:D

Bet vispār šitais, ja vien pozitīvi tendēts, esot dikti vērtīgi.

Kādā ziņā vērtīgi?

Visas self help grāmatiņas pilnas ar piemēriem un tekstiem par to, ka iztēlojoties panākumus tos vieglāk gūt. Bet iztēloties konkrēti, vizuāli, sajūtami, ne-abstrakti, parasti piemēri ar sportistiem, kuri iztēlojoties to ideālo lecienu/skrējienu/watevā līdz perfektumam, arī uzrāda labākus rezultātus reālā izpildījumā.

Otrs - tas dod labāku variantu izpratni un spēju vairāk programmēt savu reakciju. Proti, sākot iztēloties citu reakciju, reālā situācijā arī ir vieglāk nereaģēt vecajā veidā.

Droši vien kaut kādos atsevišķos procesos spēja iztēloties un modelēt dažādas situācijas ir noderīga (kā programmētājam man tas itin bieži noder). Bet kad mēģina šādu pieeju realizēt uz pašu dzīvi, tad vieni kreņķi sanāk, jo ne tikai pats dzīves modelēšanas process pēc būtības ir praktiski neiespējams (nav iespējams aptvert un apstrādāt visu pieejamo informāciju), bet arī vismaz manā gadījumā notiek pārlieku liela ieciklēšanās uz saviem rīcības modeļiem, kas gadījumos, kad realitāte ir izrādījusies savādāka kā biju pirms tam iedomājies, allaž rezultējas ar aplauzienu, ko izjust nekad nav bijis patīkami.

Precīzi vienā laikā iepostējām.

Tāpēc es teicu - pozitīvi tendēts.