man līdz šim nebija nācis prātā, ka jāsāk ar visu ko lepoties jau no tik dziļas bērnības. Ka jau dažu gadu vecumā jābūvē baigais sociālais kapitāls un priekšstats pašam par sevi, ar kuru lepoties turpmākos 80 gadus.

hme, varbūt tā arī vajadzēja darīt, nespēlēties ar visādiem bezperspektīvajiem.

kurš tad tam bērnībā velta kaut domu, par kaut ko īpašu un vērtīgu tas kļūst vēlāk, ko pieminēt intervijās siev. žurnāļos, pirms tam pastāstot, kā no rīta tiek iedzerts silts ūdens ar citronu "organisma atmodināšanai".
tikmēr man, ejot kopā uz labākā draudziņa mājām, vienmēr bija jānogaida mājas otrā pusē, kamēr viņš pirmais ieies pagalmā, lai tikai mūs neviens neredzētu kopā un nesāktu kliegt brūtgāns un brūte un tā. lūk, gribētos, lai viņš šo drausmīgo pārestību nožēlo turpmākos 80 gadus :D