- NRA, TV3, TVNET, and LRT all had the option to read page 333 and page 340 for themselves. None did.
- 5.4.26 21:01
"On April 2, both NRA.lv and the Pravda network began publishing the same distorted composite: the 1997 reference grafted onto the Lavrov meeting, the claim that Stoltenberg acted without informing allies. NRA.lv reproduced it without checking it against the original book. The Pravda network then added a second layer: embedding the story alongside Matvienko's threats, drone incidents, and Baltic economic decline reporting.
It doesn’t stop here. Ukrainian media picked up the story, citing Baltic Sentinel as the source and reproducing the same distortions in that review: RBC-Ukraine under the headline “Stoltenberg accused of eyeing buffer zone with Russia,” while UNN framed it as Stoltenberg having “proposed to Russia to create a buffer zone in Eastern Europe before the invasion of Ukraine.” Euromaidanpress published a lengthy analysis under the headline “Stoltenberg offered Russia NATO troop withdrawals from the Baltic region — without asking the Baltic states.”
Then Ground News, a Canadian news aggregation service, aggregates the story from multiple sources, including Lithuanian national broadcaster LRT, whose coverage is more balanced. It framed it as “Stoltenberg considered talks with Russia without eastern allies,” but still relying on the Baltic Sentinel rather than on the book.
Then the story reached mainstream media across the Baltic states: in Latvia through NRA, TV3, LSM, TVNET, and Puaro; in Lithuania through LRT; while in Estonia it originated in Sirp and the Baltic Sentinel but was not picked up by ERR or Delfi as far as can be determined. At this point the fabricated composite — secret negotiations, troop withdrawal to 1997 positions, buffer zone from the Baltic states — has crossed from the Russian-language influence ecosystem into the Latvian-language mainstream."
No The Stoltenberg Buffer Zone Hoax: Anatomy of a Disinformation Operation Against the Baltic States- 1 rakstair doma
- 5.4.26 10:17
- 5 rakstair doma
- freshaf
- 4.4.26 20:23
Mikrotonālajiem kvebekois kanādiešu milžiem Angīnai de Poitrīnai jauna relīze. Pasaule ir izslāpusi pēc nepieradinātākām tekstūrām un garšām! Bundzinieks, ģitārists/basists ar dubultinstrumentu, kas bāzēts 24-TET skaņojumā (kur katrs pustonis tiek dalīts uz pusēm - var izspēlēt 1/4 toņus nevis tikai pustoņus kā Rietumu mūzikas 12-TET mīlulī).
- 0 rakstair doma
- 4.4.26 14:05
Šodien Mežciemā redzēju sabrauktu ezīti.
Pirms 21 gada šajā dienā rakstu: par spilventiņu izmantoju ezi, bet tu esi spilvendrāna manā veļaskastē- 3 rakstair doma
- 4.4.26 14:00
- 1 rakstair doma
- 4.4.26 10:16
14 Un viņi tam teica: "Mēs nenopietni darām liktenīgu lietu: dodam savu māsu vīram, kuram ir sava iepriekšēja pucētava, jo tas mums ir izdevīgi. 15 Ar šo vienīgo nosacījumu mēs tev dodam savu piekrišanu: to jūs iegūstat no mums, lai viss sliktais jūsos tiktu apgraizīts.
Mēģināt atrasties prom no traukiem. Raženajā grumbā redzama silīcijskābe. Konkurēt ar vienības zālieniem. Ražu atskaņot mūzikā.
Un tolaik vēl nebija tik lielas būšanas, lai tajā saskatītos līdz apmulsumam. Ja tolaik vēl nebija spuldzes, kas varētu ar beretēm rokās sniegt mums savas peldošās sēņu audzētavas, tad tagad apmulsumā gaidām airus atpeldam, lai izpalīdzētos visam tam birokrātismam pa baroku un pa ribām. Jau tolaik zvēru audzētavā audzēja kokus, izņemot rozā azimutus, tos audzēja brāļa sieva. Ja godīgi pasakām, kas uz sirds, uzreiz urdoša sāpe parādās, tā ir, tā tai jābūt, to nenoplēsīsi kā plāksteri vai plakātu, tās planktonveidīgie ilkņi var uzplēst gredzenus, ar ko sarotītas papīra karotes, tos var devalvēt, delverēt un denuncēt, bet tie ir un paliek simboli mūsu mīlestībai, mūsu apņēmībai darboties saskaņā ar dabas likumiem un neapiet tos nosacījumus, pie kuriem izpildās aizmāršība, tā placina griezīgos elementus, tā piesūcina prātus ar gāršaugiem, tai patīk mulsums, tā pacietīgi un uzmanīgi vēro stindzinošu aukstumu, tā ir Pelageja, viņas rūsas dārzi jau izpletušies uz plaušām, tur tiešām ir, ko darīt, ja apsviedīgs puisis un rokas aug no pareizās vietas, tad divas tējkarotes dienā palienēs kādus spēka apcirkņus pat lietainā priekšpusdienā, lai veltu un zeltu, lai norkāsotu balkona margas, ja tās apvijušās vīnogām tad krāso pa virsu un tad skaties, ka dabiskās sakarības izcīna savu kolumbāriju, savu zviegšanas tiesību iestiprināšanu mulčā, tā viņas dara un darīs, tā viņas ir audzinātas un tāda ir viņu daba, zviegt un tērgalēt līdz paisums pār debesīm pārnesīs meliorācijas skočus un sadils milžu papēži, sadēdēs papīra klopes, saūdu un inuitu sofomorās grūpijas.- 0 rakstair doma
- bass
- 3.4.26 21:58
- 0 rakstair doma
- tik daudz teksta? ej pupās, es to negrasos pārlasīt un rediğēr
- 3.4.26 18:59
Taisnīgumu visiem vai nevienam, vai ne?
Dzīvojot liberalizētā pasaulē, kur valda taisnīguma un goda prāts, likumi un paražas, cilvēkiem būtu jāvēršaa pret jebkuru potenciālo indivīdu aizskārumu, neatkarīgi no tā, vai pastāvējusi t.s subjektīvā puse - aizskārēja griba veikt pāridarījumu.
Dusmĩgs komentārs internetā var aizskart citu līdz sirds dziļumiem. Cilvēki vairs nespēj “paiet nost no datora” kā tas bija iespējams vēl pirms 20 gadiem. Pilnībā izkāpt no falšās realitātes iespējams tikai ar gadžetu disciplīnu (pašaizliedzīgu atslēgšanos, teiksim, katru dienu, atnākot mājās no darba, telefonā iestatīts auto-klusums no 19.00-07.00). Kā noprotams, bez apziņas par regulāras virtualitātes kaitnieciskumu, cilvēks nespēs rast pamatojumu tamlīdzīgai disciplīnai.
Lai izkāptu no virtualitātes realitātē, vispirms jābūt vērīgam. Jo nevar izkāpt no tā, kas nav apzināts. Sākot ar savas pieredzes analīzi.
Labi atceros, kā tīņu vecumā ievēroju, ka man vajag 15-20min, lai atietu no tās disociējošās izjūtas, kas mani pavadīja, ja vismaz 1h bez novēršanās skatījos datora ekrānā. Kino tik ļoti to neietekmēja, bet videospēles gan.
Tīņa vecumā man katru vakaru ap 9 vakarā bija jāved pastaigā ğimenes suns Maksis. Atceros to sajūtu, ka pēc vairāku h gaming sesijas, es, mātes mudināts, steigā pielēcu no PC, lai nezaudētu lieku minūti, izvedot suni un tāpēc esot prom no manas spēles. Pirmajās 5-10 minūtēs, izejot ārā, atrados tādā kā liminālā head-space, kas ir starp realitāti un nerealitāti (spēli)- cilvēki plūst garām kā bezsejainas ēnas, audiāli-telpiskā izjūta arī, it kā atrastos citur.
Smartphone prevalence nozīmē, ka ar katru paaudzi cilvēki kopumā būs arvien disociētāki, vieglāk hipnotizējami. Jo hipnoze tāpat kā disociācija ir starpatāvoklis, kur smadzeņu viļņi darbojas līdzīgā frekvencē un tāpēc prāts ir vieglāk pakļaujams ietekmei no ārpuses.
Vēl viena prevalentās virtualitātes problēma ir fakts, ka jebkurš var uzdoties par jebko, dāmas un kungi ar filtriem rada iespaidu par nesasniedzamu skaistuma ideālu, utt. Rezultātā daudzi jauni cilvēki sāk just riebumu pret savu izskatu, jo paši sev katru dienu iepotē labākajos leņķos un gaismā noķertus citu cilv. kadrus, kas fotošopā uzlaboti līdz perfekcijai. Jaunieši sevī tā iedzen nepatiku pret naturālismu, pret organiku.
Cilvēki skatās citu cilvēku “reklāmas”, kas paslēptas tematiski interesanos kontekstos, uzsēdinot viņus uz vēl negantāka atkarības cikla par to, ko cilvēce pieredzēja pirms-interneta pasaulē ar TV. Negantāks, jo tas izraisa neremdināmas alkas pēc tiem mazajiem dopamīna šļācieniem, skrollējot cauri fīdam ar daudz izklaidējošu materiālu, kas ilgtermiņā pārlādē indivīdu sensorus ar nevajadzīgu info vai stimulu.
Mazliet aizrakstījos saistīti, bet aplinkus. Atgriežoties pie 1.rindkopas tēmas- mūsdienu liberalizētā pasaule paredz vēršanos pret tiem, kuri vēlas citiem likt ciest.
Ja kāds ir cietis, tad vēl jācieš kādam citam. Rietumu cilivizācija šobrīd ir vistālāk no JHWE dēla mācībām par pazemību un otra vaiga griešanu kā jebkad pagātnē.
Piedot nedrīkst nogalināt hehe- 1 rakstair doma
- 3.4.26 17:31
- 0 rakstair doma
- 3.4.26 14:44
Linkin Park ir a nod towards Lincoln Park - speciālā militārā bāze Kanādā, kur 70tajos tika veikti eksperimenti ar bērniem projekta “Monarch” ietvaros. Projekts zināms arī ar nosaukumu “MK Ultra”. Šeit būs lapa, kur var iepazīties ar plašāku info par Kanādas MK Ultra atzaru https://thecanadianencyclopedia.ca/en/article/mkultra
Česters Beningtons un Kriss Kornels 2017.g. kopā strādāja pie doķenes “Silent Children”- an exposee of insitutionalized paedophilia. Beningtons nāca no militāristu ğimenes, kas bija saistīta ar projektu “Monarch”.
Ja papēta rokmūzikas vēsturi, var uzskatāmi gūt pārliecību par to, ka milzu kultūrnotikumi pasaulē tiek virzīti ar specdienestu palīdzību. Veic labu darbu- izpēti savu mīļāko 60s/70s hipiju ēras mūziķu dzimtas kokus.
Interesanti, ka pāris gadus pirms Krisa/Čestera, leğendārais DJ Avicii izlaida skaņdarbu un netā postēja infu par to, ka viņa mērķis ir atmaskot globālo bērnu degradācijas tīklu. Kā tev liekas, ko viņš ar to centās pateikt cilvēcei? Iesaku noskatīties klipu.
https://youtu.be/Xq-knHXSKYY?is=HSFvxGBcTMSFdS
Avicii tika atrasts beigts 2018.g. aprīlī, naktī pēc sava koncerta Muskatā (Omāna), kur viņš ar saplēstu stikla pudeli savā viesnīcas istabā pārgrieza sev rīkli.
Kriss Kornels pakārās. Beningtons sāka pētīt biedra Kornela nāvi un pēc 2 mēnešiem arī pakārās.- 8 rakstair doma
- 3.4.26 10:39
pirms 20 gadiem šajā dienā
vm.gov.lv: Pazemināts garastāvoklis, intereses un prieka zudums par agrāk patīkamām nodarbēm, pavājinātas koncentrēšanās spējas, pesimisms, enerģijas zudums, sevis noniecināšana, pastiprināta vainas sajūta, pašnāvības domas, fiziskās aktivitātes izmaiņas, miega traucējumi un ēšanas traucējumi. Ja šīs pazīmes novērojamas ilgāk kā divas nedēļas, tad būtu jāvēršas pie psihologa vai psihiatra.- 1 rakstair doma
- 3.4.26 10:20
Dienēt buldozeros. Mambijas skaldne. Ielu nodomi. Gaidīja makaronu un daudzas reizes klāja gultu. Skudras plēst no mozaīkas. Maizi prom no pakomāta.
Griezīga skaņa ieradās no dienvidrietumiem, tās viskozās plaisas šķēla gaisu, ko gan tās varētu darīt savādāk, ja no vienas no viņām bija atdalījies cilindriskais antresols, viņš bija apmēram tik pat garens kā sliežu ceļš kaut kur Cēsu mežā, tas vēsturiskais šaursliežu klājums, pa kuru no tuneļiem bija pienestas garās pienenes stādīšanai priežu maliņās. No jūsu rūsas mēs secinām, ka garkājtēviņš būs atdevis savas malas diendusām, tās tagad īpaši izpušķotas izklājušās gar pakšiem, lai tos rotātu savādāk ēnainajos - kur tu nesi šo kurtuvi, tā ir vienlīdz skaista un nederīga, tā nebrēc, tā sīksti dūc, pat sīc, ja viņa ir sīciņa, ja viņa ir gaidāma, ja noderīga, ja kāda mīlēta, ja to saprot, ja nospriego, ja tai tango uzsauc, ja to samīļo, ja konteineru terminālī uzceļ pašai savu vietiņu, kur griesties dancī kaut vai, ja neviens nernedz, ja maza lampiņa izgaismo tikai trijstūrīti vai arī kabatslakatiņu, ar kuru tikt ārā no šīs ķezas, no šīs ķēpas, tikt ārā atkal plašā baltumā bez azaidiem un vadu strīdiem, tikt pa traktoriņa kuzavu uz saulaino 39. un tad atkal pa piemājas dārziņu, gar fārengeitu pārīti tālāk pa nogāzi pretim strautiņam, tad to apejot nogriesties pie svāna jaunkundzes un derībās uzvarēt viņas drāniņu, tā jau mazais buldozerīts bija apgājis visu rietumu krastu un tagad varēja klusu dūcot nesties uz apmetnēm caur lapenēm, caur sijām, enkuriem un gulšņiem, viņam patika ar riekstoku sakosties un dālijas tanti uzaicināt ciemos pie nepazīstamiem kaimiņiem, pie siju luncinātājiem, pie brankšām, dālijas tante patik varēja atnākt, viņu nevajadzēja nest, nedz zagt, nedz pogas griezt ārā vai kā savādām pieradināt pie kraukšķīgajām banknotēm ar dolāru zīmēm, ar zīmēm, ko pa spīdīgo logu deva piena kombinātā, piesūcinātā un necaurredzami baltā, netransparentā zombiju apokalipsē.- 0 rakstair doma
- 2.4.26 16:03
Uz vecumu arī esmu zaudējis rūpes, ko kāds no malas, kuru (sevišķi) vispār nepazīstu, par mani padomās.
Es viņus saprotu - mēs visi alkstam izjust tādu kā piederības izjūtu konkrētam sociālam stratam. Taču šādi cilvēki parasti sava šaurā spektra/izpratnes dēļ nav spējīgi man neko dāvāt, vien paņemt manu laiku vai enerğiju.
Saprotams, es te nerunāju par teen/post-teen exploration, bet veciem jauniešiem, kuri uzskata, ka viņiem jāğērbjas, teiksim, tikai melnās drēbēs. Es to redzu kā zināmu gara vājumu, kas noved pie alkām meklēt papildus atbalsta punktus.
Visbeidzot, visiem cilvēkiem vēlu tikai siltas lietas. Viņiem vēlu iemācīties pieķerties un iemīlēt to kailo, imperfekto sevi, kurš varbūt nepiesaiatīs garāmejošas tantes vai cita fellow tīņa uzmanību, taču palīdzēs tev netērēt laiku muļķīgai analīzei: “Ko gan par mani viņi padomās?”
Pieķerties, nepazust neskaitāmo potenciālo variāciju okeānā. Izklausās burvīgi, bet tās ir lamatas.
Neiekrīti lamatās.- 1 rakstair doma
- 31.3.26 13:29
Lasu trīs zvaigžņu atsauksmes par četru zvaigžņu all-inclusive Ēģiptē ar pravietisko nosaukumu "Titanic". No malas liekas visai komiski. Bet dzīvē es noteikti negribētu klausīties necenzētu leksiku, guļot pie baseina ar savu balto bērnu, nosnausties uz ķieģeļiem vai iesprūst ūdens atrakciju parka trubā, lai cik viegli no tās arī nebūtu izkārpīties:
( ... tālāk ... )- 10 rakstair doma
- 30.3.26 09:40
Pulsācijas vira. Es viņam jau iemetu ar sudraba kaltuvi. Pat tādi, kas nav maizes darbā nolikti. Drūzmēšanās pelnos.
Trajektorijai mēģina noslīpēt galvas tiesu. Paklupumi aiz drāznieces sintakses. Paklāju monētas. Makintoša svars. Slampes vadiņi. Hasīda augļu bazūnes.
Un tolaik tas trellis, kas, sīciņš būdams, iegāja būdā un uzcēla sev galvanizācijas staciju, tagad iznāk no DNR paklāju rūpnīcas ar snīpi un slīpmašīnu. Viņa viduklis ir apmēram, kā saka, savienots ar visumu. Ne katram var šķist savādāk, bet nopietnība ir tā lielmaņu valstība, kurā, ja gribēsi, varēsi nokļūt ar pakaļejošu datumu un vēl atmetīs atpakaļ kaut ko skanošu. Ja nopietnība ir vienīgais vārds, kas aprobējas šajā sabiedrībā, tad telefongrāmata un tās daudzie grami var ieviest skaidrību savādāk nenopietnā sarunā. Var bucīt bucīt apkārt un Serbijā, bet, vai tas ir vajadzīgs šajos vijošajos laikos, kad ne vienmēr vara ir sabotējama artava, vai redzi atšķirību? Vai tad no Priekuļu stacijas nenāci kājām tajā vakarā, kara somā un plāniem svārkiem? Varbūt tu liki sevī kādas atzīmes par nodarīto, varbūt, bieži esi skatījies acīs ar traumu. Varu tev pateikt, sliktas sliekas nes sevī mūžību tik pat lielā mērā kā Buratino skaitļi uz La Teufel. Bet bieži tā negadās tramvajā iekāpušajam likās ap acīm kādi miglas mākonīši, tumšāki kā iebraucējiem un nelikās vis lieki piebilst un atģisties, nelikās un stipri gribējās starp gurķiem ieslīdēt, pie dilles, nelikās, bieži nav licies, tikai izsamisis diegu ģenerators varētu kaut ko tādu sev nodarīt, pat mazliet liktos viņam, ja snigtu, ka no piekariņiem var pagatavot spageti mērci, ja viņam liktos, ja no vienas stūra dīvāna konstrukcijas uzplaiksnītu dzelzītis, viņš to uzreiz notvertu, savirpinātu pirktos, liktu lustrā pakarāties, viņam tā spice jau no jaunības likusies gāzveida, tā viņam likās, uzspodrinājis dzēšgumijas piku, licis aiz piedurknes pilspalvu ātrai izvilkšanai, pēkšņai atklāsmei, viss viens, tā pat viņa pirksti varēja ātrāk, viņš varēja uzsprāgt no pārslodzes, viņa didaktiskā automātisma prērija zaigoja no spicām viltībām, viņa tēvi jau kapsētā zināja, kā iznākumu paredzēt, kā zvīņas ap acīm izskaistināt, kā grafītam likt dancot pa nokaitētu dzelzi, pa šauro strēmeli no sājās vērmeles uz dvēseli.- 0 rakstair doma
- spied uz melnās līnijas
- 29.3.26 16:57
- Svaigākais, kas šogad dzirdēts mūzikā aiz 24-tet quebecois bandas jeb "Mana 2026. gada plejliste ir tikpat absurda kā 2026. gada realitāte". Tīrs DADA spēks, sapludinot post-postmoderno ar vēsturiski-autentisko - alternatīvās realitātes tekstūru un noskaņu dievišķi-ellišķa savienība ar nozīmīgiem toņiem, skaņām, bītiem, akcentiem no rokmūzikas vēstures.
- 1 rakstair doma
- 28.3.26 10:32
- 0 rakstair doma
- 26.3.26 17:20
https://www.youtube.com/watch?v=kGHp2Ita5R8 - 0 rakstair doma
- peintres de kebabs
- 26.3.26 13:34
Man ir jauns tetovējums, bet tas vēl nav pabeigts, jo vakar noguru pēc pirmās kārtas. Lai arī vakar mazliet raizējos par to, vai tas nebūs pārāk blāvs, lai pēc pāris nedēļām redzētu, kur likt nākamo kārtu, šodien visu var redzēt, un ir skaidrs, ka problēmu nebūs. Joprojām neesmu iegādājies tetovēšanas mašīnu, jo tas nav tik viennozīmīgs lēmums – no vienas puses varētu tetovēt ātrāk, un nesāktu sāpēt mugura no saliekšanās, bet no otras puses tas nozīmētu, ka vajadzētu mācīties to lietot, un būtu bail pieļaut kļūdas.
- 3 rakstair doma