biju mazliet apvainojusies uz sīriešiem, jo viņu dēļ pilsētas piedāvājumā bija tikai vācu integrācijas kursi ar līmeni A1 - B1 un ievadu atkritumu šķirošanā, bet, lūk, vakar beidzot sākās advancētāks doičkurss. man ir ļoti nepieciešams iekustināt savu, būsim atklāti, pabriesmīgo vācu sarunvalodu, labākais draugs nežēlīgi saka, ka es runājot kā Hurvineks, un pat tad, kad pārprasu, vai tiešām, viņš uzstājīgi paliek pie sava un pat nenovērš skatienu. (tāpēc bieži vien, kad jūtos slikti, mēdzu ieslēgt Hurvineku, lai justos vēl sliktāk). sagadījās, ka sēžu tajos kursos kopā ar trim sīriešu žokļa/zobu ortopēdiem (varēs parunāt par uzzobi), kas runā krieviski labāk par mani, jo studējuši un desmit gadus dzīvojuši Krievijā.
ja savajadzēsies, anesteziologs arī būs pie rokas (Azerbaidžāna), psihologs (Rumānija) arī.