kurš tad tam bērnībā velta kaut domu, par kaut ko īpašu un vērtīgu tas kļūst vēlāk, ko pieminēt intervijās siev. žurnāļos, pirms tam pastāstot, kā no rīta tiek iedzerts silts ūdens ar citronu "organisma atmodināšanai".
tikmēr man, ejot kopā uz labākā draudziņa mājām, vienmēr bija jānogaida mājas otrā pusē, kamēr viņš pirmais ieies pagalmā, lai tikai mūs neviens neredzētu kopā un nesāktu kliegt brūtgāns un brūte un tā. lūk, gribētos, lai viņš šo drausmīgo pārestību nožēlo turpmākos 80 gadus :D