juvenal's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Thursday, August 25th, 2022
| Time |
Event |
| 12:42p |
Nesaprotu naudas tērēšanu ar Bayraktar un pieminekļu jaukšanu. Ja investētu to manās idejās un startupā, tad atdeve būtu lielāka, pat izškiroša. Varbūt pat ne manās, varētu arī citās, kas attīsta MI un robotiku. Tieši šajās tehnoloģijās ir risinājums ienaidnieka kodolarsenāla automātiskai iznīcināšanai un līdz ar to kara izbeigšanai.
Latvijas un vispār - Rietumu - dekadences un tukšības vaininieki īstenībā ir privātmāju ciematu ļaudis, upper middle class ļaudis, kas kalpo noteiktām kapitāla formām. Robotikas un MI laikmetā šo ļaužu loma sarūk (plānotāju, finansistu un pārējo ļaužu darbus pārņem MI, koderi kļūst zilo apkaklīšu profesija, utt.) un izdzīvošanās cīņā aizvien vairāk tiek aizmirsts par taisnīgumu un cilvēcību. Risinājums ir solidārs tehnoloģiju iespējots pārpilnības laikmets, bet tas ir pretī šo ļaužu prātos iesēdinātajam zvēra konkurences instinktam, kas pieprasa sagrābt sev un saviem kungiem lielāko kumosu. Šie ļaudis var būt profesionāli un izglītoti, bet zinātnes un tehnoloģiju avangards viņiem ir svešs. Rietumos ir tehnoloģiju elite, tas ir savādāk. Latvijā tādas nav un attiecīgi nav pat saprašanas, kā īsti pietrūkst un kādas varētu būt vīzijas.
Privātmājnieku klanam vēl kādu laiku būs vara. Pirmos 25 gadus viņi šo varu noturēja veidojot latvieši vs. krievi ideju vidi. Protams, jenotu viduvējības un konjunktūristi šādi varēja apkalpot šo pasūtījumu. Tagad šo pretstāvi nomaina liberāļi vs. konservatīvie pretstāve. Un tas atkal ir veids, kā privātmājnieki paliek pie varas - vēli par kuru gribi, abās pusēs ir tukšība un šādas spēles noved pie varas, kas saglabā tukšību, dekadenci, primitīvismu un kas pretojas transhumānisma un postkapitālisma solidaritātes un taisnības laikmetam, sakārtotai un nesāpīgai pārejai uz to, bez turbulencēm.
Kāds gudrs onkulis savulaik ievēroja, ka tehnoloģiskās, ražošanas līdzekļu pārmaiņas rada pārmaiņas arī sociālekonomiskās attiecībās. Un tieši šajā pārmaiņu laikmetā mēdz dzīvojām. Tieši tāpēc privātmājnieku varai, norietošai upper middle class pienāks beigas, tāds ir vēstures likums. Izbēgt no tā nevar. Bet var izvēlēties, vai šīs pārmaiņas būs satricinājumu un sāpju pilnas vai arī sakārtotas un cilvēcīgas. | | 1:47p |
Arī zinātnieki, inženieri, utt var dzīvot un dzīvo labi. Un, protams, viņiem ir jādzīvo labi, lai radītu. Ne tik labi, kā biznesa ļaudis, bet tomēr. Privātmājas ir. Bet grūti ir pieņemt Rietumu pašsludināto morālo pārākumu (kas pretendē uz ekskluzivitāti), ja nākas redzēt, kas notiek attīstības valstīs. Kaut vai tās pašas nelaimīgās litija raktuves - Eiropā nedrīkst, Āfrikā - drīkst. Kāds ir humanitārais pamatojums šādai škirošanai? Tās pats attiecībā uz lauksaimniecību un citām bāzes precēm. Ne vienmēr tās līdz šim ir tikušas novērtētas, ne vienmēr ir ieraudzīti ļaudis, kas strādā uz lauka (piem., Itālijā ieceļojošie nelegālie imigranti, kurus Covid laikā pēkšņi ieraudzīja) vai lopkautvēs vai naftas ieguvē.
Senajos laikos varēja teikt - nu tur neko nevar darīt. Kādam ir jāloka mugura, lai talantīgs komponists varētu sacerēt un pianists 8h dienā apgūt repertuāru. Mūsdienās, tehnoloģiju laikmetā, kad darbus var automatizēt, šādai dalīšanai un necilvēcības racionalizēšanai morāla pamata vairāk nav.
Austrumi un Rietumu neokonservatīvisms/populisms it kā ievēro šos digitalizācijas laikmeta sociālos jautājumus un mēģina piedāvāt risinājumus, kas būtība ir progresa apturēšana. Cita lieta, ka praksē tas netiek īstenots (un labi, ka tā!). Tātad dziļakajā būtībā Austrumi vs Rietumi konfrontācija ir starp viena laikmeta dažādām interešu grupām. Tā nav jaunā paaudze vai cilvēcības īstenošana.
Lai Rietumi varētu uzvarēt, ir jānotiek divām lietām. Protams, ir jabūt tehnoloģiskam izrāvienam. DARPA notiek. Bet NATO tikai šopavasar uzsāka MI tehnoloģiju skrīningu. Bet ir svarīga arī otra lieta - ir jabūt morālai izaugsmei, kas apzināti radītu un pielietotu tehnoloģijas taisnīguma ieviešanai. | | 2:06p |
NEBR darba papīrs https://www.nber.org/papers/w30172 "Preparing for the (Non-Existent?) Future of Work". Šeit tiek izskatīti scenāriji situācijām, kad cilvēku darba vērtība kļūst zemāka par robotu un MI veiktā darba vērtību. Tiek atdalītas divas lietas - darbs tiek decoupled no labumu pārdales. Tiek aplūkots darba un brīvā laika (leisure) labums (utility) un sabiedrības kopējais labums situācijā, kad labums no cilvēku darba kļūst mazāks par labumu no robotu darba un tad kopējā labuma maksimizācija būtu panākam samazinot/izslēdzot darba apjoumu un palielinot brīvā laika apjomu. Attiecīgi tiek secināts, ka esošās labklājības (welfare) sistēmas var samazināt kopējo labumu, ja tās cilvēku (kādu morālisku apsvērumu vārdā, vai citem ļaudīm par prieku) spiež strādāt darbu, kas būtība ir bezjēdzīgs vai kuru labāk izdarītu roboti. Attiecīgi, ja darbi tiek automatizēti, tad labumu pārdales sistēmu nav iespējams balstīt uz darba algu. Alternatīvas ir beznosacījuma pamatienākums vai universālā dividende. Runa nav par to, ka kāds negribētu strādāt, radīt. Runa ir par to, ka dakadence un tukšība vērtību kēdes pavērš greizos virzienos. Tā vietā, lai sekmētu izaugsmi (tehnoloģijas, anti-aging, cīņa ar vēzi, gēnu terapijas), tā vietā ir NĪ burbuļi, fintech, "satura radīšana", pieprasījuma puses atbalsts ar pabalstiem un subsīdijām (un piedāvājuma puses investīciju vajadzību ignorēšana) utml. Ne mazu lomu spēlē arī visādas nodarbinātības shēmas, kuru bezjēdzību NBER raksts skaudri iezīmēja. |
|