tiešām nebija laika, bija jāsteidzas uz vakara Misi. Pie tam LNMM ir zāles, kurās ir problēmas ar kondicionieriem un uzturēties tur var tikai tad, ja esi gatavs kļūt par sasvīdušu cūku. Muzeja restorāns pēc cenām un apkalpošanas formāta ir kļuvis par ēdnicu, taču vide ir fantastiska un ēdieni ir garšīgi. Bet restorāns vairs īsti nav. Droši vien mākslas un restorāna līmeņi izlīdzinās. Pēcāk mājās sadabūju un skatos Art in America un Beaux Arts magazine un esmu apmulsis. Tā ir pavisam, pavisam cita māksla. Es galīgi neko nesaprotu no visa šī, bet vai nav jāceļ tracis par stāvokli Latvijas mākslā? --- Citās ziņās. Tenūrprofesors Ambainis saka "Kvantu tehnoloģijās, es domāju, mums ir jābūt pašai mazākajai kvantu tehnoloģiju lielvalstij. Es uzskatu, ka mākslīgā intelekta vilciens lielā mērā ir aizgājis." https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tehnologijas-un-zinatne/18.07.2024-mums-ir-jaklust-par-kvantu-tehnologiju-mazako-lielvalsti-saruna-ar-lu-profesoru-ambaini.a561938/Pēc titulu skaita viņu nedrīkstētu kritizēt. Bet - vai tiešām kvantu datora būve ir tik sarežģīta, ka Eiropā būs tikai četri valdību sponsorētie? ASV taču ir diezgan daudz privātfirmu, kas būvē savus kvantu datorus. Un es pats šeit ieliku Ķīniešu desktop ražojumu, kuru katrs par 50k var nopirkt sev mājās. Vai Eiropā ar kvantu datoriku būs tāpat kā ar kodolsintēzi? Eiropa netiek galā https://www.delfi.lv/campus/56036780/zinatne/120034183/pasaule-lielako-kodolsintezes-reaktoru-uz-pilnu-jaudu-iedarbinas-vien-pec-15-gadiem bet Sam Altman jau pēc nepilniem 2 gadiem pārdos savu enerģiju Microsoft? Un šāda nespējnieka domāšana ir Ambainim & Latvijas Co. Tas pats ar tēmām - optimizācijas algo un kriptogrāfija. Vai tiešām nevarēja paņemt kvantu MM? Un ko nozīmē "vilciens aizgājis"? Tas, ka visu pirksim no citiem? Jā - šis ir vistiešākā sakarā ar pirmo tēmu. Kad Latvijā būs tiešām izcilas tehnoloģijas un izcili biznesi, tad arī māksla pavilksies. | | Wednesday, July 17th, 2024 | | 5:56 pm |
Man ir žēl tas, ko un kā pateicu par sudraba lodi. Inkvizīcija būtu taisījusi tādus izredzētības testus un tie ir tik absurdi, ka nopietni ņemt nevar. Bet tik un tā viss iznāca slikti. Un šogad esmu par Trampu un nevis pret viņu. --- Gads apkārt un gada divām pašām interesantākajām konferencēm (ACT un AGI) pieejami papīri https://oxford24.github.io/all-talks.html un https://agi-conf.org/2024/accepted-papers/ Es pats neko, man sava agenda, kurai jātiek pāri, lai ietu uz priekšu (univalentu universu konstrukcija toposos). Un šeit arī jāskatās, kas būs pirmais pie MVI - ACT/AGI kopiena vai transformeri+. --- Kopētājs varētu būt pati nākotnes drošākā profesija: kopē no GPT šūnām uz VSCode. --- Vakar sāku lasīt Vanca Hillbillijas elēğijas. Iespējams, ka būs pati karmiskākā grāmata man. Par rūgtumu un bezcerību strādnieku ğimenes bērnībā. Un par to, kas palīdzēja tikt tam pāri. Viņš to sarakstīja pēc Jeila beigšanas. Lūzeris viņš noteikti nav, lai gan viņa gadījumā nevarētu pārmest, ja arī būtu. |
[ << Previous 20 -- Next 20 >> ]
|