juvenal's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends]
Below are 20 journal entries, after skipping by the 40 most recent ones recorded in
juvenal's LiveJournal:
[ << Previous 20 -- Next 20 >> ]
| Thursday, February 8th, 2024 | | 1:48 am |
Atkal neko, tikai difundēju informāciju tālāk pa tīkliem... Association for Mathematical Consciousness Sciences savā youtube kanālā ir publicējusi (ikgadējās) 2023. gada septembra konferences prezentācijas https://www.youtube.com/channel/UCWgIDgfzRDp-PmQvMsYiNlg/videos Man patīk šī https://www.youtube.com/watch?v=usJrIeNYT-A tas ir ļoti prātīgs džeks. Bet ļoti daudzas skatāmas. Kā jau esmu izteicies, tad, manuprāt, (mākslīgās) apziņas studijas ir svarīgas tāpēc, ka tās ļauj veidot mašīnmācības nosacījumus, pie kuriem iegūtā apziņa sasniedz tikai to līmeni, kas nepieciešams uzdevumam, bet ne augstāku, kas var būt bīstams cilvēcei (cik nu šāda bīstamība vispār ir arguments). Un tad ir laba runa par aktīvo secināšanu, aģenci, apziņu un emerģenci - viss kopā https://cybercat.institute/2024/02/06/passive-inference-compositional/Labas lietas notiek, kaut nu visam spētu izsekot līdzi. --- Citās ziņās. Eiropa gan ir apstiprinājusi 50B grantu Ukrainai, bet stāsta, ka tas esot nieks https://www.politico.eu/article/eu-ukraine-aid-war-50-billion/ seviški vēl tāpēc, ka ASV kavējas vai pat var nepalīdzēs neko. Tas raksta virsraksts gan ir nedaudz par šerpu, jo viņi jau tālāk rakstā saka, ka 2024. gadam Ukrainai līdzekļu pietiek. Bet nu Ukrainas aizstāvjiem ir jādomā, kur to naudiņu rast. | | Tuesday, February 6th, 2024 | | 12:06 am |
Traki gan tas viss strādā! Sekoju līdzi CVK iesniegtajām programmām un biju jau sataisījies gaidāmajā wīkendā uzrakstīt apkopojumu, par to, ka LV ir "ne-automatizācijas lielvalsts", un ka programmas MI nekad nemin kontekstā ar apzinātu automatizāciju, darba dzīves atvieglošanu, jaunu fronšu apguvi vai labklājības celšanu. Tā tas patiešām ir iesniegtajās un vismaz daļā gaidāmo programmu, par kurām zinu.
Un tad man ir tie, par kuriem biju nolēmis noteikti nebalsot...
Bet še tev! Viena bilde, kurā ir sapucētas dāmas un (galvenais) trīs (!) jauni puiši perfektos uzvalkos, viens pie tam īpaši smux - un es jau esmu gatavs pilnībā apmest savu skatījumu uz LV politiku. Huh, nevarēju iedomāties, ka tas var notikt ar mani.
Bet, padomājot, kāds man no viņiem labums? Ja viņi tikai formē savu karjeru un kādā brīdī kļūst tech čempioni, tad varbūt tas ir labi. Bet diezin vai tā būs un diezin vai kāds arī ļaus. Cik nācies runāt par šīm lietām, tad politiki ir skeptiski pret automatizāciju kā risinājumu jebkam: tā iznīcinot darbvietas. | | Monday, February 5th, 2024 | | 8:34 am |
| | Saturday, February 3rd, 2024 | | 2:12 pm |
Nez pa kādām Universa rezonansēm pirms pāris dienām pienāca ziņa, ka esot interesants ēdiens Šakšuki. Atradu, kur Rīgā var dabūt. Un vakar pamielojos. Laikam vegānisks - dārzeņi un ola. Paldies! 12 eur par šo vairāk nemaksāšu. Tās ir 2 jūrasvelšu zupas manā Ķīniešu restorānā vai Tum Yum vai kaut kas cits, labāks. Šis nav Šakšuki, bet vispārīgi baklažāni, karamelizēti sīpoli, kaut kas no pupiņām utt. dārzeņi arī var būt ļoti interesanti. Bet tomēr kaut ko vairāk arī vajag. | | 2:01 pm |
Zaļās politikas (enerģija, reciklēšana, dāreņu uzturs, utt.) bēda ir nevis saturs, bet veids, kādā "sociālā tirgus" "progresīvisti" cenšas uzspiest šo politiku.
Ideālais variants būtu _vajadzību_orientēta_ pieeja, kuru ceno pēc pašizmaksas un realizē izmantojot sabiedriski finansētas zinātnes pašas frontes tehnoloģijas. Un pie reizes šī joma kalpo kā testgulta, lai pārnestu tehnoloģijas uz biznesiem. Piem., no reciklēsanas robotiem uz privātā sektora noliktavu un lielveikalu automatizāciju.
Bet "progresīvo" pieeja ir tāda, ka zaļajai politikai ir jārada gan darbvietas, gan biznesi. Un kur ir darbvietas, tur ir biznesi. Kur ir biznesi, tur ir peļņa. Kur ir peļņa, tur it papildus tukšības vairošana, lai vairotu peļņu vēl vairāk. Un kur ir tukšība un peļņa kopā, tur ir politiskais lobijs un sabiedrisko mediju propaganda un kultūrkari, kā visa mērkis ir vairot peļņu vēl vairāk.
Un tas viss ne tikai nesasniedz zaļās politikas saturu, bet arī apgāna zaļās idejas un rada milzīgu politisko kustību pret zaļajām idejām.
Diemžēl Progresīvās partijas šo negrib ne par ko redzēt. Populistu ievēlēšana, škiet, ir vienīgais veids, kā apturēt šo visu. Un tas ir skumji. Jo apturēt šo vajag.
Un vēl skumjāk ir tas, ka viss šis ir arī Ukrainas kara lietās. Eiropā militārā industrija tiek organizēta kā uz peļņu bāzēti privātie biznesi. Un Eiropas pieeja nepieļauj palīdzēt Ukrainai bez militāro uzņēmumu peļņas vairošanas. Un šajā brīdī ieslēdzas arī visas atpakaļsaites, kas peļņu caur lobijiem iepludina politisko lēmumu pieņemšanā par mieru, karu, dienestu, labklājību un visu pārējo. Diemžēl militārā cīņa par ideāliem un vērtībām nav _vajadzību_orientēta_, bet ir _peļņas_orientēta_.
Un tas pats ir ar medicīnu, dzīvokļu jautājumu utt. Un ir balsis, kas cenšas arī izglītību privatizēt pilnā apmērā. Tiešām tas ir vajadzīgs? Tiešām vēlētāji to vēlas? | | Sunday, January 28th, 2024 | | 5:02 pm |
Man nav žēl. Ir tik daudz citu jomu, kurās var nopelnīt vēl lielāku naudu.
Tikai jāturas pie disciplīnas un par katru cenu jāizbrīvē laiks, lai to darītu. | | Thursday, January 25th, 2024 | | 9:41 am |
Kaķiem tas ir ļoti labi, ka viņi var operatīvi nosnausties. Man dažreiz ir piemēroti brīži snaudai, bet visādas domas jaucas pa galvu un neizdodas. Kaķi var arī bez aiztures pamosties un būt gatavi rīcībai. | | Monday, January 22nd, 2024 | | 6:28 pm |
Termiņu stress. | | 6:24 pm |
Visus darbus vajag automatizēt un ieviest UHI ne jau tāpēc, ka darbiņi būtu paši par sevi slikti. Ir arī ļoti, ļoti labi darbiņi.
Bet pilnīgu automatizāciju un UHI vajag, lai novērstu stresu un nežēlīgo konkurences cīņu - ja kaut kas ne tā, tad var nogrimt līdz par bomža statusam vai pašnāvībai.
Un tad gan stress un konkurences smagās formas nebūs, tad gan varēs darbiņu darīt ar patiku. 3 dienas nedēļā (7+7+6 stundas), tā lai laiks paliek arī dvēseles dzīvei. | | Sunday, January 21st, 2024 | | 10:44 pm |
Man var (ļoti, ļoti) nepatikt idejas, kuras pauž Elgars Felcis, bet visu cieņu viņam par to, ka viņš iet politikā un praktiski dara. Un ar to rada iespēju arī citiem darīt politiku.
Viņa politiskā darba dēļ kādai cilvēku grupai būs iespēja balsot tieši par savām idejām. Un nevis par "mazāko ļaunumu" vai "mana ienaidnieka ienaidnieku".
Tieši ar mazumiņu Pro arī sāka. Cik gadu pagāja, kamēr viņi varēja savākt cilvēku kvorumu partijas reģistrācijai un varēja startēt pašvaldību vēlēšanās. Un cik nervus kutinoša bija vasara pirms pirmajām Saeimas vēlēšanām, kad bija jautājums, vai savāks 500 biedru, kas bija slieksnis partijas atseviškam startam. Tagad, protams, viss ir citādi. | | Saturday, January 20th, 2024 | | 5:39 pm |
Man, diemžēl, pašreiz nav laika izlasīt un izpētīt, kas tieši no šī ir pieejams Latvijā, bet informāciju katram gadījumam pavairoju: https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S1550413123004588"Human trials exploring anti-aging medicines" Harvarda Sinclair ir viens no līdzautoriem. Rakstos ir teikts "Nav nevienam lielākas mīlestības par to, ja kāds atdod savu dzīvību par saviem draugiem." Jānis 15:13. Klīniskie testi, škiet, ir šāds kalpojums, pie tam tā dzīvības atdošana un riski ir minimizēti. | | Thursday, January 18th, 2024 | | 12:33 am |
Izlaižot visu kustēšanos, kas ir ap Fiducia Supplicans, šodienas patīkamā ziņa ir, ka Vatikāna Numismātikas un Filatēlijas birojs ir publicējis programmu 2024. gadam, kuras ietvaros iznāks arī pastmarka, kas veltīta Montevergine klostera 9. simtgadei. Tur ir Melnā madonna, kuras sejus gleznojis pats apustulis Lūkass (viņš ir diezgan daudz gleznojis), tik tālu ir OK. Bet Montevergine madonna 1256. gadā veica brīnumu izglābjot neprātīgi iemīlējušos jauniešu pāri no ciema iedzīvotāju dusmām un nesaprašanas. Kopš tā laikā Montevergine ir kvīru (kādi nu viņi katrā laikā ir bijuši) svētceļojumu vieta, vairāk var lasīt https://qspirit.net/madonna-montevergine-lgbtq/Kapara 20 eur monētu sērijā šogad būs "Sv. Pēteris un gailis" (angliski rooster, gribētu atrast arī latviešu valodā neitrālāku vārdu). Šo sēriju pērku kopš pirmās monētas 2020. gadā. 2023. gadā nogalē sērijā iznāca ekstra laidiens ar Laterāna universitātei veltītu monētu, tikai proof versijā. To gan izlaidu. 46 eur par kapara monētu tomēr ir par daudzu (tas ir vairāk kā 1.5 Marijas Terēzijas sudraba tāleri no Austrijas kaltuves) un proof man neko nedod. Tāpat es monētu taisu vaļā un izmantoju kā talismanu. | | Monday, January 8th, 2024 | | 11:51 pm |
Sam Altman šovakar dalījās ar Karpathy ierakstu:
Sam Altman reposted
Andrej Karpathy
@karpathy
e/ia - Intelligence Amplification
- Does not seek to build superintelligent God entity that replaces humans.
- Builds “bicycle for the mind” tools that empower and extend the information processing capabilities of humans.
- Of all humans, not a top percentile.
- Faithful to computer pioneers Ashby, Licklider, Bush, Engelbart, ...
Tas atkal ir kaut kāds sānsolis. Nāk prātā visādas iespējas, ko ar šādu IA varētu darīt:
1) amplicifēt prātu, lai beidzot uztaisītu AGI, UHI/UD
2) ja 1) nav atļauts, tad amplificēt prātu, lai īsā laikā sapelnītu trastu un dzīvotu tā, it kā būtu UHI/UD
Kāpēc nē? Bet drīzāk gan šāds pavērsiens izskatās pēc apmulsuma un publisko attiecību soļa. Lai par katru cenu izvairītos no sociālām pārmaiņām vai idejām par sociālām pārmaiņām.
Nu kam tas vajadzīgs? Šis ir lielo vēlēšanu gads. Varēja taču cilvēki vienoties un izlemt. Viss pašu rokās.
---
Ja tas tiesa, ko mediji runā, tad Francijas jaunais premjers varētu būt tāds smukulītis! Gabriel Attal! | | Saturday, January 6th, 2024 | | 9:08 pm |
Šis nedēļas The Economist par Baidenu un 2024. vēlēšanām. Tas esot paradokss, ka demokrāti runājot par demokrātijas sargāšanu iepretim Trampam, bet pašu demokrātu vadība bez jelkādām priekšvēlēšanām un nopietnām diskusijām pieškīra nomināciju Baidenam. Kurš ne vien ir gados, kad vajadzētu atpūsties un nevis uzņemties planētas grūtāko darbu, bet kurš ir arī nepopulārakais prezidents šajā vēlēšanu cikla momentā vēsturē. Runas par gerontokrātiju. Bet galīgi nav runas, kas tad demokrātiem būtu jādara pārmaiņu laikā? Tādu runu un plānu nav. Tad jau labāk, lai ir pārmaiņu prezidents!
Šonedēļ arī komentārs un intervijas pārstāsts ar Zeļenski. Noskaņa drūma. Rietumi neapzinoties, ka Ukrainas nosargāšana un uzvara esot pašu drošības interesēs. Nu jā, bet, manuprāt, Rietumi jau daudz ko neapzinās - sākot no morālas rīcības klimata pārmaiņu, nabadzības un ekspluatācijas lietās. Un beidzot ar MI iespējām to visu labot un izlīdzināt. Varbūt intelektuāļiem, kas cenšas aktualizēt Ukrainas un drošības jautājumus, vajadzētu domāt plašāk - skatīt to visu miera, solidaritātes, pārticības, zvērisku biznesu ierobežošanas gaismā? Pagātnes izlīdzināšanas un nākotnes pārmaiņu gaismā? Varbūt karš tikai izgaismo saspringumu un pretrunas un vienpusēja uzvara nav risinājums šīm pretrunām (lai cik arī laba pati uzvara liktos)?
---
Numurā arī garš raksts par valstu un uzņēmumu sacensību MI, seviški jau LLM un skaitļošanas resursu jomā. ASV investē privātie, bet citviet valdības pamatīgi investējot - ne tikai Ķīna, bet arī Indija, Saudi, Francija, Lielbritānija, Vācija. Bet mani pārsteidz šo centienu un investīciju tukšība.
Pirmkārt - gandrīz visas valdību/publiskās investīcijas ir tieši skaitļošanas jaudu jomā, čipu fabriku subsīdijām un pašu čipu iepirkumiem. Bet ļoti niecīga daļa aiziet pašiem MI metodoloģijas pētījumiem, lai gan šeit ir vismaz trīs būtiskas tēmas, kas ir jāatrisina teorētiski:
1) datu taupīga modeļu apmācība - lai varētu izmantot arī vērtīgos un maz pieejamos datus, lai cilvēku pārraudzība (ja to tomēr lieto) būtu maksimāli efektīva;
2) uzticamība: nepietiek no LLM saņemt atbildi. Biznesu pielietojumiem ir svarīgi, lai LLM atbilde būtu uzticama;
3) proaktīva un autonoma secināšana un zināšanu radīšana, zinātnes automatizācija. Biznesa un publiskos pielietojumos ir nepieciešams, lai LLM spētu ne tikai atgriezt vai kombinēt datus un zināšanas, bet arī lai LLM paši spētu radīt jaunas idejas, jaunus algoritmus, jaunas atziņas. Lai spētu atrisināt problēmas un pamatot risinājumu. T.sk. jaunas problēmas. Lai LLM spētu atbildēt ne tikai kombinējot saņemtās zināšanas, bet arī veicot daudzsoļu autonomas un radošanas domāšanas (deduktīvas, induktīvas, abduktīvas) procesus.
Tas viss prasītu teorijas attīstību. Protams, tas arī notiek. Bet, ja valdības investē desmitiem miljardu čipos un vien niecīgas summas atvēl teorijas izrāvieniem, tad īsti pareizi tas nav.
Otrkārt - The Economist gari apraksta kādas tik pieejas un dati katrā nacionālā valstī tiek lietoti savu LLM attīstībai, bet The Economist galīgi nemin, kādi tad būtu šo LLM pielietojumi? Jau minēju, ka pašreizejie LLM ir vāji pielietojami biznesos, ja nav atbilžu uzticamība un nav autonomas jaunrades un rīcības. Bet svarīgs ir arī saturiskais tvērums? Kāda būs jēga no Indijas pavalstu valodās apmācītiem LLM, ja šajās valodās nav pielietojama satura un tulkošana nav tik spēcīga. Kāda būs jēga no Lielbritānijas modeļa, kas apmācīts uz veselības sistēmas datiem, ja šis modelis nebūs uzticams un nebūs spējīgs inovēt?
Un vai tiešām valodu modeļi, kas apmācīti uz nacionāliem un valdības datiem ir ar lielāku pielietojuma potenciālu, nekā specializētie modeļi inženierijā, zinātnes nozarēs, profesionālā darba automatizācijā. Bet valdības finansējums, vismaz pēc raksta ziņam, tos neskar. Un kā ar multimodāliem modeļiem, kas nepieciešami robotikā? Arī tie netika minēti.
2023. gads ir bijis liels MI sasniegumu konsolidācijas gads, taču gada otrā puse liecina par stagnāciju. Modeļi kļūst mazāki, laižami pat uz laptopiem, pieejami visiem. Tas ir labi un praktiski. Taču pielietojumi pēdējā pusgada laikā nav auguši tā, kā tiem vajadzēja augt. Uzņēmumi ir nobiedēti no EA un valdību regulācijas centieniem, no publiskām bažām. Trūkst vīzijas un vilkmes pārmaiņām un izrāvieniem. Bet valdību finansējums ir bez skata uz pielietojumiem. Dabiski, politiki baidās no apzinātas un plānveidīgas automatizācijas. Diemžēl. | | Wednesday, January 3rd, 2024 | | 12:26 pm |
Labs piemērs tam, kā kapitālisms ģenerē tukšību. Šodien Delfi satraucošs raksts par aptaukošanos Latvijā.
Pareizi jau viņi secina, ka iemesli ir 3:
1) nav veselīgs uzturs;
2) nabadzība: stress;
3) nabadzība: drošības trūkums, ka ēdiens vienmēr būs pieejams.
Risinājums ir acīmredzams: lēta, automatizēti ražota, kvalitatīva pārtika (vertikālās dārzeņu fermas, utt.) un UHI.
Bet kapitālisms tā vietā ģenerē tukšības+bagātnieku_peļņas antidaļiņu pāri.
1) veselīgs uzturs var būt ar zemu pašizmaksu, bet ražotāji un tirgotāji uzliek uzcenojumu, jo cilvēkiem to vajag;
2) nabadzība: stress - tas vajadzīgs ekspluatācijai;
3) nabadzība: nedrošība - primitīvo biznesu darbaspēka vervēšanai.
Vajadzību bāzēta ekonomika būtu risinājums. Bet kurš gan par to uzdrošinās domāt?..
Pareizi, pareizi: kapitālismam būtu jāaudzē konkurence, tad cenas kristos. Bet mēs jau redzam, ko valdības dara inflācijas laikā. Pareizi būtu ieguldīt automatizācijā, bet tā vietā kredītņēmējiem valsts kompensē procentu maksājumus un lej eļļu ugunī. Jo konkurence lobijiem nepatīk.
Absurdā pasaulē dzīvojam. | | 1:02 am |
Nesaprotu šāda veida "antropoloģijas" jēgu. Nu uztaisa robotus, noekranē un laiž uz urāna raktuvēm strādāt. Un indiāņiem maksā UHI, lai tie brauc mācīties uz skolām. Tas ir tik vienkārši!
Tāpat skatīties uz indiāņiem pagātnē, bet neredzēt nedz Āfrikas kobalta raktuves, nedz ASV strādājošos iebēgušos bērnus (kas liek jumtus un strādā vissmagākos (vai kā to labāk pateikt...) darbus lopkautuvēs), nedz Krievijas naftas un ogļu laukos mokošos vīriešus, vai pašu Latvijas cilvēkus, kas par minimālo algu liek zivis un nedēļām dzīvo kojās. Šo arī var atrisināt ar robotiem.
Tad kāda ir antropoloģijas jēga? Jēga ir parādīt bildi:
1) ka ar tehnoloģijām var novērst ekspluatāciju un radīt pārticību visiem;
2) kā veidot sociāliekonomiskos procesus sabiedrībā tā, lai sabiedrība komitētu tehnoloģiju visātrākai radīšanai un ieviešanai un tādā veidā, kas tehnoloģijas izmanto tieši vispirms ekspluatācijas izbeigšanai un tikai pēc tam izklaidei vai citu, mazāk humanitāru, problēmu risināšanai.
Ja antroploģija pētītu šos normatīvos ieteikumus un pētītu, kā tos komunicēt un ieviest dzīvē. Tad tai būtu jēga.
Pretējā gadījumā tā ir bezspēcīga ļaunuma spoguļošana (a la Šnitke), no kuras, kā redzams, pašiem paliek riebīgi. | | Saturday, December 30th, 2023 | | 2:37 pm |
Piekrītu augošajai sabiedrības neapmierinātībai ar konservatīvismu un dogmatismu zinātnes aprindās.
Papildus piemēriem, kurus min sabiedrība, citi piemēri, kur zinātne darbojas atpakaļrāpulīgi un ar pretestību:
1) ğeoinženierija;
2) neirosimboliskais, hibrīdais MI;
3) ekonomika un darba ētika
Pozitīvi asni ir un tie briest lēni. Viss būtu citādi, ja zinātnieku vairums būtu atvērtāki jauniem izrāvieniem un dialektiskai pārvērtēšanai. | | Wednesday, December 27th, 2023 | | 5:29 pm |
| | Monday, December 25th, 2023 | | 6:23 pm |
Šajās brīvdienās dabūju izlasīt Foreign Affairs 2023.11/12 lielrakstu par MI ekonomiku un no sākuma biju ļoti satraukts, bet beigās nomierinājos. Papildus faktors nemieram bija arī OpenAI Sam Altman twitter atklājumi, ka viņš dažkārt uzliek savu 480k vērto pulksteni, brauc ar 15M sporta autiņu vai dodas 80M lielos nekusteņu iepirkumos. Un man likās, ka viņa džemperīši un botes liecina, ka viņš ir vienkāršs džeks, kuru var piespiest uzvilkt uzvalku tikai tad, kad jādodas Baidena cienīgā tūrē, lai apciemotu pasaules valstu līderus, kā viņš to darīja šopavasar.
Un tagad FA lielraksts par MI ekonomiku 2023.11/12 numurā. Autori ir Google viceprezidents un viens ekonomikas nobelists. Raksts ir pilns ar parastiem ūdeņiem (kas jau gandrīz gadu ir novecojuši pat uzņēmumu bla-bla-vēstījumos, par to jau rakstīju) par to, ka MI radīs jaunas darbvietas, par to, ka ir jābūt gludai pārējai un valstij ir jāatbalsta strādājošie darbvietu maiņas laikā. Bet rakstā ir 3 būtiskas domas, kuras autori nav īpaši izcēluši, bet kuras autori vairākkārt atkārto un uz kurām būvē visu rakstu. Jocīgi, ka viņi šīs domas pieņem par aksiomām un pat necenšas pamatot.
/1. **MI ir jāpapildinot cilvēku darbs un spējas un nevis jāaizstājot cilvēku darbs.** Autori nosoda MI kopienas fokusēšanos uz tāda MI taisīšanu, kas tiek mērīts attiecībā pret cilvēka spējām un kura mērkis ir pārsniegt cilvēka spējas.
/2. **MI ieviešanai ekonomikā ir jāradot papildus vērtība.** Neesot vērts ieviest MI tikai tāpēc, lai automatizētu līdzšinējos vertību radīšanas mehānismus.
/3. **MI izstrādei un ieviešanai esot jānākot par labu visiem cilvēkiem un tādēļ MI izstrādi un ieviešanu nevar atstāt tikai tirgus spēku rokās** – resp., tirgus vadīta MI izstrāde un ieviešana negarantē to, ka MI būs labvēlīgs visiem.
Šeit gribu nopauzēt un izcelt šīs 3 dogmas. Vai tiešām tas ir tas, kas cilvēkiem no MI ir vajadzīgs?
/1. Šāda prasība uzdod būtiskus jautājumus par antrpoloģiju, ergonomiku, vērtībām, sociālām sistēmām? Kuras tad būs tās spējas, kuras MI papildinās un kuras būs tas cilvēku spējas, kuras MI drīkst vai nedrīkst automatizēt? Un kāpēc? Un kas būs tas, kas to pateiks? Un vai tiešām ar šādu izvēli būs apmierināti visi cilvēki? No pieredzes zinu, ka, vismaz Latvijas politiki, ir kā uzburti uz primitīvu darbavietu radīšanu, bet nekad nedod iespējas tiem, kas grib radīt tehnoloģijas. Vai tiešām tas nozīmētu, ka politiki cilvēkus nolems zemākam dzīvesveidam? Un kā tad ir labāk? Vai labāk ir bezjēdzīgi cirst latvāņus vai strādāt parkā mašīnu vietā, vai tomēr dzīvot kā elojam (pēc bagātnieku standartiem).
Un MI kā cilvēku papildinājums ir arī ļoti riskants. MI taču būtu jādod iespējas cilvēkiem strādāt īsāku darba nedēļu un darba dienu un vairāk laika veltīt garīgumam. MI vajadzētu atrisināt darbaspēka trūkumu, pensionāru skaita pieaugumu. MI vajadzētu ierūkties tad, kad epidēmijas dēļ cilvēki nevar strādāt. Bet ja MI ir atkarīgs no cilvēku papildinoša darba, tad vienmēr paliek riska momenti.
/2. Vai tiešām papildus vērtībai vienmēr ir jēga? Jau esmu rakstījis, ka Rietumu ekonomika papildus vērtību rada “youtube klips ar milzu vardi vai 400 mārciņu cūku”, “baristas darbošanās ap kafijas aparāta klokiem”, “valdību un pašvaldību būvatļauju ierobežotības dēļ augošas NĪ cenas”. Pirmā mākslas darba jēga un vajadzība ir apšaubāma, bet automatizācijas apzināta neieviešana otrā gadījumā ir necilvēcība. Un NĪ cenas ir tukšība pati par sevi un ļaunums pret līdzcilvēkiem. Pievienoto vērtību spaidu kārtā rada daudz dažādos veidos. Piem., Rīga vairs nav naktsbusu. Bet tā atkal ir pievienotā vērtība, jo cilvēki ir spiesti maksāt par taksometru un tur tiek nodarbināts daudz vairāk cilvēku, izdevumi ir daudz lielāki, nauda kustās ātrāk. Bet jēga ta kāda? Vai cits piemērs. Rīgā nav sabiedrisko tualešu. Vienkārši nav. Ja ir vajadzība, tad ej, pērc kafejnīcā kūciņu vai kafiju un tur nokārtojies. Tā arī daru. Papildus izdevumi. Bet kafejnīcām ienākums. Sabiedriskās jēgas nav, bet “vērtība tiek radīta”.
Un galu galā – inflācija lielā mērā arī izpaužas kā vērtības radīšana, seviški, ja tā ir alkflācija. Visa tā zīmolu peļņa – tas viss tiek grāmatots kā pievienotā vērtība, bet tai ir maza sociālā, cilvēciskā, garīgā jēga.
/3. Šī ideja ir visneskaidrākā. Tad kurš to darīs? Un kā? Ir kādi priekšlikumi?
Kopumā redzu, ka MI būtu jādarbojas uz “vajadzību” ekonomikas īstenošanu. Ir labi, ja MI automatizē visus darbus. Ir labi, ja MI automatizē arī pamatlietu radīšanu – galu galā pasaulē ir tik daudz nabadzības, ciešanu, finansiālo grūtību, ka būtu pareizi vispirms atrisināt tās un tad radīt tukšību (“pievienoto vērtību”). Un, protams, ka MI ir jābūt sabiedrības vadītam, virzot to tur, kur tas atrisina visakūtākās vajadzības un automatizē vissmagākos darbus.
Šie ir jautājumi, kurus 2024. gadā vajadzēja nodot uz EP un ASV vēlēšanām. Bet, diemžēl sabiedrības informatīvajos, politiskajos, intelektuālajos procesos ir kaut kādas bremzes, kas šāda veida diskusijas padara par neiespējamām. Un rezultātā ir tā, ka daži pundits prezumē dogmas un visa sabiedrība akli metas tās izpildīt, lai gan ir pietrūcis domas un izlemšanas. Rezultāts ir sabiedriska katastrofa, kuru var atrisināt tikai populistu nākšana pie varas. Nu labi, lai tad tā arī būtu. LPV vai S!?
--
Bet pēc visiem šiem satraukumiem man izdevās atrast mieru. Kāpēc gan es tā – uz vārda – noticēju kārtējam bla-bla-vēstījumam, kurš šoreiz ir FA?
Es taču varu būt drošs, ka ir kompānijas, kas MVI un pilnīgu darbu automatizāciju attīsta un attīstīs. Visticamāk, ka to dara arī MS un Google un daudzas citas Rietumu kompānijas, bet abas publiskās dogmas (par to, ka MI ir jābūt papildinošam un nevis aizstājošam, ka MI ir jāizmanto papildus vērtībā, nevis bāzes automatizācijā) ir tikai PA komunikācija, lai iegūtu labu tēlu un sabiedrības atļauju tālākai attīstībai. Visādi var būt. Varbūt šie uzņēmumi nav pilnībā komitēti, bet tajos ir vienas vai otras strāvas. Varbūt daudzi stārtapi (zinu, bet neteikšu – kuri) ir vēl vairāk komitēti MVI un pilnīgai automatizācijai. Un tad, protams, vēl atliek Āzija. The Economist šīs nedēļas numurā ir raksts par Ķīnas plāniem līdz 2025. gadam ieviest masveidā ražotus darba humanoīdus (šogad Fourier Intelligence jau palaida, bet The Economist min arī citas firmas, būs jānočeko). Atškirībā no Rietumiem, Ķīnas sabiedrībā ir pozitīva attieksme par humanoīdiem un darbu automatizāciju.
Tātad – dogmu atkārtošana Rietumu medijos ir viena lieta, bet uzņēmumu, stārtapu un Āzijas praktiskais darbs ir cita lieta. Un šo attieksmi es varu droši pieņemt – visu darīt MVI un darbu pilnīgai automatizācijai, bet, ja pragmatiskas īstermiņa intereses prasa – tad bez jelkādiem sirdsapziņas pārmetumiem sabiedrībai droši piedāvāt melu šļuru. Lai jau viņiem tiek, ja tik ļoti gribēja. Mūsu mērkis ir MVI un luksus sabiedrība.
Politiski tas nozīmē: 1) spert mazos solīšus tagad; 2) rādīt lielo bildi par UHI un kapitālisma turpināšanos; 3) paturēt prātā ideālo MVI ekonomiku (kurā kapitalisma galīgā attīstība konverģē ar tā vēsturisko pretstatu), kas ir jāsasniedz, bet kuras izpratnei vairums nav gatavi, jo joprojām dzīvojam trūkuma sabiedrībā.
Zinu, zinu, ir AI Alignment forums un tā raksti ir vērtīgi (tehniskie aspekti par izskaidrojamību – seviški), bet idejiski viņi netiek pat līdz 2. solim. Sociālā vērtība tur ir maza, neinteresanti.
--
Bet kā būtu, ja es paliktu godīgus un censtos uzrakstīt pretviedokli? Kas man būtu jādara? Atbilde ir – jāpierāda ar modeļiem. DSGE diezgan labi pazīstu, gan no grāmatām, gan rakstiem. Vienmēr man bija licies, ka politikas argumenti jābalsta tajā, tāpēc bija motivācija apgūt. Pamatideja ir tā, ka ir vienādojumu sistēma, kas apraksta kā mājsaimniecību darbs tiek atalgots ar algu. Kā alga pārvēršas patēriņa pirkumos un kapitālā. Kā kapitāls un darbs pārvēršas starpprecēs, kā starppreces pārvēršas patēriņa precēs. Un praktiskās sakarības vairāk vai mazāk brīvi uzdod empīrisku sakarību veidā, kurās ir parametri, kas jānovērtē no datiem. Tālāk ir prasība pēc piedāvājuma-pieprasījuma līdzsvara visos tirgos (darba, naudas, kapitāla, preču) un tas noslēdz sistēmu.
Kas man būtu jādara, lai ar šo sistēmu aprakstītu ekonomiku “no katra pēc viņa spējām, katram pēc viņa vajadzībām”? Tieši šī ekonomika ir maksimāli humāna un izslēdz tukšības rašanos.
Iejaukšanās – izrādās – ir tikai vienā vienīga elementā. Tajā vienādojumā, kas apraksta mājsaimniecības locekļu izvēli strādāt vs brīvais laiks (citi modeļi var iekļaut vispārīgās alternatīvas par izglītību, pašizaugsmi, kopienas darbu) un attiecīgo atalgojumu par to. Sanāk, ka būtu jāparedz nodokļi, kas pārvirza uz Universal High Income maksājumu. Un tad jāparedz papildus koeficienti, kas mājsaimniecības mudinātu darboties pie šādas ienākumu bāzes, bez cerības uz lieliem papildus ienākumiem (jo visu var automatizēt), bet ar retu izdevību tomēr tos gūt. “Katram pēc viņa vajadzībām” paredz, ka ar UHI var arī nepietikt. Piem., ja cilvēkam nepieciešama dārga terapija vai ir notikusi liela nelaime. Šo vajadzētu kaut kā apdomāt.
Un tad vēl Altman līdzīgi cilvēki? Ko ar tiem darīt? Skaidrs, ka MVI spēj luksus pulksteņus un sporta autiņus saražot visiem, kuriem tos vajag. Skaidrs, ka MVI spēj arī uzbūvēt raketi, kas aizvizina uz Marsu vai Kosmosa staciju, ja Bay area pietrūkst nekusteņu. Bet Altman cilvēkiem laikam svarīgs ir nevis pulksenis un autiņš, bet:
1) Preces unikalitāte;
2) Iespēja pakļaut citus cilvēkus un izcelties uz to fona.
Ja preces ir luksus un nav nepieciešamība, tad ir OK, ja to unikāla veidā (ar indivīda rokām) ražo arī MI ekonomikā. Lai tā būtu. Bet ko darīt ar cilvēka ambīcijām pakļaut citus?
Varbūt šis ir brīdis pateikt, ka Rietumu tolerance pret cilvēku pakļaušanu nav attaisnojama un tā nav vērtība, kas būtu jāpārnes jaunajā sabiedrībā. Tātad – Altman tai pusei, kas cenšas pakļaut otru, būs jāsaspiežas. Viņš var būt līderis, influenceris, bet viņš nedrīkst būt ekspluatators.
Vai tas nozīmētu, ka cilvēku (lieku) ambīciju apturēšana novestu pie attīstības apsīkuma? Galīgi nē. Eiropas CERN, Human Brains projekti, ITER, NASA, Human Genom projekti, proteīnu un visas pārējās omics pilnas datubāzes. Tie visi ir pilnībā vai gandrīz pilnībā publiski projekti, kurus iniciēja vienkārši zinātnieki bez naudasmaisiem aizmugurē. Un, ja šie projekti nav tik lieli kā gribētos, tad tas ir nevis sabiedrības gudrības trūkums, bet ierobežotie resursi, kas MVI laikmetā nebūs arguments.
Resp. – ambīciju aizstāšana ar solidaritātes un altruisma ekonomiku nebrezmēs attīstību, gluži otrādi – to padarīs jēgpilnu un tāpēc arī paātrinošu.
Kā paliek ar alignment? Kā paliek ar transhumānismu? Laikam ir ļoti vienkārši – ir jārunā nevis par MI pielāgošanu cilvēku vērtībām. Bet ir jārunā par transcendentām, pārcilvēciskām, pār-transhumānām vērtībām: mīlestību, solidaritāti, kalpošanu, attīstību un izaugsmi, ziedēšanu. Un visām būtnēm – dabai, cilvēkiem, MI/MVI/superintelektam, transhumāniem, aliēniem – tiem visiem ir jāpakļaujas šiem lielajiem principiem.
Līdz ar to neviens nav pārāks par citiem, bet visi kalpo. Kā Sanctus, Sanctus, Sanctus! Labie vīrusi, sliekas, jūraszirdziņi, āpši, cilvēki, GPT modeļi, šurp traucošie aliēni un GPT tranzistoros briestošie superintelekti – tie visi apvienojas vienā korī kā eņģeļi Debesīs, lai slavētu un kalpotu! | | Tuesday, December 19th, 2023 | | 5:17 pm |
Menesī kopš būstera ir saasinājusies hipohondrija. Jau trešie ārsti uzklausa nopietni, bet beigās neko. Antibiotikas nedeva, pagājušo piektdienu izrakstīja dzērveņu tēju, šodien "simptomu monitorēšanu īpaši pievēršot uzmanību saasinājumiem, ja tādi rodas".
Citās ziņās. Palasot šodienas LV priesteru reakciju par "spontāno svētīšanu" rodas iespaids, ka viņi spontāni var sadarīt visu kaut ko, izņemot svētīšanu. Lai gan ir īpašas pastorālās vajadzības. |
[ << Previous 20 -- Next 20 >> ]
|